0
Kādas informatīvā kara stratēģijas pret Somiju izmanto Krievija?
Tipiskākais ierocis ir dezinformācija. Tā parasti saistīta ar krievu bērniem, kurus no ģimenēm izņēmušas Somijas varas iestādes. Šie notikumi nav saistīti ar mūsu ārpolitiku, bet Krievija to cenšas šādi attēlot. “Somu DNS” ir ļoti spēcīgs, ja runājam par dezinformāciju. To var skaidrot ar to, ka valsts ir homogēna, un iedzīvotāju augsto izglītības līmeni. Krievijas tuvums rada diskusijas par dalību NATO, par to, vai valstij vajadzētu vairāk “finlandizēties”. Krievija grib piedalīties šajās diskusijās caur ēnu kanāliem un ietekmēt, taču kaimiņvalsts ietekme Somijā nav bijusi tik liela kā, piemēram, ASV un Lielbritānijā, kur attiecīgi tā ietekmējusi vēlēšanas un breksita procesu. Krievija vēlas, lai Somija paliek ES kā labais piemērs citiem – valsts, ar kuru tā var sadzīvot. Un pēc tam citām valstīm iespējams norādīt – kāpēc neapsverat savas valsts “finlandizāciju”, jo redz, tā ir laba iespēja. Mums šāda rīcība pazīstama kā daļa no plašākām Krievijas spēlēm.
Tomēr Krievijas enerģētikas kompānija “Rosatom” Somijā ceļ jaunu atomelektrostaciju. Vai tā vērtējama kā Krievijas iejaukšanās Somijas iekšpolitikā?
Protams, ka projekts ir iejaukšanās Somijas iekšējās lietās. Ja mazas valsts ekonomikā ieplūdina miljardiem eiro, pastāv iespējas izbūvēt ietekmes tīklus. Šajā stāstā pastāv politisks elements, jo ar dalību AES projektā Krievija mēģina paplašināt savu ietekmi un veicināt atkarību no viņiem. Krievi apzinās, ka atomelektrostacija Somijā paliks vairākas desmitgades. Tomēr jāatceras somu attieksme – mēs paņemsim naudu no projektiem, bet nedomājiet, ka šādi nopirksiet no mums ietekmi. Kaut arī ap 90 procentu Somijas mājsaimniecību ir atkarīgas no Krievijas gāzes, tā var ļoti ātri mainīt un pārslēgties uz citiem energoresursiem. Somi vienmēr domājuši par savu neatkarību no Krievijas resursiem. Tas saistīts ar Somijas Ziemas kara pieredzi, tādēļ mūsu sabiedrības noturība un spēja pastāvēt ir ļoti augsta. Somu domāšana ir: mums jābūt ekonomiski dzīvotspējīgai nācijai. Esam panākuši, ka dzīvojam ārpus mums nelabvēlīgās ģeogrāfiskās kartes. Somija veido sev labvēlīgu karti, un šādi esam spējuši nokļūt spicē starp pasaulē ekonomiski attīstītākajām valstīm – “īstajā kartē”.
Latvijas banku sektorā ir bankas, kuras specializējušās nerezidentu naudas apkalpošanā, un tā bieži vien ir riskanta nauda no Krievijas. Kāda situācija šajā jomā ir Somijā?
Krievu nauda kļūst aizvien politizētāka un kriminalizētāka. Šie procesi aizvien vairāk ietekmē arī godīgus uzņēmējus – ja kādam Krievijas uzņēmumam ir labs biznesa plāns un “tīra nauda”, tomēr pārējā Krievijas fona dēļ uzņēmumu un tā naudu var uzlūkot ar aizdomām. Ja aplūkojam “Rosatom” – uzņēmums pašlaik nav pakļauts sankcijām, bet atomelektrostacijas dzīves cikls ir ilgs – 50 gadi, un lietas var mainīties. Banka “Nordea”, kura arī piedalās projekta finansēšanā, prasīja īpašas garantijas.
Krievijā nesen vienam no aviācijas pulkiem Putins deva nosaukumu “Tallinskij” par godu sarkanās armijas Tallinas aviācijas pulkam, kas piedalījās Otrajā pasaules karā. Kā Igaunijai uz šādu rīcību būtu jāreaģē?
Parasti Krievija izvēlas provokatīvus vienību nosaukumus, lai radītu nesaskaņas. Bet mums nav jāļaujas provokācijām un “jābaro trollis”. Vislabāk šādu rīcību ignorēt. Ja sekotu atbilde, uzreiz sāktos pretreakcija, un jūs nezināt, kā rīkoties tālāk. Labāka operacionālā vide vienmēr ir tam, kurš sāk uzbrukumu, jo paspējis to sagatavot. Tas attiecas arī uz šo gadījumu.
Bet kā ir ar Ķīnas naudas ietekmi, par ko pēdējā laikā aizvien vairāk runā Eiropā?
Šobrīd esam pievērsušies Krievijai, bet aiz notiekošā paliek Ķīna, kas spēlē savas spēles. Ķīnas resursi ir lielāki, tās nākotne spožāka, mums jāpievērš lielāka uzmanība Ķīnas finansētiem projektiem. Ķīna no šiem darījumiem arī var gūt politiskus labumus.
Somijai raksturīgi, ka tā veic kopīgus militāros iepirkumus ar citām ziemeļvalstīm. Kādu labumu no tā gūst jūsu valsts?
Kopīgi iepirkt kuģus un lidmašīnas ziemeļvalstīm ir lētāk. Kopā ar igauņiem iepirksim dienvidkorejiešu haubices. Ar kopējiem iepirkumiem panākam gan finansiālus ieguvumus, gan stiprinām uzticību mūsu starpā. Somija ir NATO partneris, tomēr paļaujamies uz mūsu aizsardzības konceptu, jo nevaram paļauties uz palīdzību no ārpuses un aizsardzība jānodrošina mums pašiem. Ģeogrāfiski esam, kur esam. Deviņdesmit procenti mūsu tirdzniecības vijas caur Baltijas jūras dienvidu daļu – ja tur kas notiek, esam nepatikšanās. Tādēļ mūsu nacionālās intereses nebeidzas aiz Somijas valsts robežām.
Kā Somijā uztver bijušo Katalonijas līderi Karlesu Pudždemonu, kurš nesen viesojās jūsu valstī?
Lielākā daļa somu par šo jautājumu neinteresējas, un arī, ja bijuši Spānijā, nesaprot, kur ir problēma. Tomēr gan galēji labējie, gan galēji kreisie runā par to, ka Katalonija ir lielisks piemērs mazu nāciju tiesībām uz savu valstiskumu. Galēji labējiem Katalonija noder, lai vērstos pret ES, bet kreisie norāda uz vēsturiskām līdzībām. Jāatceras, ka Katalonijas jautājumā nezinātājiem ir viegli izteikt kļūdainus spriedumus.
Latvijā šoruden gaidāmas Saeimas vēlēšanas. Kā uz mūsu politiku skatās Somijā?
Somija vēlas, lai Latvija ir ekonomiski plaukstoša un politiski izlīdzināta valsts. Somiem vienmēr vēsture bijusi saistīta ar Krieviju. Tāpat tas bijis Latvijai. Somija ir starp valstīm, kas atbalsta demokrātiju. Krievijas mērķis ir radīt etniskās nesaskaņas starp austrumeiropiešiem. Krievija vēlas šajā reģionā sekmēt valstīs autokrātisku pārvaldību, līdzīgi kā Ungārijā. Tāpēc, ka ar korumpētiem līderiem iespējams sarunāt sev izdevīgas lietas. Šādas valstis ir vieglāk ietekmējamas, jo ir kam piezvanīt. Demokrātiskās valstis runā par liberālām vērtībām, kuras Putinam nav saprotamas un ir pat viņam draudīgas, tāpēc Krievija Rietumos plaši atbalsta autokrātiskumu un galēji labējā spārna politiskās kustības.
