Viņš piebilst, ka atbalsta kopēju Eiropas patvēruma politiku, kas ļautu atjaunot kontroli pār Eiropas un nevis nacionālu valstu robežām. Šādā gadījumā, pēc filantropa domām, patvēruma meklētāji nonāktu Eiropā droši un organizēti un ar tādu ātrumu, kādā ES spētu tos uzņemt. “Lai šis plāns būtu visaptverošs, tam jāšķērso Eiropas robežas. Uzturēšanās pašreizējā atrašanās vietā vai netālu no tās ir mazāk traumējoša un lētāka potenciālajiem patvēruma meklētājiem,” skaidro Dž. Soross. 7
Viņš uzskata, ka šādus izdevumus nav iespējams segt no pašreizējā ES budžeta, tomēr to varētu darīt, laižot apgrozībā ilgtermiņa obligācijas. “Obligāciju apkalpošanas slogu varētu taisnīgi sadalīt starp tām dalībvalstīm, kas uzņem bēgļus, un tām, kas atsakās to darīt vai ieviest īpašus ierobežojumus,” spriež Soross.
Intervijā Dž. Soross slavina Vācijas kancleri Angelu Merkeli, kura viņa ieskatā sevi pierādījusi kā līderi un paredzējusi, ka migrācijas krīze var sagraut Eiropas Savienību. “Es joprojām ļoti kritiski attiecos pret viņas taupības politiku. Bet pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzbruka Ukrainai, viņa kļuva par ES un netieši arī par brīvās pasaules līderi. Pretojoties Krievijas agresijai, Merkele kļuva par līderi, kas riskēja, neskatoties uz valdošo viedokli,” pauž Soross.
Intervijā var just, ka viņam ir personiskas simpātijas pret Vācijas kancleri līdzīgās pieredzes dēļ. “Es to uztveru ļoti personīgi. Jo es stingri atbalstu atvērtās sabiedrības vērtības un principus, un tas ir saistīts ar manu personīgo pieredzi – būdams ebrejs, es pārcietu holokaustu nacistu okupācijas laikā Ungārijā. Un es uzskatu, ka viņai arī ir tādas pašas vērtības saistībā ar viņas personīgo pieredzi, jo Merkele uzauga Austrumvācijā, kad tur valdīja komunistu režīms, un viņu ietekmēja tēvs, kas bija garīdznieks. Tāpēc es esmu Angelas Merkeles atbalstītājs, lai gan mūsu viedokļi par daudziem svarīgiem jautājumiem atšķiras. Merkele pareizi paredzēja, ka migrācijas krīze var sagraut Eiropas Savienību,” uzsver filantrops.
