Soms Peltokoski sapni piepilda Latvijā 0
Vita Krauja, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No 2022./2023. gada koncertsezonas, kas sāksies rudenī, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents būs 22 gadus vecais somu diriģents Tarmo Peltokoski.
Kā teic LNSO direktore Indra Lūkina, simfonisko orķestru mūžu un vēsturi apzīmē ne jau direktoru, bet māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu vārdos. Kā pasaulē zināmas muzikālās vienības, kuras dēvēja par Marisa Jansona orķestriem, tā Andris Poga astoņus gadus bija LNSO galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs. Nu šos amatus turpmākos trīs gadus ieņems 22 gadus vecais somu diriģents Tarmo Peltokoski. Tā kā rudenī LNSO sāks savu 97. sezonu, tas nozīmē, ka Tarmo ievedīs orķestri tā simtgadē. Un tas, protams, ir ļoti zīmīgi. Saprotams, ka tas neskar Kristīnas Poskas statusu – viņa joprojām paliek galvenā viesdiriģente.
Ar redzamu harismu
Kad pirms diviem gadiem kļuva skaidrs, ka Andris Poga vairs neturpinās darbu LNSO kā galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs, mūziķi lūdza viņam palūkoties, kas varētu nākt vietā.
“Pagājušajā gadā, kad daudzi koncerti pandēmijas dēļ joprojām bija skatāmi tikai tiešsaistē, pievērsu uzmanību koncertam no Brēmenes, kur Vācu kamerfilharmonijas orķestris spēlēja divdesmitgadīga, tobrīd pasaulē nevienam nezināma somu talanta vadībā,” tagad teic LNSO mākslinieciskais padomnieks Andris Poga. “Acīmredzama bija jaunā diriģenta harisma un oriģinālais viedoklis par atskaņojamo mūziku. Nolēmu uzaicināt viņu uz Rīgu…” Tā Tarmo Peltokoski kļuva par vienu no vairākiem jaunajiem maestro, ko, par spīti pandēmijai, Andrim Pogam izdevās uzaicināt uz Latviju.
Un šā gada janvārī jaunais somu diriģents pirmo reizi stājās pie LNSO pults. “Vērojot mēģinājumus un koncertu, redzēju, ka izšķilsies tā īpašā dzirksts un sapratne, kas ne vienmēr rodas starp diriģentu un orķestri, un man bija pilnīgi skaidrs, ka mums ir īstais kandidāts orķestra galvenā diriģenta un mākslinieciskā vadītāja amatam. Un man radās iespaids, ka simpātijas ir abpusējas,” turpina Andris Poga.
Starp citu, pirms sezonas noslēguma koncerta 13. maijā, tiekoties ar vairākiem LNSO mūziķiem, visi ar patiesu prieku balsī man sacīja – mums ir jauns diriģents un viņš ir patiesi perfekts, žestos, vēlmēs un lūgumos orķestrim skaidrs un saprotams!
Uzmanību: ģēnijs!
2021. gada jūnijā Tarmo Peltokoski izpelnījās atzinību, Vācijā debitējot ar Brēmenes Vācu kamerfilharmonijas orķestri. Viņa meistarība, zinātkāre un kaismīgā iedziļināšanās detaļās radīja lielisku augsni debijai, padarot koncertus par īstu veiksmes stāstu. Sekoja uzaicinājumi uzstāties atkārtoti. 2022. gada februārī Tarmo Peltokoski tika piešķirts orķestra galvenā virsdiriģenta tituls, un šāds postenis orķestra 42 gadu pastāvēšanas laikā izveidots pirmoreiz.
2021./2022. gada sezonā diriģents debitēja simfoniskās mūzikas koncertā ar Berlīnes Komiskās operas orķestri, pirmoreiz diriģēja Frankfurtes Radio simfonisko orķestri, kā arī Francijas Radio filharmonisko orķestri.
Nozīmīgas debijas viņam gaidāmas sadarbībā ar Reingavas mūzikas festivālu, Šlēsvigas-Holšteinas mūzikas festivālu, Bēthovena festivālu Bonnā, Ķelnes filharmoniju, Amsterdamas “Concertgebouw”, Berlīnes “Konzerthaus” orķestri, Berlīnes Radio simfonisko orķestri, Toronto simfonisko orķestri, “Roterdamas filharmoniķiem” un Tulūzas Nacionālo Kapitolijas orķestri. Savukārt Somijas festivālā “Eurajoki Bel Canto” Peltokoski diriģēja savu pirmo “Nībelunga gredzena” ciklu.
Peltokoski ir ne tikai spožs diriģents, bet arī izcils pianists. 2018. gadā fonds “Pro Musica” viņam piešķīra gada jaunā mūziķa balvu.
Pēc Tarmo Peltokoski nesenās debijas ar Francijas Radio filharmonisko orķestri franču mūzikas izdevums “Diapason” rakstīja: “Uzmanību, ģēnijs! Jā, mēs zinām: jums to saka bieži. Taču ir svarīgi atzīmēt, ka 21 gadu vecā somu diriģenta Tarmo Peltokoski debija Francijā bija apzīmogota ar ārkārtējas izcilības zīmi. Jaunais somu diriģents rādīja tādu sparu un muzikālo izjūtu, kas atstāj bez vārdiem.”
No pianista par orķestra diriģentu
Tiekoties ar medijiem, Tarmo Peltokoski sacīja, ka bērnībā sapņojis vadīt savu orķestri un nu viņš ļoti priecājoties, ka šis sapnis ir piepildījies. Ja pavisam nopietni, tā esot ļoti liela privilēģija vadīt savu orķestri, iedziļināties daudzpusīgā repertuārā, izsapņot kopā ar mūziķiem savus sapņus un īstenot tos. Tāpat viņš atklāti sacīja, ka turpinās sadarboties arī ar Brēmenes Vācu kamerfilharmonijas orķestri tā galvenā virsdiriģenta statusā kā līdz šim.
Vaicāts par LNSO kvalitātēm, kas viņam simpātiskas, Tarmo Peltokoski teica: “Mūsu pirmajā programmā bija iekļauts Rihards Vāgners, mans mīļākais komponists, arī – Rahmaņinovs. Domāju, nekļūdīšos, sakot, ka krievu komponistu klasiķu mūzika ir LNSO stiprā puse, stūrakmens un pazīšanās zīme, un man kā somam bija patīkami, ka programmā bija Sibēliusa mūzika.” Un turpmāk viņš, protams, iedziļināšoties arī latviešu mūzikā.
Tarmo Peltokoski patlaban ir gados jaunākais orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Andris Nelsons par mūsu Operas galveno diriģentu kļuva divdesmit trīs gadu vecumā.
Zināms, mūzikas cienītāju aprindās bija kas priecājās par to, ka vienubrīdi visu triju mūsu galveno simfonisko orķestru vadībā bija latvieši. Tagad tā vairs nav. Indrai Lūkinai par to ir savs viedoklis: “Nacionālam simfoniskam orķestrim, lai kurā valstī tas darbotos, vissvarīgākais ir profesionālais līmenis un mākslinieciskā vadītāja īpašā muzikalitāte, kas dod pienesumu arī orķestra mūziķiem. Mūsu jomā (simfoniskajā mūzikā) nacionalitātei nav izšķiroša loma. Tajā pašā laikā nevarēsit nosaukt nevienu simfoniskās mūzikas latviešu diriģentu, kurš LNSO nebūtu angažēts ar kādu programmu. Bet, runājot par galveno diriģentu, izšķirošais ir īpašā muzikalitāte, profesionalitāte un, kas ļoti svarīgi, orķestra mūziķu akcepts un vēlmes.”
LNSO direktore tāpat neslēpa, ka šis bijis izņēmuma gadījums – pāris dienās mūziķi sapratuši, ka tieši Tarmo Peltokoski ir viņu īstais diriģents, koncertmeistari vienbalsīgi devuši Indrai Lūkinai mandātu runāt par mākslinieciskā vadītāja posteni un tāpēc orķestra balsojums nav bijis nepieciešams.
Vaicāts, kādēļ lūkojies tieši jauno diriģentu virzienā, Andris Poga atzina: “Nedzīvosim ilūzijās, ka mēs galvenā diriģenta pozīcijā varētu uzaicināt kāda cita liela orķestra galveno diriģentu, vai tas būtu no Skandināvijas vai mūsu kaimiņu Baltijas valstīm. Esmu centies uz atsevišķām programmām aicināt daudzus ļoti pazīstamus diriģentus, kas diriģē A klases orķestrus visā Eiropā, un lielākoties atbildes bijušas vai nu negatīvas, vai ļoti nekonkrētas. Un tur nav sakara ar LNSO kvalitāti, jo visi diriģenti, kas te bijuši, uzteikuši un sajutuši mūsu mūziķu atdevi. Bet būsim godīgi, arī finanšu faktors nospēlē savu lomu. Taču ir diriģenti, kuriem jau jaunībā piemīt īpašā harisma un mūzikas īpašā izjūta, un ir diriģenti, kam arī cienījamā vecumā šīs izjūtas nav.”
Runājot par sevi un līdzšinējo karjeru, jaunais somu diriģents stāstīja: “Esmu pianists, neesmu orķestra instrumentu mūziķis, taču man tā nav problēma. Es vēlētos piederēt tā dēvētajai vācu sistēmai, kur ir ļoti secīgs ceļš, kā kļūst par simfoniskā orķestra diriģentu. Vispirms strādājot kā repetitoram, vēlāk kļūstot kapelmeistaram un, attīstot sevi profesionāli, pēcāk stājoties orķestra priekšā. Bet es neesmu vācietis, esmu soms un piederu somu sistēmai. Tajā iedibināts, ka priekšrocība ir stīgu instrumentu spēlētājiem, lai kļūtu par orķestra diriģentiem. Es neesmu stīgu instrumentu mūziķis un man ar to jāsadzīvo. Bet ceru, tā nebūs problēma sadarbībā ar orķestri.”
Uz manu jautājumu, vai uzreiz pieņēmis lēmumu atsaukties Andra Pogas un LNSO piedāvājumam, jaunais somu diriģents sacīja, ka bijušas dažas pārdomas, taču tās pagaisušas ātri. Vaicāts, vai, par spīti jaunībai, viņam jau nav izveidojušies savi pirms koncerta rituāli, Tarmo Peltokoski teica, ka vienu ieradumu varbūt par tādu var uzskatīt. Ja telpā, kur gatavojas koncertam, esot flīģelis, viņš piesēžas pie tā un nospēlē kādu fragmentu no “Tristana un Izoldes”. Jo šī opera esot viņa mīļākais darbs un tās autors Vāgners absolūti mīļākais komponists.
Uzziņas
LNSO iepriekšējie mākslinieciskie vadītāji un galvenie diriģenti
Andris Poga (2013–2021)
Karels Marks Šišons (2009–2013)
Olari Eltss (2001–2005)
Terje Mikkelsens (1997–2001)
Pauls Megi (1990–1994).
Augustā – uz “LNSO vasarnīcu”
Bet jau tagad LNSO aicina uz savu tradicionālo mūzikas festivālu “LNSO vasarnīca”. Šogad tas būs atgriezies Ventspilī un no 19. līdz 21. augustam koncertzālē “Latvija” priecēs ar unikāliem notikumiem. Festivāla īpašie viesi būs spilgtā itāļu izcelsmes kanādiešu operdīva Emīlija d’Andželo, kura festivāla noslēdzošajā dienā pirmo reizi kāps uz skatuves Latvijā. Koncertā skanēs Albana Berga skaistās “Septiņas agrīnās dziesmas”, kā arī kompozīcijas no Emīlijas d’Andželo pērn izdotā albuma “enargeia”.
Festivālā uzstāsies arī pasaulē pieprasītais, viens no harismātiskākajiem mūslaiku jaunajiem pianistiem Andrejs Korobeiņikovs, kam bijusi laime sadarboties ar daudziem pazīstamiem mūziķiem, arī diriģentu Tjerī Fišēru, pianistu Borisu Berezovski, trompetisti Tīnu Tingu Helsetu. Viņš uzstājies prominentos Francijas, Beļģijas un Šveices festivālos. “LNSO vasarnīcas” viesis būs arī par popmūzikas princi dēvētais Šons Nikolass Sevidžs. Ventspils koncertā viņš muzicēs kopā ar LNSO stīgu ansambli, pirmoreiz izpildot savas oriģināldziesmas komponista, mūziķa, “Grammy” balvas ieguvēja Ouena Paleta aranžijās. Ieeja koncertā bez maksas. Dalībnieku vidū būs arī obojists Egils Upatnieks, pianists Rihards Plešanovs un Latvijas Radio kora grupa. Koncertus diriģēs Andris Poga, Guntis Kuzma un Ainārs Rubiķis. Tradicionāli festivālā plānota arī īpaša programma bērniem un jauniešiem.
