Spānijas sikspārņu alā atrasti vecākie zināmie apavi Eiropā – no zāles pītas sandales 6
Kaut arī jau 19. gadsimta vidū kalnrači šeit bija atraduši no zāles pītas sandales un dažādus darba rīkus, tikai tagad Spānijas zinātnieki ir apstiprinājuši, ka pirms vairāk nekā 150 gadiem alā uzietās sandales patiešām ir vecākie Eiropā līdz šim atrastie apavi, tā ziņoja ārvalstu medijs “Euronews“.
Šie priekšmeti sākotnēji tika atrasti ap 1850.gadu – senā alā, kurai dots nosaukums Sikspārņu ala (Cueva de los Murciélago). Tā atrodas Granadas tuvumā, dažu jūdžu attālumā no Vidusjūras piekrastes, un tolaik tikusi aktīvi izmantota, lai šeit iegūtu sikspārņu mēslus (guano) un minerālus.
Kad kalnrači virzījās dziļāk pazemē, viņi atklāja galeriju ar mumificētiem līķiem, un daudziem no koka un zāles darinātiem priekšmetiem, kas domājams bijusi tūkstošiem gadu sena apbedījumu vieta. Lai gan kalnrači sākotnēji no šīs vietas iznesa un iznīcināja daudzus te atrastos priekšmetus, arheologiem tomēr arī mūsdienās izdevies atrast vēl dažus no tiem, kas šeit bija saglabājušies neskarti. No tuvējā ciema iedzīvotājiem iegūtā informācija liecināja, ka šajā teritorijā toreiz tika atrastas un izmētātas pavisam 68 seno cilvēku mirstīgās atliekas, taču nevienu no tām, kas būtu saglabājusies arī līdz mūsdienām, atrast te vairs neizdevās, vēstīja “Euronews”.
Žurnālā “Science Advances” publicētā pētījuma autori norāda, ka tikai tagad – gandrīz divus gadsimtus pēc šo priekšmetu atklāšanas, pamazām kļūst skaidra šo artefaktu milzīgā nozīme, lai mēs varētu labāk izprast Eiropas neolīta laika dzīves apstākļus.
“Neraugoties uz šeit notikušajām kalnrūpniecības aktivitātēm, šo priekšmetu kopums ir viena no senākajām un vislabāk saglabātajām mednieku un vācēju grozu kolekcijām Dienvideiropā,” tā raksta pētījuma autori. “Neolīta laika sandales, grozi un koka darba rīki veido unikālu organisko artefaktu paraugu kopumu, kas nav sastopami nevienā citā agrīno zemnieku kopienu arheoloģisko izrakumu vietā.”
Īpaši interesantas kolekcijā ir vairākas sandales, no kurām divas, pēc zinātnieku teiktā, datētas ar laiku pirms vairāk nekā 6000 gadiem. Tomēr vecākie kolekcijas priekšmeti varētu būt pat deviņus tūkstošus gadu veci. Pētījuma autori skaidro, ka tas, ka priekšmeti ir tik neparasti labi saglabājušies, ir skaidrojams ar alā tikpat kā neesošo mitrumu un apkārtnē valdošo sauso klimatu.
“Sausā vēja plūsma veidojas šajā apgabalā valdošā klimata ietekmē, bet šaurā un dziļa Angosturas aiza novirza šo vēju tieši uz alas šauro augšējo ieeju. Tālāk vējam ceļojot cauri alai, tas atdziest, un palielinoties gaisa plūsmas ātrumam, tas kļūst pilnīgi auksts, kad izplūst atkal virszemē cauri šaurai izejai, kas atrodas alas lejasdaļā,” saka pētnieki.
“Tā kā šajā vietā jau dabīgi ir zems mitruma līmenis, bet sausais vējš cirkulējot alā to vēl vairāk atvēsina un izžāvē, baktēriju vairošanās šādos apstākļos kļūst gandrīz neiespējama, kas arī nodrošinājis to, ka pat vēl pēc tūkstošiem gadu šeit saglabājies tiks liels daudzums daudzveidīgu no organiskiem materiāliem veidotu priekšmetu kopums,” norādā zinātnieki.
