Viņš arī velta skarbu kritiku Polijas un Ungārijas valdībām, jo Polijas politiķis Jaroslavs Kačiņskis un Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns “vēloties izmantot etniskā un reliģiskā nacionālisma kombināciju, lai atrastos pie varas”. 7
“Savā ziņā viņi mēģina atjaunot tādu viltus demokrātiju, kāda starpkaru periodā valdīja admirāļa Hortija Ungārijā un maršala Pilsudska Polijā. Nonākot pie varas, viņi var pārņemt tādas demokrātiskas institūcijas, kam būtu jābūt autonomām, piemēram, centrālo banku vai konstitucionālo tiesu. Orbāns to jau ir izdarījis, bet Kačiņskis tikai uzsācis. Un būs grūti viņus no šīs pozīcijas gāzt,” intervijā savu viedokli pauž Soross.
Intervijā izdevumam Soross uzsver, ka Lielbritānijas interesēs ir palikt ES un Ukraina ir paveikusi gandrīz neiespējamo, izdzīvojot divus gadus ilgā cīņā ar tik daudziem ienaidniekiem. “Tomēr Ukrainai nepieciešams daudz lielāks atbalsts no ārpuses, jo valsts ir nogurusi. Piesienot Ukrainu īsā finanšu pavadā, Eiropa atkārto to pašu kļūdu, ko pieļāva Grieķijas gadījumā,” piebilst Soross.
Savs spriedums viņam ir arī par Putina uzsākto kampaņu Sīrijā, un Krievijas prezidentu viņš sauc par “lielisku taktiķi”, jo ar iesaistīšanos Sīrijas konfliktā Putins saredzējis iespēju uzlabot Krievijas stāvokli pasaulē. “Viņš bija gatavs izdarīt spiedienu, līdz brīdim, kad saskartos ar nopietnu pretestību. ASV prezidentam Barakam Obamam viņš bija jāizaicina daudz ātrāk. Ja Obama būtu pasludinājis lidojumu aizlieguma zonu virs Sīrijas, kad Krievija sāka lielā apjomā sāka piegādāt militāro aprīkojumu, Krievijai tas būtu jāievēro,” spriež Soross.
*Interviju veicis Vācijas ekonomiskas žurnāla “WirtschaftsWoche” Berlīnes redaktors Gregors Pēters Šmics
