Diāna Jance: Somijas neatkarības cēlās krāsas 2
Autors: Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvija Mediji”
Šodien, 6. decembrī, Somijā tiek svinēta Neatkarības diena. Somijas parlaments kā pirmie no mūsu rindā esošajām valstīm neatkarību no Krievijas pasludināja jau 1917. gada 6. decembrī, nākamā 1918. gada 16. februārī deklarāciju par neatkarības atjaunošanu pieņēma Lietuva, tad 24. februārī sekoja Igaunija un 18. novembrī – arī Latvija.
Šovakar Somijas iedzīvotāji savu māju logos aizdegs sveces un, kā ierasts jau 106 gadus, svinēs Neatkarības pasludināšanu. Tiesa, arī mēs pavisam nesen nosvinējām Latvijas 105. gadadienu, bet tas, lai cik nozīmīgs, tomēr ir tikai cipars, jo ne Latvijas, ne Igaunijas, ne Lietuvas valstīm nav bijuši atvēlēti 105 neatkarības gadi.
Šai sakarā Somijā nupat bija vēl viena nozīmīga gadadiena – 1939. gada novembra pēdējā dienā sākās tā dēvētais Ziemas karš, jo iepriekš sarunās Somija nebija piekritusi pakļauties Padomju Savienības prasībām. Sarunām pārtrūkstot, sarkanās armijas artilērija ķērās pie provokācijas. Tā apšaudīja savu teritoriju Karēlijas zemes šaurumā un paziņoja, ka to darījuši somi no Mainilas ciema. Sākās karš, sarkanarmija vairākās vietās pārgāja robežu, un tās gaisa spēki bombardēja Somijas pilsētas. Bumbvedēji pacēlušies no padomju karabāzēm, kas jau atradās Baltijas valstu teritorijās… Pēc Maskavas domām, tas bija nevis karš, bet gan “robežkonflikts”.
Atšķirībā no Baltijas valstīm, kas pakļāvās agresoram, Somija vienatnē stājās pretī padomju impērijai un izturēja. Somi varonīgi pretojās 105 dienas, līdz piespieda Staļinu noslēgt pamieru. Tas bija panākums, kas joprojām, arī pēc 84 gadiem, stiprina somu pašapziņu.
Toreiz, Ziemas kara laikā, Latvijā vārda brīvība vairs nebija tik stipra, bet tomēr mūsu laikraksti par Ziemas karu rakstīja daudz. Var domāt, ka, neraugoties uz Latvijas oficiālo nostāju, kura neatzina par pareizu Somijas pretošanos sadarbības līgumam ar PSRS, liela tautas daļa augsti novērtēja somu valdības un tautas gribu aizstāvēt neatkarību. Sākot ar 1939. gada oktobri, latviešu laikrakstos par Somiju parādījās daudz ziņu, trim no tiem Helsinkos pat bija korespondenti, un lasītāji varēja plaši uzzināt, kā Somija gatavojas savas valsts aizsardzībai. Žurnālisti centās rakstīt neitrāli, bet maz ticams, ka neitrāla būtu bijusi arī rakstītāju un lasītāju patiesā attieksme.
Lasītāji, domājams, saprata, ka atšķirībā no Baltijas valstīm neitrālā valsts Somija gatavojas aizstāvēt savu neatkarību. Latviešu žurnālisti stāstīja par somu tautas vienotību pārbaudījumu pilnajā laikā un vēstīja, piemēram, par moderni iekārtoto gāzmasku fabriku, kur ritot ļoti rosīgi darbi, tāpat stāstīja par somu jauniešu gatavību un degsmi doties karadienestā. Aprakstīts, kā somu laikrakstos lielu daļu lapaspušu aizņem garie ziedotāju saraksti ar to cilvēku vārdiem, kuri valsts aizsardzībai ziedojuši dažādas naudas summas.
Stāstot par Rudens mākslas izstādi Helsinkos oktobra beigās, citēts Somijas izglītības ministra runas fragments: “Paļāvībā uz nākotni neļausim dienu notikumiem laupīt ticību ne māksliniekiem, ne kultūras sargātājiem. Tieši šajos laikos, kad atkal runā par Eiropas kultūras bojā eju, ticība nākotnei gāzīs kalnus. Māksla un zinātne šajos laikos stāv vēl lielāku uzdevumu priekšā, un miermīlīgās zemēs arī vēl lielākas atbildības priekšā.” Kāds no to dienu latviešu žurnālistiem vēlāk savās atmiņās aprakstījis, ka Ziemas kara sākuma dienās Latvija līdzinājusies lielam dievnamam, kur visi kopā lūgušies – Dievs, palīdzi Somijai cīņā pret mūsu kopīgo ienaidnieku.
“…Padomju Savienība paziņoja pasaulei, ka viņas lidotāji nemaz neesot Helsinkus bombardējuši; viņi pilsētas strādnieku rajonā esot tikai nosvieduši maizi,” tā savā 1940. gadā uzrakstītajā patriotiskajā romānā ar latvisko nosaukumu “Mēs nemirsim nekad” par Somijas Ziemas karu rakstīja Mika Valtari. Starp citu, šodien, Neatkarības dienā, Somijas veikalu lielākā daļa ir slēgti, bet iedzīvotāju gara priekam lielā Helsinku bibliotēka “Oda” gan ir atvērta no 12 līdz sešiem vakarā.
Rakstā izmantots Annas Velēdas Žīgures pētījums “Ziemeļzemes cēlā tauta”.
