Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO ieilgst. Vai Somija procesu varētu iziet viena? 19
Rūdolfs Brūss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Somijas un Zviedrijas iestāšanās process NATO ir iestrēdzis, jo Turcija aizvien skaļāk iestājas pret Zviedrijas uzņemšanu aliansē. Tas raisījis pieņēmumus, ka Somija varētu NATO pievienoties viena. Šādu iespēju tomēr noraidījusi Somijas premjerministre Sanna Marina, kura uzsvērusi, ka abām ziemeļvalstīm aliansē jāiestājas kopā.
Erdogans iebilst pret Zviedrijas dalību NATO
Turcijas prezidents Redžeps Erdogans aizvadītajā nedēļā pavēstīja, ka neiebilst pret Somijas uzņemšanu NATO, bet Zviedrijas dalību aliansē neatbalsta. “Mūsu nostāja pret Somiju ir pozitīva, bet tā nav pozitīva pret Zviedriju,” paziņoja Erdogans, uzrunājot Turcijā valdošās partijas “Taisnīgums un attīstība” deputātus. “Zviedrijai šobrīd pat nevajadzētu mēģināt. Mēs neteiksim “jā” viņu pieteikumam NATO tik ilgi, kamēr viņi atļaus dedzināt Korānu,” uzstāja Turcijas prezidents.
Lai arī Zviedrija un Somija oficiālu pieteikumu dalībai NATO iesniedza pagājušā gada maijā, šobrīd nav zināms, vai līdz jūlijā Viļņā gaidāmajam NATO samitam abas ziemeļvalstis varēs uzņemt aliansē. No 30 NATO dalībvalstīm Zviedrijas un Somijas pieteikumu ir ratificējušas 28 valstis. Ungārija ir solījusi ratifikāciju pabeigt februārī, bet lielākās bažas ir par Turcijas pretestību.
Somija un Zviedrija pērn jūnijā NATO samitā Madridē ar Turciju parakstīja memorandu, kurā abas ziemeļvalstis apņēmās vērsties pret kurdu ekstrēmistiem un atcelt bruņojuma embargo, kas bija noteikts pret Turciju pēc tās iebrukuma Sīrijas ziemeļos 2019. gadā. Erdogans arī uzstāj, lai Zviedrija izdod vairākus desmitus cilvēku, daudzi no kuriem ir kurdi, kurus Turcija uzskata par teroristiem vai 2016. gadā notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma līdzdalībniekiem. Analītiķi norāda, ka Turcijas izpratne par terorismu ir diezgan neskaidra. Tas, kas Erdoganam varētu šķist terorisms, Zviedrijā ir runas brīvība. Turcija janvārī apturēja sarunas ar abām valstīm pēc tam, kad galēji labējais dāņu aktīvists Rasmuss Paludans protesta akcijā Stokholmā pie Turcijas vēstniecības 21. janvārī sadedzināja Korānu. Zviedrijas varasiestādes bija atļāvušas šo protesta akciju. Pastāv aizdomas par NATO naidīgu spēku iesaisti šajos protestos. Zviedrijas mediji ir vēstījuši, ka Paludana demonstrācijas atļauju 320 kronu (28 eiro) apmērā apmaksājis zviedru žurnālists Čangs Friks, kurš iepriekš bijis saistīts ar Krievijas propagandas kanālu “RT”. Zviedrijas ārlietu ministrs Tubīass Billstrems ir paziņojis, ka Stokholma turpinās pildīt Madrides samitā panākto vienošanos ar Turciju, tomēr kompromisu vārda brīvības jautājumā nebūs. Viņš uzsvēra, ka “reliģija nav daļa no vienošanās” ar Turciju.
Vēlas Zviedrijas un Somijas iestāšanos kopā
Turcijas iebildumi pret Zviedriju padarījuši skaļākas runas par iespēju Somijai iestāties NATO vienai, negaidot Zviedriju. Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto iepriekš bija izteicies, ka Somija varētu NATO pievienoties pirms Zviedrijas. Jaunā sabiedriskās domas aptaujā vairākums somu pauduši vēlmi iestāties NATO, negaidot Zviedriju. Somijas laikraksta “Ilta-Sanomat” pasūtītā aptaujā 53% aptaujāto teica, ka Somijai “nevajadzētu gaidīt Zviedriju”, bet 28% pauda gatavību to darīt. Iestāšanos NATO šajā aptaujā atbalstīja 82% somu, bet 8% bija pret.
Somijas premjerministre Sanna Marina piektdien vizītē Stokholmā paziņoja, ka Somija un Zviedrija NATO iestāsies kopā. “Ir ļoti svarīgi, lai mēs šodien nododam skaidru vēstījumu. Somija un Zviedrija pieteicās kopā, un visu interesēs ir, lai mēs iestātos kopā,” kopīgā preses konferencē ar Zviedrijas premjerministru Ulfu Kristersonu norādīja Marina. Viņa arī uzsvēra, ka “nav pareizi attēlot Zviedriju kā problēmu bērnu klasē”, jo Zviedrija jau tagad atbilst visiem iestāšanās kritērijiem. Zviedrijas valdība centusies pastiprināt pretterorisma likumus, lai sekmīgāk apkarotu ekstrēmismu. Zviedrija jau novembrī grozīja konstitūciju, lai topošais likums nebūtu pretrunā ar Zviedrijas likumiem par pulcēšanās brīvību. Stokholma cer, ka šie soļi pārliecinās Ankaru par zviedru apņēmību apkarot ekstrēmismu un atvērs alianses durvis.
Spiedienu uz Turcijas valdību mēģina izdarīt ASV likumdevēji. Demokrātu un republikāņu senatoru grupa ir aicinājusi ASV prezidentu Džo Baidenu aizkavēt iznīcinātāju “F-16” pārdošanu Turcijai līdz brīdim, kad Ankara piekritīs Somijas un Zviedrijas uzņemšanai NATO. ASV telekanāls CNN ir vēstījis, ka Baidena administrācija plāno lūgt Kongresu apstiprināt “F-16” pārdošanu Turcijai. Divdesmit septiņi senatori vēstulē prezidentam norādīja, ka “nevar izskatīt turpmāku atbalstu Turcijai, tostarp iznīcinātāju pārdošanu, kamēr Turcija nav pabeigusi pieteikuma protokolu ratifikāciju”. Erdogana apsvērumus tomēr ietekmē arī Turcijas iekšpolitika. Turcijā 14. maijā gaidāmas prezidenta un parlamenta vēlēšanas, un maz ticams, ka Ankara pozitīvu atbildi Stokholmai sniegs pirms tām.
