Kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas ne valsts politiskajos, ne zinātnes administrēšanas mehānismos nav noticis jūtams personālsastāva restarts, dodot ceļu jauniem un strukturālas pārmaiņas nest spējīgiem spēkiem, konstatēja Spārītis. 19
“Mūsu valsts evolūcija diemžēl notiek lēni un nemitīgās pretrunīgās administratīvās konvulsijās, kas neļauj nedz ekonomikai gada laikā attīstīties par ministra solītajiem pieciem iekšzemes kopprodukta procentiem, nedz pārsniegt nu jau par traģisku kuriozu Eiropas Savienības valstu budžetu salīdzinošajā mērogā kļuvušo Latvijas zinātnes finansējumu 0,6% apmērā no IKP. Pagājušajā gadā tas bija vienlīdzīgs 79 miljoniem eiro, bet 2017.gadā zinātnes finansējums skaitļos jau ir nokrities līdz 39 miljoniem eiro jeb 0,3% no IKP,” pauda Spārītis.
Sabiedrības vajadzības pēc straujākas zinātnieku elites iesaistīšanās ekonomikas veicināšanā ir šodienas un rītdienas uzdevums, kura vārdā LZA ir nepieciešams stiprināt savu funkcionālo muskulatūru, savu veiktspēju un šim nolūkam rast partnerus kā politiskās, tā izpildvaras un uzņēmējdarbības vidē, pārliecināts Spārītis.
Viņš norādīja, ka tic “sabiedrības veselajam saprātam, viedokļu līderiem Latvijas inteliģencē un mūsu akadēmiskajā vidē”, paļaujoties uz kolektīvā gara spēku, zinātnieku spēju un prasmi uzrunāt gan plašāko sabiedrību, gan arī tās vēlētos priekšstāvjus it visos administratīvās un politiskās pārstāvniecības līmeņos.
Spārītis aicina Latvijas izcilības – akadēmisko eliti un ikvienu zinātnieku personīgi – pieņemt kā savu domu, ka Latvijas augšupejai ir tikai viens ceļš – garīgā un intelektuālā spēka savienībā ar rīcībspējīgiem un valstiski domājošiem politiķiem un uzņēmējiem.
