Šopavasar iestādīs 40 miljonus kociņu 0
Zeme ir atlaidusies un sākusies meža stādīšana. Visās meža koku stādaudzētavās Latvijā realizācijai sagatavoti ap 60 miljoni koku stādu. Mazliet vairāk nekā 50 miljoni stādu izaudzēti akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” stādaudzētavās, bet 10 miljoni – privātajā un pašvaldību sektorā.
Tā kā daļa no šiem stādiem tiks eksportēta, varam rēķināt, ka šopavasar Latvijas mežos tiks iestādīts apmēram 40 miljoni jaunu eglīšu, priedīšu un bērzu. Attēlā: skanot dziesmai “Kam sirds ir bērza skarā”, Meža dienas Gaujas Nacionālajā parkā kopā ar talciniekiem atklāja arī koncerna “Latvijas finieris” ļaudis, iestādot trīssimt ozolus kokaudzētavas “Zābaki” pakājē.
Kaut arī visgrūtāk izaudzēt ozolu birzi, aizvien vairāk meža īpašnieku cenšas to darīt. Meža koku stādaudzētavās audzis pieprasījums arī pēc kļavām, liepām, pīlādžiem un melnalkšņiem.
Pavisam Latvijā šajā pavasarī gan stādot, gan izkopjot tās mežaudzes, kas iesējušās, tiks atjaunoti 35 000 ha meža. Ja šīs platības saliktu vienu pie otras kilometru platā joslā abās šosejas pusēs, divu kilometru platā josla ar jaunaudzītēm stieptos no Rīgas līdz Ķekavai.
Meža dienas Gaujas Nacionālajā parkā kopā ar talciniekiem atklāja arī koncerna “Latvijas finieris” ļaudis, iestādot trīs simtus ozolu kokaudzētavas “Zābaki” pakājē. “Nākotnē šī ozolu birzs dabiski iekļausies atpūtas zonā un papildinās vienu no Gaujas Nacionālā parka dabas takām,” paceļot Meža dienu karogu, sacīja “Latvijas finiera” padomes priekšsēdētājs Juris Biķis.
Bet rakstnieks Ēriks Hānbergs uzsvēra, ka, stādot ozolus, mēs kļūstam par Imanta Ziedoņa piemiņas aizbildņiem, jo dzejniekam ozoli bijuši īpaši mīļi. Jaunajā birzītē tika iestādīts arī septiņus gads vecs ozoliņš, kura zīli, kas atvesta no “Latvijas finierim” piederošajām zemēm Igaunijā, savulaik Imants Ziedonis paturējis rokā un vēlējis, lai tad, kad ozoliņš paaugas, tas tiktu iestādīts labā vietā. Šo ozoliņu līdz septiņu gadu vecumam savā dārzā bija audzējis publicists Aivars Berķis.
Visu dienu bez neviena miesassarga ozoliņus stādīja un ar dabas takas skaistumu baudīja arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, kam pašam pieder mežs Drabešu pagastā.
Prezidents stāstīja, ka šopavasar gan savos mežos neko nav plānojis stādīt, tikai kopt – izzāģēt vecos, sakritušos alkšņus, kas daudz esot sagāzušies, jo sniegs uzsnidzis, kamēr koki vēl bijuši lapās. “Man mežs vienmēr bijis līdzsvaram, un dzīve mani pa mežiem dzinusi kā reti kuru. Manas atmiņas par mežu sākas no septiņu gadu vecuma. Tētis, kurš arī bija mežsaimnieks, mani mudināja – puika, ejam mežu cirst! Gājām, citreiz arī piecgadīgo brālīti ņēmām līdzi. Pavasara brīvlaikā arī vajadzēja pelnīt – atēnot kociņus, norma – 20 hektāri. Kā likums galvā bija iedzīts, ka jebkurš darbs jāpadara ļoti kārtīgi. Mūsu ģimene tolaik skaitījās neuzticama padomju varai, un jebkura paviršība varētu tikt uzskatīta par kaitniecību… Vēl jau arī ogu un sēņu lasīšana. Visu dienu ogojām, tēvs vakarā atbrauca ar zirgu un pilnos grozus sakrāva vezumā. Tās brūklenes man vēl tagad dažreiz sapņos rādās,” atceras A. Bērziņš.
Pēc tam, kad ozoliņi bija iestādīti, talkas organizētāji aicināja visus tikties šajā pašā vietā pēc gadiem simts, kad te kuplos varena ozolu birzs. Lai birzs tiešām būtu, šo platību plānots apjozt ar žogu, jo citādi var sanākt kā meža īpašniekam Jānim Vīgantam, kurš 2010. gadā iestādīja 500 ozoliņus, taču pagājušajā pavasarī no tiem palikusi tikai puse – pārējos buki un brieži nograuzuši.
“Tikmēr strādāsim, kamēr sanāks,” tā sola Jānis Vīgants.
