Foto AP/Scanpix/LETA

Spānija prasīs ilgus cietumsodus Katalonijas neatkarības kustības līderiem 0

Spānijas prokuratūra pieprasīs līdz 25 gadiem ilgus cietumsodus Katalonijas neatkarības kustības līderiem, kuri apsūdzēti par dumpi un valsts līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Prokuratūra piektdien nākusi klajā ar paziņojumu, ka augstākās tiesas prāvā pieprasīs septiņus līdz 25 gadus ilgus cietumsodus 12 Katalonijas politiķiem.

Vislielāko cietumsodu, proti, 25 gadus prokuratūra pieprasīs bijušajam Katalonijas vicepremjeram Urialam Džunkerasam, kurš tiks tiesāts par dumpi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām dumpī būs jāstājas arī divu aktīvistu organizāciju līderiem – Katalāņu Nacionālās sapulces (ANC) un “Omnium Cultural” vadītājiem Džordi Sančesam un Džordi Kuišaram. Prokuratūra viņiem pieprasīs katram 17 gadu ilgu cietumsodu.

Atsevišķā lietā prokuratūra pieprasīs četrus līdz 11 gadus ilgus cietumsodus bijušajiem Katalonijas reģiona policijas vadošajiem darbiniekiem, tostarp Katalonijas bijušajam policijas priekšniekam Džuzepem Ljuisam Trapero, kurš arī apsūdzēts par līdzdalību dumpī.

Prokuratūras paziņojumā teikts, ka apsūdzētie Katalonijas politiķi plānojuši izmantot visus iespējamos līdzekļus, tostarp vardarbību, lai 2017.gada oktobrī panāktu Katalonijas atdalīšanos no Spānijas.

Paziņojumā sacīts, ka katalāņu līderi izraisījuši “lielu pilsoņu mobilizāciju”, radot “iebiedējošu spēku”, un izmantojuši saviem mērķiem reģionālo policiju – aptuveni 17 000 policistu.

Katalonijas valdība pagājušā gada 1.oktobrī, par spīti Madrides aizliegumam, sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, un reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.

Spānijas Senāts drīz pēc tam nobalsoja par tiešās pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, un toreizējais Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs atlaida Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas.

Tomēr šajās vēlēšanās separātistiem izdevās saglabāt vairākumu reģionālajā parlamentā.

Tikmēr vairāki reģiona līderi, arī Katalonijas ekspremjers Karless Pudždemons, aizbēga no valsts, kamēr citi nonāca cietumā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.