„Es nebūtu neko sasniegusi, ja nebūtu saņēmusi tik daudz mīlestības, īpaši no maniem vecākiem, bet arī no citiem apkārtējiem, kā arī no ticības. Ja jūti, ka tiec mīlēts, tad uzdrošinies darīt to, ko citos apstākļos neuzdrošinātos,” atzīst dziedātāja.

Par to runā arī salutoģenēze: vienkāršoti skaidrojot, cilvēka iekšējie resursi stresa apstākļos ir tieši tik lieli kā sevis apzinātība situācijā šeit un tagad: es saprotu, kas notiek, zinu, ko varu un spēju darīt lietas labā, man ir, uz ko paļauties. Ka tieši mana dzīve ir dzīvošanas vērta, kaut arī no malas šķiet ļoti parasta vai pat nožēlojama. Klausoties šajos Bengta Lindstrēma skaidrojumos, man prātā sāk virknēties daudzu tagad tik populāro pašpalīdzības un izaugsmes rokasgrāmatu virsraksti, kurus varētu apvienot vienā – Padomi, kā pareizi dzīvot labi. Bengts Lindstrēms pasmaida un atzīst – oponenti salutoģenēzes pētniekiem visbiežāk pārmetot, ka tā nav nekāda zinātne, bet drīzāk reliģijas novirziens, kāda sekta. Skeptiķus viņš aicina lasīt salutoģenēzes adeptu zinātniskās publikācijas par pierādījumiem (vietne internetā, kur atrodama informācija angliski – www.salutogenesis.hv.se), kā arī pastāsta, ka pašlaik visā pasaulē darbojas ap 15 salutoģenēzes izpētes centru. Tajos strādā ne vien medicīnas, bet arī socioloģijas, psiholoģijas, pedagoģijas un citu zinātnes nozaru pārstāvji. „Tā ir interdisciplināra nozare, kuru interesē indivīda universālās spējas orientēties uz pozitīvo – neatkarīgi no valsts, kurā viņš dzīvo, neatkarīgi no tautības un tā, vai viņš ir ticīgs vai nē,” paskaidro zinātnieks. Viņš uzskata, ka nākotnē salutoģenēzes principiem būtu jākļūst par svarīgu izglītības, kā arī veselības aprūpes un sociālās sistēmas daļu, padarot tās efektīvākas. „Mums jau ir laba teorētiskā bāze, ir iesākti arī daudzi ilgtermiņa pētījumi 45-50 pasaules valstīs. Skandināvijas valstīs salutoģenēze pakāpeniski jau kļūst par sabiedrības veselības speciālistu izglītības daļu. Redzu, ka salutoģenēzei ir nākotne visās dzīves jomās.”

Tikšanās noslēgumā Bengts Lindstrēms pateicībā par Lēnas Marijas uzstāšanos viņai iedāvina stikla eņģelīti, ko darinājis kāds bērns ar īpašām vajadzībām, un paskaidro: „Tas man atgādina tevi, Lēna Marija. Redzi, viņam, tāpat kā tev, nav roku. Toties tam ir spārni.”
Fragments no sarunas ar Lēnu Mariju šā gada maijā, Saulkrastos tiekoties ar ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām.

Kā plānojat savu ikdienu?
Pirms pieciem gadiem piedalījos vienā no lielākajiem Zviedrijas televīzijas šoviem. Biju galvenā viešņa 90 minūšu programmā bez reklāmām. Kad nākamajā dienā atvēru savu elektronisko pastu, tajā bija 832 vēstules. Sapartu, ka man nepieciešams aģents, kurš manu ikdienu plāno joprojām. Gadu pēc šova man bija 200 uzstāšanos gadā – tas ir biežāk nekā katru otro dienu. Kad tik daudz strādā, tad šo to arī nopelna, un tad nu es nopirku savu sapņu auto – lielu Lexus.

• spēka stāsts