Šorttrekā bez vīzijas, treneris Horspūls aiziet pie vāciešiem 2
Ar Latvijas šorttreka izlasi strādājušais britu speciālists Stjuarts Horspūls kļuvis par Vācijas valstsvienības galveno treneri, atklāja Latvijas izlases trenere Evita Krievāne.
Pavasarī šorttreku piemeklēja pamatīgs skandāls, jo Roberto Puķītis paziņoja, ka pārstāvēs citu valsti, publiski norādot uz nepilnībām pašmāju šorttreka saimē. Tiesa, pēc sarunām ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK), Latvijas Slidošanas asociāciju (LSA) un Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP) Puķītis savas domas mainīja.
Lai gan skaļais konflikts tika atrisināts, šorttreka saimei joprojām nav skaidrība par savu nākotni. Tomēr sportisti un treneri cerēja uz pagrieziena punktu 11.jūnijā, kad notika tikšanās ar LOK vadību, kā arī Ventspils un Jelgavas pašvaldībām.
“11.jūnija tikšanās laikā nekāds īsts lēmums netika pieņemts, bet pagarināts termiņš līdz jūlijam. Jelgava un Ventspils mēģina vienoties, kā šorttreks izskatīsies nākotnē un kāda būs tā vieta LSA. Ventspils puse un LSA ir apmierinātas ar to, kā tiek vadīts šorttreks. Man, pat nepārstāvot klubu, kā trenerei nav skaidra šorttreka attīstības vīzija Latvijā. Viņi nepiekrīt, ka ir kādas problēmas un uzskata, ka viss ir ideāli. Citās federācijās ir skaidri redzams, kā šie sporta veidi tiek plānoti, tām ir attīstības plāni. Mums tā nav. Veiksim LSA pakalpojumu, izveidojot attīstības plānu – vīziju, kā Latvijas šorttreks izskatīsies nākotnē. Es iniciēju tikšanos, rakstot vēstuli visām iesaistītajām pusēm. Tāpat kopā ar juristu izstrādājam grozījumus statūtos, kas paredz par šorttreku atbildīgas apakškomisijas izveidi,” stāstīja Krievāne.
Latvijas izlase šobrīd trenējas Jelgavā un viss treniņu darbs norit kā parasti.
“Jūlija sākumā paredzētas divas nometnes Latvijā un Itālijā. Izlase savu darbu turpina, arī bērnu klubi trenējās. Horspūls kļuvis par Vācijas izlases galveno treneri un vadīs programmu tur. Turpināsim ar viņu sadarboties nometņu veidā, bet kā cilvēks uz vietas Latvijā viņš vairs nebūs,” atklāja Krievāne.
“Nav tik daudz finansējuma, lai piedāvātu viņam pilna laika darbu. Mums parasti bija aptuveni 1-2 nedēļas mēnesī, kurās tikāmies nometnēs vai sacensībās. Viņam tagad ir pilna laika darbs, par kuru samaksa ir trīs reizes lielākā nekā Latvijā. Mēs to nevarējām piedāvāt. Nākamajā sezonā paredzētas trīs nometnes kopā ar viņa vadīto komandu. Mēs sazvanāmies, nav tā, ka viņš vairs mūs nepazīst. Izstāstu, kā redzu savu programmu, un viņš pasaka virzienu, kurā jāskatās,” skaidroja Krievāne.
Šobrīd Krievāne pie Latvijas izlases stūres strādā viena pati, turklāt trūkst resursu, lai varētu atvieglot administratīvos jautājumus.
“Cenšamies panākt, lai Latvijas šorttrekam LSA būtu sava apakškomisija, kas vadītu darbu sporta veidā. Man būtu palīgs federācijā, kas palīdz ar organizatoriskajiem jautājumiem. Šobrīd izmantojam Latvijas Olimpiskās vienības finanses, kuras esam nopelnījuši par pagājušās sezonas rezultātiem. Joprojām no LSA nav apstiprināts nekāds budžets. Apakškomisijas uzdevums būtu no LSA dabūt saskaņojumu budžetam, plāniem, lidojumiem un sacensībām. Līdz ar to no maniem pleciem būtu noņemts uztraukums, kā to visu nomenedžēt. Neskatoties uz to, ka ir daudz neskaidrību, gatavojamies sezonai kā plānots,” atzīmēja Krievāne.
Kā pirms trim mēnešiem sarunā ar aģentūru LETA pauda Edvīns Silovs, Latvijas šorttrekam nespējot turpināt sadarbību ar LSA, šis sporta veids lūkos nonākt šobrīd vēl neatzītās Latvijas Ātrslidošanas federācijas (LASF) paspārnē.
Kā uzsvēra Krievāne, lēmums par šorttreka un ātrslidošanas apakškomisijas izveidi būtu kompromisa variants.
“Līdz šim tikai LSA valde pieņem lēmumus bez jebkādām konsultācijām. Vajadzīga šorttreku pārvaldošā apakškomisija, kas veic savus priekšlikumus. Arī šorttrekā un ātrslidošanā varētu sakārtot tā, kā ir bobsleja un skeletona federācijā, kur katram sporta veidam ir savi konti un sava pārvaldība. Tad arī Edvīna prasība, lai būtu pašiem par sevi teikšana, tiktu apmierināta. Ja mums pašiem neļauj pārvaldīt savus sporta veidus, tad tālāk nav iespējams strādāt. Cilvēkus, kuri reāli strādā ar sportistiem, neapmierina pašreizējā situācija, kurā nav nekādas vīzijas un skaidrības,” komentēja Krievāne.
Jau ziņots, ka Latvijas šorttrekā izstrādāta sešu gadu programma, kurā par mērķi izvirzīts pakāpenisks sportistu progress un cīņa par medaļām augstākā līmeņa sacensībās jau pirms 2022.gada Pekinas olimpiskajām spēlēm.
