Speciālists skaidro, kā ierīkot krautās dobes 0
“Vispirms būtu jāizlemj, kādu tieši dobi plānots sagatavot un kādi ir resursi,” skaidro agronoms Māris Narvils, kuram ir liela pieredze arī permakultūras metožu ieviešanā. Krautajām dobēm ir vairāki veidi.
Kartons (ne ģeotekstils) jāklāj zem tā sauktās sviestmaizes tipa dobes. Pirms to veido, sakrāj kaudzes ar izejvielām. Tās mēdz iedalīt divu veidu – zaļajās un brūnajās. Zaļās dobes, kas ir treknas un mitras, veido no mizām, pļautas zāles, nestandarta dārzeņiem, komposta. Brūnās dobes, kas ir sausas un irdenas, veido no salmiem, sausām koku lapām.
Šīs dobes var veidot uz neapstrādātas augsnes, piemēram, pļavā, iekopjot jaunu vai paplašinot esošo dārziņa teritoriju. Paredzētajā laukumā nopļauj zāli, ja tā jau saaugusi, un nolīdzina vietu. Paredzēto laukumu noklāj ar preskartona loksnēm – der kartons no iepakojuma, taras kastēm. Papīra loksnes liek citu virs citas ar aprēķinu, lai katra nākamā loksne aptuveni par 30% pārklātu iepriekšējās. Paņēmiens ir līdzīgs, kā liekot šīfera vai dakstiņu jumta loksnes. Pirms likšanas kartonu samitrina, piemēram, patur lietū. Var arī klājumu salaistīt. Virs šā kartona krauj zaļās un brūnās kārtas. Katru slāni veido ap 10 cm biezu. Virspusē kaudzei jābeidzas ar brūno slāni.
Kad šajā dobē aptuveni pēc pusgada būs notikuši vajadzīgie sadalīšanās procesi, tiks iegūta izcili irdena un vērtīga augsnes kārta 40–50 cm dziļumā. Sliekas būs izstrādājušas un uzlabojušas arī augsni zem kaudzes. Šī zeme būs brīva no nezāļu sēklām, slimību ierosinātājiem. Kartons būs sadalījies. Tieši tāpēc apakšā neder tekstila klājumi, jo tie veidos barjeru.
Kartona loksnes klāj pamīšus citu virs citas. Jo lielāka dobe, jo vairāk kartona vajadzēs, tāpēc materiālu krāj jau laikus.
Uz samitrinātā kartona kārtām krauj zaļās daļas (zāle, komposts u.c.) un brūnās daļas (lapas, salmi u.c.). Patlaban sausajām daļām labi der dažādas augu atliekas, kuras var sagrābt dārzā. Arī mauriņu kopjot, radīsies kompostam derīga manta.
1. Liek celmus un velēnas
Tā sauktā hugeldobe tiek krauta, apakšā liekot celmus un rupju koksni, virs tiem sīkākus, smalcinātus zariņus, tad velēnas, visbeidzot virspusē uzber auglīgu augsni. Kartons apakšā nav vajadzīgs. Šāda dobe sadalīsies lēnām, pamazām atbrīvosies arī tajā esošās barības vielas, attīstīsies labvēlīgie mikroorganismi. Celmus liek mitrus, kādi tie uz lauka varētu būt patlaban. Tie būs kā balanss mitruma līmeņa uzturēšanai, kas nereti paaugstinātajās, krautajās dobēs ir problēma (tās ātri žūst).
2. Krautā dobe ar sietu
Tradicionālajām krautajām dobēm veido sānu malas no dēļiem un iekšpusē kā kastē kārtām ber dažādas organiskās vielas, arī dažādus atkritumus. Šīm krautajām dobēm apakšā ieteicams paklāt sietu (acu izmērs 1 x 1 cm), lai cauri netiktu grauzēji. Sietam jāsaskaras ar kaudzi aptverošajām dēļu sieniņām, lai nebūtu spraugu, kur žurkiem ielavīties. Kraujot kaudzes bez šādām malām, nav vērts likt sietu apakšā, jo grauzēji, ja gribēs, ielīdīs no sāniem vai augšas.
Krautajām dobēm ir rekomendējoši principi, taču katrs dārznieks var meklēt sev piemērotāko variantu, izmantojot savā saimniecībā pieejamos izejmateriālus un resursus.
3. Dobes nākotnes ražai
Šogad vislabāk uz šīm krautajām dobēm sēt kādu zaļmēslojumu. Dažkārt tās jau pirmajā gadā izmanto ķirbju, kabaču, gurķu audzēšanai. Taču tad jāuzmanās, lai stādiņiem neapdegtu saknes, tām nonākot tiešā saskarē ar organisko mēslojumu un zaļajiem materiāliem – tie sadalīšanās procesa laikā sakarst. Turklāt var gadīties, ka uz šīm kaudzēm pirmajā gadā augošajiem augiem būs augsts nitrātu saturs.
Dobes droši būs gatavas kultūraugu uzņemšanai vasaras otrajā pusē un, protams, nākamajos gados. Piemēram, hugeltipa dobe var kalpot pat desmit un vairāk gadu (ja apakšā krauti lieli celmi un zaru slānis tapis no resnākiem zariem).
