“Space X” padarīs kosmosu komerciālu 3
Automašīnas “Tesla Roadster” nogādāšana kosmosā, raķetes “Falcon Heavy” ar šobrīd lielāko iespējamo kravnesību pasaulē palaišana kosmosā, spēja atpakaļ uz zemes nosēdināt autonomus raķetes sānu paātrinātājus, vairākkārt izmantojamas “Dragon” kapsulas uzbūvēšana – tikai daži no panākumiem, ar kuriem 16 gadu laikā var lepoties slavenā un odiozā Dienvidāfrikā dzimušā uzņēmēja Īlona Maska kosmisko lidojumu kompānija “Space X”, kas īstenu atpazīstamību guva 2008. gadā, kad kļuva par pirmo privāto kosmosa lidojumu kompāniju, kas Zemes orbītā nogādāja izmantojamu kravu. Taču tas ir tikai sākums, kā liek noprast pats uzņēmums. Kas ir “Space X”, ko tas paveicis, un kas gaidāms tuvākajā nākotnē?
Visa pamatā – izmaksu samazināšana
“Space X” ir tikai viens no Ī. Maska projektiem, kuru mērķis ir mainīt pasauli, taču noteikti sarežģītākais. Kā nu ne – runa ir par lidojumiem kosmosā. Fakts pats par sevi nebūtu tik oriģināls, ja vien “Space X” nebūtu tā kompānija, kas pirmā uzbūvētu kosmosa raķetes, kas izmantojamas vairākkārt, tādējādi pamatīgi samazinot kosmisko lidojumu izmaksas. Līdz tam kosmosa izpētes aģentūras izmantoja nesējraķetes un paātrinātājus, ko katram lidojumam būvēja atkārtoti.
Jaunākais sasniegums saistīts tieši ar to – kaut gan izmēģinājumi kosmosa raķetes paātrinātājus nosēdināt atpakaļ uz Zemes bija veikti vairākkārt, nekad iepriekš paātrinātāji nebija nosēdināti apvienojumā ar lidojumu kosmosā, tur nogādājot vairākkārt izmantojamo “Dragon” kapsulu un 64 tonnas smagu kravu. Ī. Masks, protams, parūpējās par īstu šovu, kopā ar “Dragon” kosmosā nogādājot arī elektroauto “Tesla”, kas ir cits Ī. Maska slavens projekts, jaunāko modeli “Roadster”, pie kura stūres bija nosēdināts manekens Speismens. Taisnības labad gan jāpiemin, ka perfekts šis lidojums nebija, jo centrālais raķetes paātrinātājs, kuram bija jānosēžas uz īpašas platformas jūrā, avarēja.
Kosmonauti kosmosā – vēl šogad
Grūti aptvert, cik ātri “Space X” maina kosmosa lidojumu vēsturi – šogad varam gaidīt vēl trīs vēsturiskus lidojumus. Pēc ilgstošas pacelšanās atcelšanas jūnijā kosmosā beidzot varētu doties otrais “Falcon Heavy” ar dažādiem militārām un privātām vajadzībām domātiem satelītiem, pārspējot komerciālo lidojumu kravnesības rekordu. Šajā lidojumā beidzot varētu sagaidīt arī visu trīs paātrinātāju veiksmīgu nolaišanos atpakaļ uz zemes.
Sešu mēnešu laikā “Space X” varētu mēģināt jūrā burtiski “noķert” kosmosa raķetes “degunu”, kas pēc palaišanas parasti atdalās un nokrīt zemē. Lielākoties kosmosa aģentūras šos vairākus miljonus vērtos “degunus” necenšas kaut kādā veidā paglābt no iznīcības, taču Ī. Masks atklāti norādījis, ka nevēlas miljoniem dolāru aizlaist nebūtībā. “Iedomājieties, ka jūsu 6 miljoni dolāru drāžas pretī Zemei. Skaidrs, ka tie ietrieksies okeānā un pazudīs. Vai jūs censtos tos atgūt? Jā, jūs censtos,” norādījis uzņēmējs. Viņš gan arī atzinis, ka tas nebūs viegls uzdevums, jo šī raķetes daļa nav apveltīta ar dzinēju un autonomu sistēmu, kas ļauj tai nosēsties neskartai. Taču viņš solījis sešu mēnešu laikā izdomāt risinājumu raķetes priekšgala izglābšanai.
Visbeidzot, vissatraucošākais jaunums mūs varētu sagaidīt gada beigās, kad varētu notikt pirmais “Falcon Heavy” lidojums, kas nestu “Dragon” kapsulu ar kosmonautiem tajā. Tālajā kosmosā (angļu val. “deep space”) kosmonauti nav devušies jau 46 gadus. Pēcāk jau varētu gaidīt arī pasažieru komerclidojumus. Tie jau ilgus gadus ir daudzu apspriests temats, potenciāli ienesot milzum daudz naudas. Protams, ja viss noritēs gludi, kas ne vienmēr notiek.
Līdz ar to gan “Space X”, gan lielākajiem konkurentiem “Boeing”, kuri arī cer jau pavisam drīz nodarboties ar kosmosa tūrismu, vēl rūpīgi jāstrādā pie drošības un iekārtu uzticamības. “Space X” pēdējā lielā nelaime datējama ar 2016. gadu, kad “Falcon 9” raķete eksplodēja gaisā, neļaujot Starptautiskajā kosmosa stacijā esošajiem kosmonautiem nogādāt ļoti nepieciešamos krājumus. Pēcāk neveiksmes notikušas izmēģinājumos, taču tam jau tie domāti.
Kosmosa tūristi jau var gaidīt rindā
Savukārt Īlona Maska visu mērķu mērķis ir ļaudīm pārdot biļetes ceļam uz Marsu, tur izveidojot koloniju. Pirms pāris gadiem nepieciešamā summa vienai biļetei variēja ap 500 000 dolāru, taču ticami, ka beigās vajadzīgā summa būs krietni lielāka. Ī. Masks pirmos tūristus plāno sūtīt uz Marsu jau 2020. gadā, pirms tam ceļojumu izmēģinot bezapkalpes misijā. Panākumi nav palikuši nepamanīti – “Space X” jau faktiski strādā ar peļņu, pateicoties dažādiem līgumiem ar “NASA” un ASV valdību, kā arī privātkompānijām, kuras maksā par satelītu u. c. kravu nogādāšanu kosmosā. “Space X” šāda veida lidojumus piedāvājot apmēram 70% lētāk, nekā to spēj citi (runā, ka “Space X” viens lidojums kosmosā ar kravu izmaksā nedaudz vairāk par 60 miljoniem dolāru. – Aut.).
