Specdienesti brīdina: Krievijas organizētās kaitnieciskās darbības Latvijā šogad varētu augt 0
Šogad Krievijas organizētās kaitnieciskās darbības Latvijā varētu kļūt daudzveidīgākas, secinājis Valsts drošības dienests (VDD).
Patlaban nav šaubu, ka arī šogad Krievija turpinās mēģinājumus ietekmēt sabiedriskos un politiskos procesus Latvijā, tostarp izmantojot agresīvas metodes. Kā liecina dienesta analīze, Krievijas organizētās kaitnieciskās darbības Latvijā varētu kļūt daudzveidīgākas, paziņojumā presei par VDD pagājušā gada darbības pārskatu norādījis VDD priekšnieks Normunds Mežviets.
Šogad Krievijas specdienesti turpinās aktīvu darbību pret Latviju, saglabājot līdzšinējo agresivitātes līmeni, secināts pārskatā.
Ņemot vērā Krievijas stratēģiskās intereses, agresorvalsts specdienesti izvērsīs gan izlūkošanas aktivitātes, gan dažāda veida kaitnieciskas darbības pret Latviju.
Latvijas drošības izaicinājumu spektrā būtisku vietu ieņems Krievijas specdienestu inspirētu sabotāžu riski. Sabotāža kā hibrīdkara sastāvdaļa var tikt izmantota, lai destabilizētu valsts iekšējo drošību, grautu infrastruktūru un radītu nedrošības sajūtu sabiedrībā. Šo risku pieaugums ir saistīts ar izmaiņām Kremļa redzējumā, interpretējot iebrukumu Ukrainā nevis kā lokālu karu, bet jau kā ģeopolitisku konfliktu ar NATO.
Vienlaikus tradicionālas izlūkaktivitātes – Latvijas valstspiederīgo vervēšana ilgstošai, konspiratīvai ziņu iegūšanai – saglabāsies kā Krievijas izlūkdienestu darbības pamats. Arī turpmāk Krievijas specdienestus galvenokārt interesēs ziņas par militārās un civilās aizsardzības jomu, taču izlūkdienesti izmantos labvēlīgus apstākļus arī informācijas iegūšanai par Latvijas enerģētikas un tranzīta politiku, notikumiem ar propagandas potenciālu un Latvijas nostāju starptautisko attiecību jautājumos saistībā ar Kremli, prognozē VDD.
Vervēšanas mērķis būs arī personas, kas var ietekmēt lēmumu pieņemšanu atbilstoši Krievijas interesēm.
Savukārt Baltkrievijas specdienesti turpinās ciešu sadarbību ar Krievijas izlūkdienestiem. Šī sadarbība var izpausties gan informatīvajā, gan fiziskajā līmenī, piemēram, incidentu organizēšanā uz robežas vai nelegālās migrācijas veicināšanā.
VDD neprognozē, ka Ķīnas izlūkdienesti 2025.gadā varētu izvērst agresīvas izlūkaktivitātes pret Latviju. Vienlaikus, ņemot vērā Ķīnas globālās ģeopolitiskās un ekonomiskās ambīcijas, šīs valsts pārstāvji turpinās darbu pie neformālu ietekmes pozīciju veidošanas politikas un ekonomikas nozarēs.
Viens no šādu sakaru mērķiem saglabāsies izlūkinformācijas iegūšana par ES un NATO, teikts VDD ziņojumā.
Arī turpmāk naidīgas aktivitātes pret Latvijas valsts un privātā sektora informācijas sistēmām saglabāsies augstā līmenī, kiberuzbrucējiem cenšoties iegūt vērtīgu informāciju, paralizējot sabiedrībai nozīmīgu
tiešsaistes resursu pieejamību un cenšoties graut iedzīvotāju uzticību valsts institūcijām.
Savukārt kiberuzbrukumi var tikt īstenoti arī nolūkā izplatīt Krievijas propagandu un dezinformāciju, kā arī sniegt atbalstu dažādām hibrīdām darbībām pret Latvijas valsti, norāda VDD.
