Spārītis: VDK dokumentu publiskošana priekšvēlēšanu laikā būtu sociāli postoša 18
Bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu publiskošana priekšvēlēšanu laikā būtu sociāli postošs faktors, – ir pārliecināts Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis.
Spārītis, kurš pats no Zaļo un zemnieku savienības kandidē gaidāmajās 13.Saeimas vēlēšanās, šodien notikušajā iniciatīvas grupas sanāksmē uzsvēra, ka, lai gan viņš ir par dokumentu zinātnisku izpēti, viņš tomēr uzskata, ka VDK dokumentu pārsteidzīga publiskošana priekšvēlēšanu laikā ir sociāli postošs faktors.
Viņš pauda, ka ir ļoti svarīgi domāt par sociālajiem riskiem, jo, neesot pietiekamam pierādījumu daudzumam, kā arī ļoti nepilnam VDK dokumentu spektram, riskam tikt apmelotiem, apvainotiem tiktu pakļauti daudzi cilvēki, turklāt vēl vairāk cilvēku vārdu netiktu publiskoti, jo lielākā daļa kartīšu nemaz neesot pieejama.
“Es šajā gadījumā aizstāvētu sociālas nekonfrontēšanas un atliktas darbības principu,” teica Spārītis, piebilstot, ka dokumentiem būtu jābūt pieejamiem zinātniskai izpētei, kā arī drošības dienestiem, kuriem būtu jāvērtē, vai “čekas maisos” minētās personas nerada drošības riskus mūsdienu Latvijai.
“Kas traucēja šai Saeimai vai trim iepriekšējām Saeimām nodarboties ar šo jautājumu un jau kopš 1991.gada spriest par publicēšanu, šifrēšanu un patiesības meklēšanu, kad bija daudz vairāk dzīvu liecinieku un vairāk iespēju noskaidrot patiesību?” retoriski vaicāja Spārītis. Viņaprāt, patlaban patiesības noskaidrošanas entuziasms no atsevišķu politiķu puses izskatās apzināti tendenciozs un tāpēc nerada uzticību.
Spārītis uzsvēra, ka viņš neapšauba VDK zinātniskās izpētes komisijas, kas, pretēji iniciatīvas grupai, aicina atvērt “čekas maisus”, darbības rezultātu. LZA prezidents gan pauda, ka sociālā līdzsvara un sabiedrības nekonfrontēšanas dēļ patlaban nav nepieciešams priekšlaicīgi nākt klajā ar šiem dokumentiem, tos publiskojot pirmsvēlēšanu un pirmssvētku laikā. Spārītis uzskata, ka VDK dokumentu publiskošana šādi tiktu padarīta par politisku ieroci sabiedrības destabilizēšanai un “jau tā trauslā sabiedrības morālā klimata sagrozīšanai”.
Kā ziņots, VDK atstāto dokumentu krājumam ir tendenciozas atlases un selektīvi izvēlēta kārtojuma raksturs, tāpēc, lai izvairītos no “tendenciozi izraudzītas Latvijas pilsoņu grupas demonizācijas”, to saturs būtu jāatstāj drošības dienestu un zinātnieku izpētei, uzskata iniciatīvas grupa, kuras sastāvā ir arī LZA, garīgo konfesiju pārstāvji un bijušie iekšlietu struktūru darbinieki.
Analizējot atstāto dokumentu saturu, to struktūru un daudzumu, VDK sistēmas darbību un dokumentācijas metodes, darba grupas locekļi secinājuši, ka atstātajam dokumentu krājumam ir tendenciozas atlases un selektīvi izvēlēta kārtojuma raksturs, turklāt ir atstāta nepilnīga un uz maldinošiem secinājumiem uzvedinoša materiālu kopa.
“No tā izriet, ka šie dokumenti nekādā gadījumā nav izmantojami likumīgu tiesisku seku radīšanai, publicēšanai vai jebkādai citai nodošanai atklātībā bez papildu pierādījumiem katrā konkrētā gadījumā,” uzskata darba grupa. Tās ieskatā, dokumentu izmantošana pakļaujama vienīgi drošības dienestu analītiskajam darbam un vēsturnieku zinātniskai izpētei.
Aģentu alfabētiskā saraksta publicēšana, nenorādot konkrētu minētā aģenta nodarījumu darba grupas ieskatā var izraisīt potenciālas tiesiskas apsūdzības Latvijas valstij ar neizbēgamiem morāliem un materiāliem zaudējumiem.
Darba grupa secinājusi, ka Latvijā esošie dokumenti lielākoties nav pietiekama datubāze, lai izvērtētu kādas personas iespējamo sadarbības ar VDK faktu. Tāpat šāda saraksta publicēšana draud “linča tiesai” pakļaut vainīgos un nevainīgos.
