Somu alus dzērāju ieguldījums Igaunijas kultūrā 0
Pēc nesena Somijas televīzijas un radio kompānijas YLE veikta pētījuma, pagājušajā gadā Igaunijas Nacionālais kultūras fonds (INKF) ir saņēmis aptuveni 14 miljonus eiro lielu finansējumu no alkohola un tabakas nodokļa.
No sava dienvidu kaimiņa somu tūristi iepirkuši 32 miljonus litru alus, 9 miljonus litru sidra un vēl 11 miljonus litru alkoholiskos kokteiļus gadā. Droši vien ētisku apsvērumu dēļ pētījumā netika iekļauti neapšaubāmie miljoni ar stiprajiem dzērieniem. Kopumā varētu būt, ka šis, gandrīz tiešais somu finansējums igauņu kultūrai mērojams 4 miljonu eiro apmērā.
Somi ar prieku ir aprēķinājuši, ka daļa no šīs naudas ir izlietota, lai popularizētu somu kultūru Igaunijā, jo 38 tūkstošus eiro INKF piešķīris somu literatūras tulkojumiem. Jāpiemin, ka programmā “Traducta” vairāku gadu laikā ir pārtulkotas 250 grāmatas, no kurām visvairāk (!) – latviešu valodā. Nākamā seko zviedru valoda, un tikai tad somu valoda. 2016. gada laikā INKF ir spējis finansēt dažādus projektus 24 miljonu eiro apmērā (Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējums 2016. gadā bija 8,9 miljoni eiro). Mūža ieguldījuma balvai literatūrā apjoms vien ir 10 tūkstošu eiro apmērā – to nesen ieguva bērnu rakstnieks Heljo Mends.
Arī Latvijā viena no pēdējos gados kultūras vidē visneatlaidīgāk skanējušajām prasībām ir nepieciešamība mainīt VKKF finansēšanas veidu, atgriežoties pie kādreizējā (līdz 2004. gadam) modeļa, kad tas notika ar iezīmētas nodokļu daļas palīdzību – tā tas joprojām notiek Igaunijā.
“Pret kultūras procesa finansiālo pusi ir jāatiecas tikpat pragmatiski kā pret jebkuru citu, vēlams, uz biznesa pamatiem veidotu uzņēmumu,” Tallinā tiekoties ar “Kultūrzīmēm”, uzsvēra INKF aizejošās valdes komecdirektors Olavi Laido. Ko par to domā jaunā INKF valdes vadītāja Kertu Saksa?
Arī par to lasiet 14. februārī “LA” pielikumā “Kultūrzīmes” vai arī e-izdevumā.