Spānijā beidzas divpartiju ēra 0
Pirmo reizi kopš Franko diktatūras režīma krišanas pagājušā gadsimta 70. gados svētdien Spānijā notikušajās parlamenta vēlēšanās pielikts punkts divpartiju sistēmai. Lai gan vēlēšanās visvairāk balsu saņēmusi premjerministra Marjano Rahoja konservatīvā Tautas partija (PP), tomēr tai nav izdevies saglabāt absolūto vairākumu parlamentā. Tuvākajās nedēļās Spānijā gaidāmas smagas sarunas par koalīcijas valdības izveidi.
Uzvaras rūgtā garša
Par Rahoja partiju nobalsojuši 28,7% vēlētāju, tai nodrošinot 123 no parlamenta 350 vietām. Absolūtā vairākuma nodrošināšanai partijai bija jāiegūst vismaz 176 vietas. Iepriekšējās parlamenta vēlēšanās PP ieguva 186 deputāta vietas parlamentā. Rahoja sīvākā sāncense – opozīcijā esošā Sociālistu partija – Pedro Sančesa vadībā saņēmusi 22% balsu un ieguvusi 90 mandātus. Seko divi jaunpienācēji uz Spānijas politiskās skatuves – kreiso ekstrēmistu partija “Podemos” (“Mēs varam”), kas asi kritizējusi pie varas esošās partijas par skarbajiem taupības pasākumiem, ar 20,6% balsu un 69 vietām un liberālā partija “Ciudadanos” (“Pilsoņi”), ar 14% un 40 vietām. Pārējās partijas ieguvušas 27 mandātus. Vēlēšanās piedalījās 73% vēlētāju, kas ir nedaudz vairāk kā 2011. gada vēlēšanās, atzīmē BBC.
Rahojs piesakās veidot valdību
“Es mēģināšu izveidot stabilu valdību,” uzreiz pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas saviem atbalstītājiem, kas bija pulcējušies pie partijas galvenās mītnes Madridē, solīja Rahojs, uzņemoties vadību valdības veidošanā. Spānijas kreisās partijas – sociālisti un “Podemos” – vakar jau paziņojušas, ka neļaus Rahojam izveidot jauno valdību. Ņemot vērā, ka Rahoja partijai nav izdevies gūt vairākuma vēlētāju atbalstu, viņam un partijai varas saglabāšana būs sarežģīts un grūts process. Lai to panāktu, PP būs nepieciešams vismaz viens uzticams koalīcijas partneris. Vēlēšanu rezultāti liecina, ka tas varētu nebūt tik vienkārši un Spāniju gaida smagas koalīcijas sarunas, atzīmē “EUobserver”. Analītiķi uzskata, ka stabilu valdību Spānijā būs grūti izveidot, pastiprinot bažas par valdības iesākto reformu īstenošanu un stabilitāti valstī. Ieskicējot iespējamos koalīcijas partnerus, jau pirms vēlēšanām kā viens no tuvākajiem PP sabiedrotajiem koalīcijas veidošanai tika minēti mērenie “Ciudadanos”, kas varētu turpināt konservatīvo iesākto ekonomisko reformu un budžeta taupības politiku. Taču tās līderis Alberts Rivera jau plašsaziņas līdzekļiem izteicies, ka pagaidām neredz iespēju sadarboties nedz ar PP, nedz sociālistiem. Eksperti gan norāda: pat ja “Ciudadanos” piekristu piedalīties valdības veidošanas procesā, abām partijām trūks nepieciešamais vairākums parlamentā un būtu jāmeklē vismaz divu sīkpartiju atbalsts. Draudus PP rada arī sociālisti, kas varētu rast kopīgu valodu gan ar “Ciudadanos”, gan ar “Podemos”. Šī partija gan būtu pēdējā izvēle visu trīs partiju sadarbības partneru sarakstā. Vairākuma valdību varētu izdoties izveidot, ja Rahojs apvienotos ar Sančesa sociālistiem, taču analītiķi to uzskata par “principiāli neiespējamu scenāriju”, jo abu partiju domstarpības, piemēram, par ES ieteiktajiem taupības pasākumiem sociālajā sfērā varētu būt nepārvaramas. “Tā būtu Pedro Sančesa politiskā pašnāvība,” raksta “Politico”. Iespējams ir arī atkārtotu vēlēšanu scenārijs. BBC vēsta, ka Spānijas karalis Felipe VI jau tuvākajā laikā sāks sarunas ar partiju premjerministru amatu kandidātiem. Ja viņa nosauktais premjera amata kandidāts divus mēnešus pēc pirmā balsojuma parlamentā neiegūs parlamenta vairākuma atbalstu, tad karalis būs spiests izsludināt jaunas vēlēšanas.
Spāņi ir noguruši no korupcijas skandāliem
Vairāk nekā 30 gadu Spānijā pārmaiņus ir valdījušas tikai divas politiskās partijas. Jaunpienācēju veiksmīgais starts un iekļūšana parlamentā pielikusi punktu divpartiju sistēmai Spānijā, atzīmē Eiropas plašsaziņas līdzekļi, skaļi tās dēvējot par vēlēšanām, kas ieies Spānijas vēsturē. “Mēs stāvam uz jaunas ēras sliekšņa mūsu valstī,” uzzinot vēlēšanu rezultātus, prieku neslēpa arī viens no “Podemos” līderiem Inigo Erehons. Divu varas monopolistu nedienas sākās pēc tam, kad, protestējot pret nevienlīdzību un skarbajiem taupības pasākumiem, kurus valdība ieviesa, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, ielās izgāja tūkstošiem cilvēku. Pērn kādreizējā ielu protestu kustība Pablo Iglesiasa vadībā pārtapa partijā “Podemos”, kas ideoloģiski ir tuva Grieķijas premjera Alekša Cipra vadītajai kreiso radikāļu partijai “Syriza”. Partija asi iestājas pret taupības pasākumiem un korupciju, aicina nemaksāt valsts ārējos parādus, pārvilinot savā nometnē daudzus līdzšinējos sociālistu atbalstītājus. Pārmaiņas pastiprināja arī “Ciudadanos”, kas 2006. gadā tika dibināta Katalonijas apgabalā, bet pērn kļuva par valsts mēroga partiju. Partija aktīvi iestājas pret korupciju, aicina īstenot darba tirgus reformas, lai radītu jaunas darbavietas, sev piesaistot gan daļu sociālistu elektorāta, gan daļu PP atbalstītāju. Neskatoties uz lēno Spānijas ekonomikas atlabšanu un krīzes dziļākās bedres pārvarēšanu Rahoja vadībā, skarbie izdevumu samazināšanas pasākumi, korupcijas skandāli, kuros iesaistīti abu tradicionālo Spānijas partiju pārstāvji, likuši iedzīvotājiem izdarīt izvēli par labu partijām – jaunpienācējām. “Izskatās, ka daudzi spāņi ir noguruši no korupcijas skandāliem, kuros iesaistīti šo partiju pārstāvji, tāpēc viņi dod priekšroku jauniem politiskiem spēkiem,” intervijā “Deutsche Welle” saka Madrides universitātes profesors, sociologs Arturo Kastro.
