Specializētajos kultūras portālos ieguldīta liela nauda. Kāda jēga? 1
Tā dēvētajos treknajos gados, ieguldot vairākus miljonus eiro, tika izveidoti vairāki ar kultūras jomu saistīti portāli, no kuriem viens jau ir slēgts un tikai viens no atlikušajiem darbojas patiešām efektīvi.
Latvijas digitālā kultūras karte kulturaskarte.lv tika izveidota ar mērķi sniegt “detalizētu informāciju par kultūras infrastruktūras stāvokli, kultūras institūciju pārklājumu un pieejamību, kultūras aktivitātēm un attīstības tendencēm visā Latvijā”. Tajā kopš portāla izveides 2005. gadā ieguldīti aptuveni 1 516 900 eiro no valsts budžeta un Eiropas Savienības fondiem. Desmit darbības gados diemžēl datu bāze joprojām palikusi nepilnīga, sniedzot informāciju par 13 686 kultūras institūcijām, kolektīviem, to kontaktinformāciju, vadītājiem, īsas (sausas) ziņas par dažādiem objektiem, bet nepilnīgu un novecojušu informāciju par to, kas ikdienas lietotājam varētu šķist vissvarīgākais – kultūras norisēm.
Portāla veidotāji kā galveno tā uzdevumu min statistikas datu vākšanas un apkopošanas funkciju, taču nav pierādījumu, ka dārgā digitālā kultūras karte, kurā, pēc profesionāļu atzinuma, datu ievade izveidota pārmēru sarežģīti un pieprasīto datu jēga nereti nav saprotama, šo funkciju pildītu labāk par programmu Excel.
Vai līdzekļu ieguldījums portālos kultura.lv, kulturaskarte.lv un nmkk.lv ir pamatots, kā arī kurš specializēts kultūras portāls ir īsts veiksmes stāsts, lasiet 17. maija “Kultūrzīmēs” vai E-izdevumā.