Ārzemēs dzīvojošā Soņas kundze apstrīd piespiedu zemes nomu 45
Satversmes tiesā ierosināta lieta par jūnijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumos, kuri paredz turpmāko triju gadu laikā pakāpeniski samazināt izdevumus tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri spiesti nomāt citiem īpašniekiem piederošo zemi zem viņu namiem.
Kā zināms, likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” grozījumos paredzēts: ja starp zemes īpašnieku un piespiedu nomniekiem nav panākta cita vienošanās, tad no nākamā gada to varēs noteikt līdz 5% gadā, no 2019. gada – līdz 4%, bet 2020. gadā – līdz 3% gadā no zemes kadastrālās vērtības.
Šī kārtība nepatīk Izraēlā dzīvojošajai Soņai Traubei, kurai Rīgas Latgales priekšpilsētā pieder 1000 kvadrātmetru zemes gabals, uz kura padomju varas laikā uzcelts daudzstāvu dzīvojamais nams, kurā dzīvojošie spiesti maksāt viņai par zemes nomu.
Pieteikumā Satversmes tiesai Soņa Traube paziņojusi, ka jaunā kārtība ievērojami samazināšot ienākumus no viņai piederošā zemes gabala iznomāšanas. Atsaukdamās uz Satversmes 1. un 105. pantu, pieteicēja norādījusi, ka esot pārkāpts tiesiskās paļāvības princips un aizskartas tiesības uz īpašumu.
Šī ir jau otrā reize, kad 1922. gadā dzimusī Soņa Traube vērsusies Satversmes tiesā. Pirms septiņiem gadiem viņa apstrīdēja likumos noteiktos piespiedu nomas “griestus” 5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Satversmes tiesa atzina šos “griestus” par nesamērīgiem un neatbilstošiem Satversmē ierakstītajām cilvēka tiesībām izmantot īpašumu. Un noteica, ka šie “griesti” nav spēkā no 2011. gada 1. novembra. Piedevām tika noteikts, ka iedzīvotājiem jāmaksā arī nekustamā īpašuma nodoklis par zemi, kuru gan atcēla no 2015. gada 1. janvāra.
Ņemot vērā Traubes k-dzes cienījamo vecumu, diezin vai viņa ir īstā, kas apstrīd jauno nomas aprēķināšanas kārtību. Visticamāk, aiz viņas muguras slēpjas tie bijušie ministri, bijušie un esošie Saeimas deputāti, citas amatpersonas, kurām ir ļoti neizdevīgi zaudēt lielisko peļņu, kuru ik gadu, neko nedarot, par šo zemes nomu var izpumpēt no tūkstošiem Rīgas un citu pilsētu iedzīvotāju kabatām.
Pirms šo likumu grozījumu pieņemšanas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs vēstīja, ka jaunā kārtība pamudināšot zemes īpašniekus pārdot to namu iedzīvotājiem labprātīgi, nevis piespiedu kārtā, kā to paredz komisijai kopš 2015. gada 8. oktobra iesniegtais Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojekts.
Sergejam Dolgopolovam toreiz jautāju, vai jauno kārtību kāds nemēģinās apstrīdēt Satversmes tiesā, kā to savulaik apstrīdēja Soņa Traube. Viņš atbildēja, ka cerot – tā nenotikšot. Kā redzams, deputāts būs alojies. Satversmes tiesa uzaicinājusi Saeimu līdz 2017. gada 19. septembrim iesniegt paskaidrojumus ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
