Spānijas policiju apsūdz vardarbībā Katalonijā 1
Policija mēģināja nepieļaut balsošanu, ieņemot referenduma iecirkņus, konfiscējot urnas un biļetenus un pat cenšoties ar gumijas lodēm izklīdināt balsotājus. Pēc ārkārtas palīdzības dienestu pārstāvju ziņām, ievainoti vairāk nekā pieci simti cilvēku. Dažviet Barselonā cilvēki sākuši veidot barikādes, lai aizsargātos no policijas. Spānijas vicepremjere Soraja Santamarija nodēvējusi Katalonijā notiekošo neatkarības referendumu par farsu, kā arī paziņojusi, ka policija, kas tiek vainota pārmērīgā vardarbībā, rīkojas “atbilstoši”.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Katalonijas iedzīvotāji ir sašķelti reģiona neatkarības jautājumā, tomēr vairākums kataloņu grib, lai viņiem būtu iespēja atrisināt šo jautājumu likumīgā un saistošā nobalsošanā. Balsstiesības ir vairāk nekā pieciem miljoniem no 7,5 miljoniem Katalonijas iedzīvotāju. Referenduma zīmē bija šāds jautājums: “Vai jūs vēlaties, lai Katalonija kļūtu par neatkarīgu valsti republikas formā?”, uz ko balsotājiem jāatbild ar “jā” vai “nē”.
Madride noraida aicinājumu uz sarunām
Dienu pirms balsojuma Katalonijas reģionālās valdības vadītājs Karless Pudž-demons aicināja uz sarunām, lai atrisinātu konfliktu starp viņa administrāciju un Spānijas centrālo valdību saistībā ar Katalonijas neatkarības referendumu, kuru Spānijas centrālā valdība pasludinājusi par antikonstitucionālu un aizliegusi. “Ja uzvarēs “jā”, ja uzvarēs “nē” – jebkurā gadījumā ir jābūt starpniecībai, jo lietas nestrādā,” teica Pudždemons. Viņš aicināja kataloņus saglabāt mierīgu attieksmi un neļaut emocijām gūt virsroku, piebil-stot, ka sarunas ar Madridi būs neizbēgamas. Pudždemons vairākkārt aicinājis Spānijas valdību uz sarunām par likumīga saistoša referenduma sarīkošanu un bija apsolījis atsaukt svētdien paredzēto referendumu, ja Spānija piekristu šādām sarunām. Madride deva priekšroku spēka politikai, nosūtot uz Kataloniju vairākus tūkstošus policistu, lai nepieļautu referendumu. Katalonijas valdības pārstāvis sacīja, ka saistībā ar policijas vardarbību būtu jāatkāpjas no amata Spānijas centrālās valdības pārstāvim Katalonijā Enrikem Miljo, kurš kritizējis Katalonijas policiju par nepietiekamu rīcību, lai nepieļautu balsošanu Spānijas valdības aizliegtajā referendumā par Katalonijas neatkarību.
ES “skatās citā virzienā”
Katalonijas valdības vadītājs Karless Pudždemons apsūdzējis policiju neattaisnojamā vardarbībā, Barselonā ar gumijas lodēm izklīdinot cilvēkus, kas vēlējās nobalsot Spānijas valdības aizliegtajā referendumā par Katalonijas neatkarību. “Spānijas valsts īstenotā neattaisnojamā vardarbības izmantošana, kas ir gan neracionāla, gan bezatbildīga, neapturēs kataloņu tautas gribu,” teica Pudždemons. Barselonas mēre Ada Kulau aicinājusi izbeigt vardarbību pilsētas ielās un mudinājusi Spānijas premjerministru Mariano Rahoju atkāpties no amata. Pudždemons izteicies, ka labs kandidāts starpniecībai būtu Eiropas Savienība. “Ja tā neinteresējas par to, kas notiek Katalonijā, tad kaut kas nav pareizi,” teica Pudždemons, apsūdzot ES par “skatīšanos citā virzienā”. Spānijas ārlietu ministrs Alfonso Dastiss paziņojis, ka Katalonijas reģionālās valdības iecerētais referendums esot “pretrunā ar Eiropas Savienības mērķiem un ideāliem” un ka tā esot “ņirgāšanās par demokrātiju”. ES amatpersonas atteikušās uzņemties vidutāja lomu konfliktā starp Spānijas centrālo un Katalonijas reģionālo valdību Katalonijas neatkarības referenduma lietā, skaidrojot, ka tā esot “Spānijas problēma”. Eiropas Parlamenta prezidents Antonio Tajāni paziņojis, ka šis strīds ir “Spānijas problēma un saistībā ar to mēs maz ko varam darīt. Tā ir Spānijas likumu cienīšanas problēma, kas ir jāatrisina spāņiem”. Katalonijas amatpersonas, arī Barselonas mēre, lūgušas ES uzņemties vidutāja lomu neatkarības referenduma lietā. Tajāni sacīja, ka ES turpina atbalstīt Spānijas valdību, jo “tiesiskā līmenī Madridei ir taisnība”. ES iepriekš brīdinājusi, ka Katalonija tiks izslēgta no bloka, ja tā pasludinās neatkarību.
Katalonijas neatkarības referenduma priekšvakarā Madrides ielās izgāja tūkstošiem cilvēku, paužot atbalstu Spānijas vienotībai.
