Anne Saloranta: Somu jēgeru vēsturei Latvijā – 105 gadi! Drosmīgie jēgeri pavēra ceļu Somijas armijas attīstībai 3
Anne Saloranta, Somijas vēstniece Latvijā, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kopš 20. gadsimta sākuma Somiju un Latviju vieno interesanta militārā vēsture. Šogad Liepājā tiek atzīmēta somu jēgeru zvēresta 105. gadadiena. Tas bija 1918. gada 13. februārī, ja vēlamies būt precīzi, kad Somijas jēgeri zvērēja uzticību likumīgajai neatkarīgās Somijas valdībai. Tam par godu tika iesvētīts arī Jēgeru karogs.
Vēsturiskais pasākums norisinājās Svētās Trīsvienības luterāņu baznīcā Libau vai Liepājā, kā šodien tiek saukta šī piekrastes pilsēta. Tagad Svētās Trīsvienības baznīca ir katedrāle un Liepājas bīskapa mītne.
Jēgeru kustības saknes meklējamas laikos, kad Somija bija lielkņaziste Krievijas impērijā. Nacionālisma pieaugums 19. gadsimta otrajā pusē un Krievijas valdīšanas nomācošais raksturs somu vidū veicināja pretkrievisku noskaņojumu.
Kad 1914. gadā izcēlās Pirmais pasaules karš un kļuva skaidrs, ka Somijas autonomija netiks saglabāta, vienīgais veids, kā izvairīties no rusifikācijas, bija Somijas atdalīšanās no Krievijas.
Šajā procesā radās Somijas neatkarības kustība. Nacionālisti apjauta, ka vienīgais veids, kā sasniegt ilgoto mērķi – Somijas neatkarību –, ir izveidojot nacionālo armiju un gatavojoties cīņai. Viņi saprata, ka armijai būs nepieciešami apmācīti kareivji un ieroči.
Daudz variantu nebija; vienīgā iespēja bija vērsties pēc palīdzības pie Krievijas ienaidnieka Vācijas.
1915. gadā Vācijas Ārlietu ministrija un militārā vadība piekrita sākotnēji apmācīt 200 somus. Vēlāk gandrīz divu gadu laikā vēl 1700 vīri no Somijas vecumā no 15 līdz 49 gadiem, bet lielākoties nedaudz virs 20, apmeklēja Vācijas virsnieku militārās apmācības “Lockstedt” nometnē Holšteinā, uz ziemeļiem no Hamburgas. Somu jaunkareivji kļuva par jēgeriem, un daži no viņiem uzdienējās līdz komandieru dienesta pakāpēm.
Somu jēgeri kopā ar Vācijas impērijas armijas zaldātiem cīnījās pret Krievijas impērijas karaspēku, arī šeit, Latvijā, galvenokārt Rīgas līča piekrastē, kā arī pie Jelgavas un Liepājas.
Jēgeri, kuri gāja bojā kaujās vai nomira slimnīcās, tika apbedīti tuvējos ciematos. Gadu gaitā lielākā daļa kapu ir identificēti un atjaunoti. Piemiņas vietas ir ierīkotas, piemēram, pie Misas un Lielupes, kā arī Klapkalnciemā. Arī tuvējās pilsētās var redzēt daudzas vēsturiskas vietas.
Jēgeru bataljons palika Liepājā gandrīz veselu gadu – no 1917. gada marta beigām līdz 1918. gada 14. februārim. Liepāja piedāvāja bataljonam izcilas apmācību iespējas. Papildus apmācībām jēgeri koncentrējās uz Somijas militārās mācību programmas izstrādi, veidojot militārās jomas un ar to saistīto terminu krājumu.
Heikki Nurmio, kurš pats bija jēgers un komandieris, uzturoties Liepājā, sacerēja vārdus Jēgeru maršam. Dziesmas teksts ārkārtīgi riskantā ceļojumā tika nogādāts Somijā. Izcilais somu komponists Žans Sibēliuss vārdiem sacerēja mūziku, šādi radās labi zināmais skaņdarbs. Mūsdienās Jēgeru maršs joprojām tiek atskaņots daudzos Somijas armijas pasākumos. Tas joprojām tiek spēlēts, atklājot ikgadējo Somijas prezidenta rīkoto Neatkarības dienas pieņemšanu, kad kā pirmie goda viesi prezidenta pilī tiek uzņemti kara veterāni.
Vēl viens bīstams un slepens ceļojums notika 1918. gada 14. februārī, kad vairāk nekā puse karaspēka devās no Liepājas ostas uz Somijas piekrastes pilsētu Vāsu. Nākamajā dienā pēc svinīgās zvēresta nodošanas ceremonijas Svētās Trīsvienības baznīcā 27. Somu jēgeru bataljons devās uz Somiju. Uz pasažieru kuģa “Arcturus” klāja bija gandrīz 900 jēgeru. Tikpat daudz – vēl arī citos kuģos.
Jēgeru mantojums joprojām turpina dzīvot Somijas aizsardzības spēkos.
Drosmīgie jēgeri pavēra ceļu Somijas armijas attīstībai. Pēc atgriešanās mājās jēgeru virsnieki ieņēma ievērojamus amatus Somijas aizsardzības dienestos. Viņi piedalījās cīņās, lai nosargātu Somijas neatkarību Ziemas un Turpinājuma karā, kā arī Lapzemes karā. Viņu vienotais cīņas spars bija nepārspējams. Jēgeriem bija arī nozīmīga loma spēcīgas nacionālās valsts izveidē.
Pirms 105 gadiem jēgeru dotais militārais zvērests neatkarīgajai Somijai ir pamats zvērestam, ko izmanto mūsdienās.
Vispārējā militārā dienesta aizsākums Somijā meklējams jau lielkņazistes laikos, vēlāk tas turpinājies ar jēgeru pieredzi. Vispārējais militārais dienests joprojām ir Somijas bruņo spēku pamatā. Somijas vispārējā militārā dienesta programma ir bijusi veiksmīgs politisks lēmums, turklāt tā ir guvusi starptautisku atzinību. Pašlaik, līdz ar Krievijas prettiesisko karu Ukrainā, Somijas modelis atkal tiek minēts kā piemērs drošai valsts aizsardzībai.
Jēgeru mantojums ir ļoti būtiska un ievērojama mūsdienu Somijas vēstures sastāvdaļa.
Kā topošā NATO dalībvalsts Somija ir gatava izpildīt kritērijus un ir labi sagatavota, ar mūsdienīgām iespējām, un tas viss – pateicoties drosmei, neatlaidībai un apņēmībai, ko palīdzējusi uzturēt jēgeru kustība.
Lielāko daļu savas jaunības esmu pavadījusi Jēgeru bataljonā (mūsdienās –brigādē) Sodankilā, 120 kilometrus uz ziemeļiem aiz Polārā loka (1000 km attālumā no galvaspilsētas Helsinkiem), kur dienēja mans tēvs virsnieks. Es personīgi salutēju drosmīgajiem vīriem un sievām (medmāsām, kas rūpējās par ievainotajiem un slimajiem) – viņi devās prom no Somijas, lai apgūtu nepieciešamās prasmes, kas sniedza iespēju aizstāvēt savas valsts neatkarību un brīvību. Arī es esmu pateicīga par viesmīlību un laipno uzņemšanu, kas viņiem tika izrādīta šeit, Latvijā, laikos, kas bija izaicinoši ne tikai Somijai, bet arī visai Baltijai.
Jēgeru mantojums Liepājā ir labi saglabāts un pamanāms.
Svētās Trīsvienības katedrālē par godu Somijas jēgeriem svētdien, 12. februārī, tika rīkots īpašs dievkalpojums. Ar Latvijas Nacionālā arhīva un Liepājas Universitātes atbalstu Liepājas Universitātē līdz 2023. gada marta beigām ir skatāma somu jēgeru vēsturei veltīta piemiņas fotoizstāde. Notiek sarunas par iespēju izstādi vēl šogad izrādīt arī Rīgā.
Februārī jēgeru piemiņas pasākums norisināsies arī Vāsā, Somijā, un Hoenlokštetē, Vācijā.
