Šonakt pasniegs “Oskarus”: bez politiskiem uzskatiem un protestiem tomēr neiztiks 0
Svētdien, 26. februārī, Losandželosā (ASV) notiks tradicionālā “Oskara” balvu pasniegšanas ceremonija. Tiešraidē to translēs TV kanāls ABC; ciktāl izdevās noskaidrot, neviens Latvijas televīzijas kanāls balvas pasniegšanu nerādīs. Latvijas kinomīļi naktī no 26. uz 27. februāri pulcēsies Rīgā, “Kino Citadele”, lai “Oskaru Nakts” pasākumā kopīgi vērotu balvu pasniegšanas ceremoniju uz lielā ekrāna.
Nominantu sastāvs – krāsaināks
“Oskara” balvas ceremonijas norisi šogad plāno producenti Dženifera Toda un Maikls de Luka, kuru izvirzītā koncepcija ir: “Ja nebūsim nopietni, mums jābūt smieklīgiem. Ja nebūsim smieklīgi, mums jābūt nopietniem.” Viņu piedāvātā ideja pārliecināja Kinoakadēmijas biedrus ar ieceri ceremoniju piepildīt ar prieku. Dženifera Toda uzskata, ka nozīmīgākās kinobalvas pasniegšanas ceremonijai būtu jāatgādina – kino domāts pilnīgi visiem, jo kinoteātrī plecu pie pleca sēž visdažādāko tautību, ticības un politiskās pārliecības pārstāvji, kuri smejas un raud par universālajām tēmām ikviena cilvēka dzīvē – mīlestību, zaudējumu, tuvību. Ceremoniju vadīs Džimijs Kimmels – raidījumu vadītājs, producents, rakstnieks, komiķis.
Producenti skaidri pateikuši: “Oskara” balvu ceremonija nebūs nekāda politisko komentāru lappusīte. Tomēr ceremonija izsenis tikusi izmantota politisko uzskatu un protestu paušanai; vēl spilgtā atmiņā Maikla Mūra kaismīgā pret Džordžu Bušu vērstā uzruna 2004. gadā. “Mums ir aizdomas, ka uzvarētāji un viņu runas dabiski varētu vērsties šajā virzienā bez mūsu palīdzības,” atzina de Luka. Taču sociālajos tīklos un arī presē izskanējuši aicinājumi pateicības runās no politikas atturēties.
Atsevišķus politiski un sociāli jūtīgus jautājumus pilnīgi apiet gan, šķiet, neizdosies. Pazīstamais irāņu režisors Ašgars Farhadi, kura filma “Komivojažieris” nominēta balvai, jau pateicis, ka ceremoniju neapmeklēs, jo ASV prezidents Donalds Tramps izdevis aizliegumu iebraucējiem no septiņām valstīm, kuras pārsvarā apdzīvo islāmticīgie. Šā iemesla dēļ šovu nevarēs apmeklēt Hala Kamila – sīriete, par kuru uzņemta balvai nominētā dokumentālā īsfilma “Tēvzeme”; arī filmas “Baltās ķiveres” varoņi ASV netiek ielaisti.
Tāpat pagājušajā gadā pēc “Oskara” balvu pasniegšanas sociālajos tīklos zibens ātrumā izplatījās mirkļbirka #OscarsSoWhite, norādot uz milzīgo baltās un melnās rases pārstāvju disproporciju balvas saņēmēju un nominantu vidū. Šogad vismaz nominantu sastāvs ir ievērojami – atvainojiet par kalambūru! – krāsaināks. Cik labas ir nominēto tumšādaino aktieru izredzes tiešām saņemt balvas? Izteiktas dažādas prognozes, tomēr skaidrību būs iespējams iegūt, protams, vien ceremonijas laikā.
“La La Land” aktieri nedziedās
Pie diriģenta pults svētdienas vakarā jau ceturto reizi stāsies ļoti pieredzējušais Herolds Vīlers. Viņš sācis rakstīt mūziku balvu pasniegšanas ceremonijai jau tajā brīdī, kad tika paziņoti nominanti. Kopā ar balvai nominēto filmu dziesmām ceremonijā plānots ietilpināt 134 skaņdarbus. Uzstāties “Oskara” balvu pasniegšanā apsolījuši dziedātāji Stings, Džastins Timberleiks, jaunā dziedātāja Aulija Kravalho un citi. Ceremonijā skanēs tikai un vienīgi dziesmas no balvai nominētajām filmām, taču balvas favorītu – mūzikla “La La Land” – galveno varoņu atveidotāji Raiens Goslings un Emma Stouna atteikušies dziedāt filmas dziesmas. Šova producenti pret lēmumu izturas ar cieņu un sapratni.
Toda teic: tā kā ceremonija būs vismaz trīs stundas gara – ticams, ilgāka –, noteikts strikts laika ierobežojums katram laureātam, proti – 45 sekundes, kuras turklāt sāks skaitīt jau brīdī, kad viņi piecelsies no krēsla.
Kam un kāpēc pienāktos “Oskars”
Zane Balčus, Rīgas kino muzeja direktore
“La La Land: Kalifornijas sapņi”
“Brīnišķīgi krāšņs mūzikls labāko klasiskās Holivudas mūziklu noskaņās un ar lielisku aktieru atlasi. Filma, kādas mūsdienās top ļoti reti, – ar perfekti radītu iluzoru pasauli, kurā savienojas mūsdienu realitāte ar žanra vērtībām.”
“Komivojažieris”
“Irāņu autors Ašgars Farhadi turpina savu iepriekšējo filmu tematiku – cilvēku savstarpējo attiecību, morālo vērtību un pārdzīvojumu preparēšanu. Dramatisks stāsts, kur ceļā pēc patiesības paveras dažādi iespējamie risinājumi, bet patiesība ne vienmēr ir glābiņš. Farhadi tiešām ir viens no interesantākajiem mūsdienu irāņu režisoriem, kurš ar katru jaunu filmu paplašina iepriekšējās filmās skartās tēmas.”
“Nakts dzīvnieki”
“Lai arī filmai tikai viena nominācija (labākais aktieris otrā plāna lomā), šis ir drosmīgs un emocionāli iedarbīgs režisora Toma Forda darbs. Stāsta struktūra – stāsts stāstā – veido ideālu savienību, filmai ir izteiksmīga vizuālā stilistika, un kopā ar mūzikas un skaņas izmantojumu tas padara filmas skatīšanos par neaizmirstamu pieredzi, iedziļinoties savstarpējās attiecībās starp diviem cilvēkiem: pieķeršanos, nodevību, nesapratni, mīlestību un tā tālāk.”
Sergejs Timoņins, kinoblogeri.lv
“La La Land: Kalifornijas sapņi”
“Filma ar rekordlielu (14) nomināciju skaitu tikai šķietami nespēj piedāvāt neko jaunu, kā vien jau iemīļotu un sen zināmu Holivudas mūziklu klišeju atgremojumu mūsdienu izpildījumā – patiesībā tā ir daudz, daudz dziļāka, kā sākotnēji šķiet, aiz visām dziesmām un dejām slēpjot gan Holivudas absolūto nevēlēšanos izkāpt ārpus jebkādiem emocionāliem un arī fiziskiem (filmas darbība ir Losandželosa, ieskaitot pašas kino studijas) rāmjiem un pieturoties pie absolūti klasiskām morāles vērtībām. Tāpat kā Trampa uzvara ASV vēlēšanās, arī šī filma ir tik ļoti moderna, cik tas vispār iespējams – tikai atšķirībā no tā otra gadījuma ar pozitīvu vērtību pasaulei.”
“Mana dzīve kā cukini” (“My Life as a Zucchini” )
“Te nu ir tā retā reize, kad līdzās Holivudas studiju animācijas milžiem, kuri vienmēr uzurpē kategoriju “Labākā animācijas filma”, varam redzēt pavisam īstu, klasisku animācijas filmu no Eiropas – sirsnīgā un mīļā leļļu animācijas filma “Mana dzīve kā cukini”, kas drīzumā būs skatāma arī Latvijas kinoteātros, jau saņēmusi Eiropas Kinoakadēmijas balvu, un mēs turēsim īkšķus, lai tā saņem arī zelta vīriņu!”
“Mēnessgaisma” (“Moonlight”)
“Pat tad, ja, visticamāk, visas balvas jau sen ir sadalītas, Holivudai patīk radīt sajūtu (pašiem sev vai arī visai pasaulei), ka arī “mazais cilvēks var”, tādēļ katros “Oskaros” ir viena “mazā filma”, kas cīnās līdzās lielajiem milžiem un dažreiz pat uzvar. Šogad tā ir mikroskopiskā drāma “Mēnessgaisma” par kāda melnādainā pusaudža fizisko un emocionālo pieaugšanu. Galveno varoni dažādos dzīves posmos tēlo trīs dažādi aktieri, kuru dēļ filma arī ir jāredz, jo par visiem trijiem (un arī tās režisoru Beriju Dženkinsu) mēs noteikti vēl dzirdēsim.”
