Specdienesti pēdējo gadu laikā lieguši pieeju valsts noslēpumam vairākiem simtiem personu 4
Specdienesti pēdējo gadu laikā vairākiem simtiem personu lieguši pieeju valsts noslēpumam – visbiežākie iemesli tam bijuši personas sodāmība, uzticamības apšaubīšana, nepatiesu ziņa sniegšana un vienā gadījumā konstatēts kāds bijušais padomju specdienesta darbinieks, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.
Drošības policijas (DP) pārskati liecina, ka laikā no 2013. līdz 2017.gadam šī drošības iestāde atteikusi izsniegt minēto atļauju 129 personām. Visvairāk pielaides atteiktas 2016.gadā – 32, bet pērn speciālās atļaujas atteiktas 23 personām.
DP ir arī vienīgā no drošības iestādēm, kas savos publiskajos pārskatos vispārīgi minējusi iemeslus pielaides atteikumam. Pagājušā gadā šo personu vidū dominēja valsts pārvaldes institūciju amatpersonas un apsardzes komersantu darbinieki, kuri darbojas kritiskās infrastruktūras objektos.
DP konstatējusi, ka pērn aptuveni pusē gadījumu pielaide atteikta, jo konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt personas uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. Piemēram, pārbaudes laikā konstatēta tīša nepatiesu ziņu sniegšana, apzināta faktu slēpšana vai viltošana, noteiktās kārtības neievērošana darbā ar valsts noslēpumu saturošu informāciju.
Deviņos gadījumos personas bijušas sauktas pie kriminālatbildības un notiesātas par tīšu noziegumu. Savukārt vienā gadījumā DP konstatēta personas neatbilstība likuma normai, kas liedz speciālo atļauju izsniegt bijušajiem PSRS specdienestu darbiniekiem. Tāpat vienā gadījumā konstatēta personas neatbilstība nosacījumiem, kas paredz speciālās atļaujas izsniegšanu tikai Latvijas pilsoņiem.
2016.gadā situācija par atteikuma iemesliem bijusi līdzīga, jo personas bijušas agrāk sodītas, vai nav bijušas Latvijas pilsoņi. Tāpat pārbaudes laikā konstatēta tīša nepatiesu ziņu sniegšana, apzināta faktu noslēpšana vai viltošana, kā arī darba ar valsts noslēpumu saturošas informāciju kārtības neievērošana.
2015.gadā kādai personai liegta darbošanās ar valsts noslēpumu, jo tā atradusies uzskaitē sakarā ar apreibinošu vielu atkarību vai garīgu slimību. Šajā gadā pārbaudēs arī konstatēts, ka personas pārkāpušas kārtību, kāda ir noteikta darbam ar valsts noslēpuma objektiem vai arī izpaudušas aizsargājamu informāciju.
Tikmēr Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) no 2013. līdz 2017.gadam atteicis izsniegt vai anulējis pielaidi 95 personām. Visvairāk atļaujas nav izsniegtas 2013.gadā, kad drošībnieki lieguši strādāt ar valsts noslēpumu 30 personām. Vismazāk atteikumu bijis pagājušā gadā, kad atļaujas nav izsniegtas septiņām personām.
No Satversmes aizsardzības biroja (SAB) publiskajiem pārskatiem nav precīzi secināms, cik daudz personām tieši SAB liedzis strādāt ar valsts noslēpuma objektiem, jo birojs savos rādītājos iekļāvis arī tos lēmumus, kas pieņemti, izskatot birojam pārsūdzētos DP un MIDD lēmumus. Saskaņā ar šiem rādītājiem laikā no 2013. līdz 2017.gadam atļaujas atteiktas 170 gadījumos, no tiem 23 gadījumos pērn.
DP savos pārskatos norāda, ka personas, kurām ir pielaide valsts noslēpumam, izraisa pastiprinātu ārvalstu specdienestu uzmanību. Lai iegūtu interesējošo informāciju, ārvalstu specdienesti ne vienmēr cenšas tieši uzrunāt šīs personas. Vajadzīgo informāciju ārvalstu specdienesti var iegūt no viņu kolēģiem vai paziņām, ja persona bez nepieciešamības izpauž aizsargājamu informāciju indivīdiem, kuriem to nav nepieciešams zināt, uzsver DP.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka pēdējos gados pielaide valsts noslēpumam nav izsniegta ministriem, Saeimas deputātiem un citām amatpersonām. Neskatoties uz pārbaudāmās amatpersonas intervēšanu SAB pašas amatpersonas publiski paudušas, ka viņām nav zināmi skaidri iemesli pielaides atteikumam vai anulēšanai vai arī tos viņi nevarot publiski izpaust.
Lēmumu par speciālās atļaujas atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu persona var apstrīdēt ģenerālprokuroram 14 dienu laikā no tā paziņošanas dienas. Šī gada 1.jūlijā spēkā stājās grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”, kas paredz, ka ģenerālprokurora lēmumu 14 dienu laikā no tā paziņošanas dienas persona var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
Tiesiskais regulējums tika pilnveidots saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu, ka iepriekšējā kārtība bija neatbilstoša Satversmei.
Valsts drošības iestāde informēs pārbaudāmo personu par iemesliem, kuru dēļ tai var tikt liegta vai ir liegta pieeja valsts noslēpumam. Reizē netiks atklāta tāda informācija, kas var kaitēt citas personas tiesībām vai tiesiskajām interesēm, tajā skaitā informācija par slepenajiem palīgiem vai personām, kas konfidenciāli sniegušas palīdzību.
Persona, kurai iepriekš bija liegta pieeja darbam ar valsts noslēpumu, atkārtoti uz speciālās atļaujas saņemšanu varēs pretendēt pēc pieciem gadiem.
