Melni dūmi un sprādzieni: olainieši bija panikā, jo trūka oficiālas informācijas par notiekošo 1
Olainē bīstamo atkritumu savākšanas, transportēšanas, apsaimniekošanas uzņēmumā AS “BAO” naktī no 28. uz 29. jūniju izcēlās ugunsgrēks, kuru dzēsa līdz piektdienas pēcpusdienai. Lai gan nepastāvēja vajadzība evakuēt iedzīvotājus, taču olainiešu vidū izcēlās panika, jo naktī, tumsā, trūka oficiālas informācijas par notiekošo.
Aizdegās mazuts un vecās eļļas, sprāga nātrijs
“Kāpēc nav informācijas, kā rīkoties iedzīvotājiem? Kādi riski? Vai drīkst turēt logus vaļā? Vai drīkst dzert ūdeni no krāna?” Šādi un līdzīgi jautājumi pārplūdināja sociālos tīklus. Atbildes nebija. Tikai melni dūmi tumsā un ik pa laikam sprādzieni. Iedzīvotāji paši vāca informāciju pa gabaliņam – kāds zvanīja uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, cits uz pašvaldības policiju, un tad parādījās pārspīlētāji…
No rīta noskaidrojās, ka naktī aizdegušās bīstamo atkritumu savākšanas noliktavas, kurās atradās apmēram 90 tonnas atkritumu. Degšana sākusies noliktavā, kurā tika uzglabāts mazuts un izlietotās eļļas – aptuveni 40 līdz 50 tonnas. Uguns liesmas pārmetās uz slēgtajām noliktavām, kurās atradās no laboratorijām savāktās ķīmiskās vielas, kas pašas par sevi nav uzliesmojošas. Slēgtajās noliktavās atsevišķos mazākos iepakojumos atradās arī metāliskais nātrijs – kopējais apjoms ap 80 kg. Metāliskais nātrijs reaģē saskarsmē ar ūdeni, bet izdalītais ūdeņradis sakarstot uzliesmo ar sprādzienu. “Sprāgst nevis ķīmiskas vielas to degšanas laikā, bet metāliskais nātrijs, reaģējot ar ūdeni, kas tiek liets ugunsgrēka dzēšanas laikā beigu fāzē. Līdz ar to nav pamata bažām par sprādzienbīstamām vielām vai iespējamu sprādzienbīstamību teritorijā,” uzsvēra Valsts vides dienesta inspektori.
Ja skanētu sirēnas, ko darīt – nezinātu
“Es nezinu, vai vajadzēja braukt mašīnām ar skaļruņiem un ziņot, lai aiztaisa logus, varbūt dūmi mūs tiešām neapdraudēja, bet vismaz ierakstīt, kas notiek, gan vajadzēja. Tajā nakts melnumā nevarēja saprast, kur deg. Man likās, ka tepat pilsētā parkam otrā pusē. Mums potenciāli bīstamo objektu ir diezgan daudz. Nakts melnumā nevar saprast, ko darīt un kā rīkoties. Varbūt tūlīt sprāgs kaut kas lielāks un vajadzētu laikus izbraukt un izvairīties no briesmām. Trūka informācijas, vai, sprāgstot kam lielākam, dzēsēji ir gatavi rīkoties. Man būtu gribējies kādu oficiālu ierakstu mājas lapā,” stāsta Olaines iedzīvotāja Sigita Jēgermane (vārds mainīts). Viņa tāpat kā daudzi citi olainieši veltīgi meklēja informāciju par notiekošo sociālajos tīkos.
Olaines novada attīstības nodaļas vadītājs Kristaps Kauliņš atzina, ka iedzīvotāju apziņošanas sistēma nav nostrādājusi, “tagad izdarām secinājumus, lai tas neatkārtotos”. Olaines pašvaldības amatpersona pastāstīja, ka atbilstoši civilās aizsardzības plānam, notiekot kādai avārijai, virsvadību uzņemas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta komandieris, kurš dod rīkojumus pašvaldības policijai, neatliekamajai palīdzībai, pašvaldībai. “Ja komandieris teiktu, ka nepieciešama iedzīvotāju evakuācija, mums ir līgums ar “Rīgas taksometru parku” par autobusu nodrošināšanu, tos ņemtu kaut vai nost no līnijām. Attiecībā uz cilvēku apziņošanu ir tieši tas pats: ja ugunsdzēsēju komandieris uzskata, ka pilsētas daļai vai viensētai ir apdraudējums, ka tā ir jāevakuē, tad viņš dod uzdevumus apziņot konkrētajā rajonā iedzīvotājus. Pašvaldības policijai ir mašīnas ar skaļruņiem, policisti staigā individuāli pa dzīvokļiem un klauvē pie durvīm,” stāsta K. Kauliņš. “Tagad secinājums ir izdarīts, komunikācija nav bijusi uzdevumu augstumos, un cilvēki nav tikuši informēti par notiekošo, proti, ka situācija tiek kontrolēta un evakuācija nav nepieciešama. Diemžēl ne sociālajos tīklos, ne pašvaldības mājas lapā nebija informācijas par aktuālo situāciju.”
Olaines iedzīvotāji gan uzskata, ka pēc ugunsgrēka bīstamo atkritumu noliktavā ir vairāk secinājumu nekā tikai par informēšanu. Olainiešiem bažas vieš, ka no pilsētas praktiski ir tikai viena izeja. “Izbrauktuves ir divas, bet viena iet gar rūpnīcām, un, ja tur kaut kas notiek, tad uz Jelgavas pusi izbraukt var tikai pa maziem meža celiņiem. Ja tas notiek dienā, tad tajā virzienā vilcienu kustība un ceļš ir slēgts. Man gribētos, lai pašvaldība domātu arī par otru izeju no pilsētas. Ja nu pēkšņi visiem tūkstošiem būtu jāevakuējas pa to vienu vai diviem ceļiem nakts laikā un ne visiem ir mašīnas… Tā nav tikai informācija, tie ir reālie darbi, kas būtu jāpaveic. Notikt var jebkur un jebkas, bet tad mēs vismaz būtu izdarījuši visu no mums atkarīgo. Šobrīd tās sajūtas nav,” piebilst S. Jēgermane.
Dzeramā ūdens kvalitāte neesot apdraudēta
Mazuta un izlietoto eļļu degšana ir samērā nekaitīga videi, jo degšanas process neveido paliekošu kaitējumu apkārtējai videi. Arī cilvēkiem tas nav radījis veselības traucējumus, atzina Veselības inspekcija. Vējš ir veicinājis dūmu piesārņojuma izkliedēšanos. Pateicoties vēja virzienam, Olaines pilsētas dzīvojamā teritorijā inspekcija piedūmojumu nav konstatējusi. Veselības inspekcija norāda, ka īslaicīga dūmu ieelpošana nav tieši saistāma ar ilglaicīgu ietekmi uz veselību. Inspekcijai ir pamats apgalvot, ka ugunsgrēka piesārņojuma nonākšana gruntsūdeņos nav paredzama un līdz ar to arī dzeramā ūdens kvalitāte nav apdraudēta. AS “BAO” kompleksā ir ierīkota autonomā notekūdeņu savākšanas sistēma, kas paredzēta tieši šādu avāriju gadījumiem. Teritorija ir aprīkota ar ūdens necaurlaidīgu virsmas segumu, kas izslēdz iespējamību piesārņotajam ūdenim nokļūt gruntī vai gruntsūdeņos, papildina Valsts vides dienests.
Ugunsgrēka radītā atmosfēras piesārņojuma ietekmi uz cilvēku veselību šobrīd var novērtēt tikai teorētiski. Veselības inspekcijas rīcībā nav gaisa kvalitātes analīžu rezultāti, kā arī vides piesārņojuma analīžu veikšana nav inspekcijas kompetences jautājums.
Ugunsgrēka dūmu ķīmiskais sastāvs ir atkarīgs no degošo materiālu ķīmiskā sastāva un degšanas apstākļiem. Degšanas procesos izdalās gan neorganiskas, gan organiskas ķīmiskās vielas, no kurām ilglaicīgā perspektīvā par bīstamākajām tiek atzīti dioksīni un furāni, kas ar pārtiku var nonākt cilvēku organismā. Tāpat degšanas procesos veidojas izmeši, kas var saturēt gan aldehīdus, skābes veidojošās gāzes, sēra dioksīdu, slāpekļa oksīdu, benzolu, toluolu, stirolu, gan metālus un citus ķīmiskus savienojumus.
