Spānijas pagātnes ēnas – apstiprināts Demokrātiskās atmiņas likums 2
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Spānijas parlamenta – Kortesu – augšpalāta šonedēļ apstiprinās deputātu palātas jeb Kongresa pieņemto Demokrātiskās atmiņas likumu (“Memoria democrática”), kas pasludina diktatora Fransisko Franko režīma perioda no 1939. līdz 1975. gadam tiesu spriedumus par nelikumīgiem un uzliek valdībai par pienākumu atklāt Franko varas noziegumus un meklēt režīma upuru kapavietas.
Attieksme pret jauno likumu Spānijā nav simtprocentīgi piekrītoša gan iekšpolitisko nianšu dēļ, gan tādēļ, ka šobrīd opozīcijā esošo labējo ieskatā Demokrātiskās atmiņas likums nevis rūpējas par nācijas vienotību, bet uzplēš atmiņu rētas.
Vai ideoloģisks žests
Jaunais 77 lappušu likums aizliegs jebkādu Franko diktatūras laiku slavināšanu vai attaisnošanu, kā arī slēgs Franko fondu – privātu institūciju, kas centās saglabāt diktatora piemiņu pozitīvā nozīmē. Visi diktatūras laika tiesu spriedumi, kuri attiecas uz politisko vai reliģisko pārliecību un seksuālo orientāciju, tiks anulēti.
Spānijas tiesu varai jārada īpašs Valsts prokuratūras Cilvēktiesību un demokrātiskās atmiņas birojs, kam jāizmeklē 1936.–1939. gada Spānijas pilsoņu karā un diktatūras periodā pastrādātie frankistu noziegumi pret cilvēcību. Jāizveido valdības sekretariāts, kas gādās par jauniešu un pieaugušo izglītošanu pagātnes jautājumos.
Daudziem spāņiem, kuru radinieki zaudēja dzīvības pilsoņu karā un vēlākajās represijās, svarīgi, ka valdībai likts sagatavot to vietu kartes, kurās meklējami Franko laikā bez vēsts pazudušo apbedījumi. Iespējams, tādos joprojām atdusas līdz pat 114 tūkstoši bezvārda upuru. Agrāk viņu meklēšana, vārdu atdošana un finansējums bija pilsoniskās iniciatīvas ziņā, bet tagad tam pievērsties nāksies valstij. Likums paredz DNS datubāzes radīšanu, lai šos cilvēkus pēc ekshumācijas identificētu.
No Spānijas parlamenta 350 deputātiem pagājušajā ceturtdienā par Demokrātiskās atmiņas likumu nobalsoja 173 deputāti. Pret bija 159. Atturējās – 14. Pirms tam bija vērojams debašu maratons, jo konservatīvā Tautas partija, kas ir lielākā parlamentā, taču opozīcijā pie varas esošajai sociālistu mazākuma valdībai, kategoriski iebilda pret likumprojektu, uzskatot, ka prasībās iets pārāk tālu un drīzāk tas ir “ideoloģiskā mesiānisma piemērs”, ne nācijas samierināšana ar pagātni. Turklāt likums raugoties uz pilsoņu karā pastrādātajiem noziegumiem selektīvi, pabīdot malā to, ko toreiz pastrādāja komunisti un citi kreisie.
2007. gadā, kad arī pie varas bija sociālisti, parlaments jau pieņēma ko līdzīgu tagadējam likumam, taču dažus gadus vēlāk spēku samēri mainījās un kopš 2011. gada uz ilgāku periodu vadošā kļuva konservatīvā Tautas partija. Tās premjera Mariano Rahoja valdība 2007. gada Vēsturiskās atmiņas likumu toreiz neatbalstīja un ņēma vērā ļoti ierobežoti, uzskatot, ka kreisie izmanto pilsoņu karu “politiskajai propagandai”. Mēģinājumus saukt pie atbildības Franko perioda amatpersonas gadu desmitiem bloķēja 1977. gada likums par amnestiju. Mūsdienās visi, kurus būtu vajadzējis tiesāt, ir miruši.
Kapa pārdefinēšana
Pie varas esošajai sociālistu premjera Pedro Sančesa kreisajai koalīcijai uzvarēt balsojumā par jauno likumu izdevās, tikai pateicoties mazo reģionālo partiju balsīm. Proti, dokuments par Franko režīma upuriem atzīst arī basku, katalāņu un galisiešu reģionālās valodas un kultūru.
“Šis likums padara mūsu valsti par labāku un noteikti pāršķir mūsu vēstures tumšākā perioda lappusi,” pēc balsojuma paziņoja par likumprojekta virzīšanu atbildīgais prezidentūras, valdības attiecību ar parlamentu un demokrātiskās atmiņas lietu ministrs Felikss Bolanjoss. Tomēr daudziem nepatīk, ka likumprojektu “dabūja cauri”, lielā mērā pateicoties basku partijas “Basku zemes vienotība” balsīm. Minēto partiju uzskata par teroristiskā basku separātistu grupējuma ETA politisko spārnu. Atentātu un vardarbības dēļ ETA pārējā Spānijā nav laba slava. Basku politiķi nesteidz nožēlot to, ko pagājušā gadsimta 70.–90. gados darīja šī organizācija.
Ar Franko laikiem saistītais Spānijā allaž raisa asas diskusijas. Lai 2019. gadā diktatora pīšļus iznestu no kapenēm pompozajā “Kritušo ielejas” (“Valle de los Caídos”) mauzolejā un apglabātu dzimtas kapos, strīdi bija prasījuši gadus. Četrdesmit piecus kilometrus no Madrides attālā ieleja, kurā atrodas klintī iekalta bazilika ar tukšo Franko kapu un virs kuras paceļas grandiozs betona krusts, nu pārdēvējama vienkārši par “Kvelgamurosas ieleju” tuvējās pašvaldības vārdā. Tā ir jāpārdefinē par diktatūras upuru piemiņas vietu un dokumentēšanas centru.
Jāatgādina, ka “Kritušo ielejā” vēl atdusas ap 33 700 abās pusēs pilsoņu karā kritušo karavīru un vairāki spāņu fašisma perioda varasvīri. “Kvelgamurosas ielejā” turpmāk būs aizliegti jebkādi frankistu piemiņas pasākumi. Demokrātiskās atmiņas likumam pēc attiecīgās procedūras iziešanas jāstājas spēkā vēl šogad. Tostarp opozīcijā esošā Tautas partija jau paziņojusi, ka to atcels, ja uzvarēs nākamā gada vēlēšanās.
