Somijas nākotnes slimnīca 0
Jaunās Somijas valdības sociālo lietu un veselības aprūpes ministrei Ainai Kaisai Pekonenai, kura, starp citu, ir bijusī medicīnas māsa un arī ilggadēja parlamenta deputāte, būs jārūpējas, lai turpinātos viņas valsts augstie sasniegumi veselības aprūpes digitalizācijā. Patlaban Somija šajā jomā ir viena no līderēm pasaulē.
Cilvēki tiek izglītoti jauno tehnoloģiju lietošanā, valstī arvien palielinās to jaunuzņēmumu skaits, kuri piedāvā arvien labākus veselības aprūpes digitalizācijas risinājumus daudzās jomās, tajā skaitā arī veselības un sociālajā aprūpē.
Slimnīcā kā galerijā un mūzikas skolā
Pirms nedēļas man bija iespēja apmeklēt vadošo Somijas bērnu slimnīcu Helsinkos, kurā ārstējas bērni no dzimšanas līdz 15 gadu vecumam, bet kurai vēl nav apritējis gads – tā atvērta tikai 2018. gada septembrī, un somi to dēvē par nākotnes slimnīcu. Tā ir neierasta priekšstatam, kāds mums rodas, iedomājoties šādas ārstniecības iestādes. Rodas iespaids, ka esi ienācis kādā mākslas galerijā, kur ikvienu pa slimnīcas gaiteņiem pavada mākslinieces Tūves Jānsones trollīši mumini, mazie pacienti var paceļot gar okeānu, pabūt pludmalē un sasniegt kosmisko telpu. Neierasti, ka ārstiem un medicīnas māsām te nav atsevišķu kabinetu – mediķi sastopami slimnīcas gaiteņos, kur ir neskaitāmi mājīgi iekārtoti stūrīši.
Pamanīt palātas nemaz nav tik viegli, jo acīs vispirms krīt spēļu istabas bērniem, kur viņi var uzturēties kopā ar vecākiem, un telpas muzicēšanai, kur bērni pedagoga vadībā var spēlēt vai apgūt mūzikas instrumentus. Tāda sajūta, ka palātu te nemaz nav, tomēr Jari Petaja, kurš ir viens no slimnīcas departamenta direktoriem, ieaicina vienā no palātām, kas ir pilnībā digitalizēta, lai pacientam un viņa vecākiem būtu iespēja sazināties gan ar medicīnas personālu, gan arī uzspēlēt dažādas datorspēlītes. Aizvadītajā gadā slimnīca saņēma Somijas galveno balvu arhitektūrā.
Pirms būvē, prasa padomu vecākiem
Stāsts, kā šī slimnīca radās, ir neparasts. “Vispirms tika izveidots īpašs fonds jaunas bērnu slimnīcas atbalstam, un pusotra gada laikā no privātpersonām, dažādām firmām un citiem ziedotājiem tika saņemti 38 miljoni eiro. Šis projekts ieguva lielu sabiedrības atsaucību, pateicoties vērienīgām informatīvajām kampaņām masu medijos. Ziedojuma vākšanas kampaņas noslēgumā tika rīkots liels koncerts pilsētas stadionā. Fonds saņēma arī 40 miljonus no valsts budžeta un tikpat no Helsinku pašvaldības, un kopējais savāktais naudas daudzums sasniedza 183 miljonus eiro,” pastāstīja ārsts un Helsinku universitātes profesors Peka Lahdenne.
Neierasti ir arī tas, ka pirms slimnīcas būvniecības tika izveidota padome ar apmēram 300 vecākiem, kuriem slimnīcas būvniecības idejas īstenotāji rīkoja digitālos diskusiju forumus un veica plašas aptaujas, kādai vajadzētu būt jaunajai slimnīcai. Profesors pastāstīja, ka bērni palīdzējuši “ietērpt” jauno slimnīcu ar saviem zīmējumiem, viņi rosinājuši slimnīcas vadību iegādāties planšetdatorus, lai tie būtu pieejami katram bērnam, kas ārstējas slimnīcā.
Ikvienam šīs jaunās ārstniecības iestādes apmeklētājam acīs vispirms krīt lielais interaktīvais ekrāns, kur redzams improvizēts akvārijs ar bērnu zīmētām peldošām zivīm, kas katru dienu ar mazo pacientu rokām tiek radītas no jauna un īpašā digitālās tiešsaistes veidā nonāk lielajā ekrānā.
“Tas ir ļoti nepieciešams, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūra ir prioritāte nākotnes slimnīcu attīstībai. Mēs esam ieguldījuši lielas pūles, lai IKT platforma varētu nodrošināt šo attīstību.
Esam veikuši arī plašu mūsu slimnīcas rādītāju datu analīzi, un tas ļauj labāk definēt, kāds darbaspēks un kādi darba procesi būs nepieciešami nākotnes slimnīcai.
Turklāt bērnu tiesības slimnīcā ir svarīgākais pamatelements, plānojot ārstniecības iestādes attīstību, un vecāki var piedalīties visās aktivitātēs, kas saistītas ar slimnīcas darbu,” sacīja Peka Lahdenne.
Bet slimnīcas pārstāvis Jari Petaja pastāstīja, ka, pateicoties labi organizētajiem ārstniecības procesiem, gandrīz 95% bērnu, kuri pārcietuši sirds ķirurģiskās operācijas, atveseļojas, 97% ar leikēmiju slimie mazie pacienti izdzīvo un 95% to bērnu, kuriem transplantētas nieres, atveseļojas un var turpināt mācīties. Līdzās pozitīvajai statistikai ir arī skumjāks fakts – gadā slimnīcā nomirst 50 bērni, galvenokārt no ļaundabīgajiem audzējiem un retajām slimībām.
Attālinātā vizīte par pieciem eiro
Veselības un sociālās aprūpes augstais digitalizācijas līmenis ļauj arvien labāk attīstīt tā saukto attālināto aprūpi, kas galvenokārt skar vecākā gadagājuma cilvēkus. Tiek darīts viss, lai ietaupītos valsts nauda un viņi būtu laikus aprūpēti un nenonāktu slimnīcās.
Par mediķa vizīti mājās valsts maksā 45 eiro, turpretim attālinātā vizīte izmaksā vien piecus eiro. Piemēram, Helsinku digitālais servisa centrs mēnesī sniedz 25 000 konsultāciju cienījama vecuma ļaudīm, izmantojot speciālas digitālas ierīces, kas uzstādītas klientu mājās. Centrā strādā 36 sertificētas medicīnas māsas, kas specializējušās mājas aprūpē. Četras māsiņas dežurē arī naktīs.
Klienti, kuriem nepieciešama mājas aprūpe, ir reģistrēti speciālā reģistrā, ko veido Helsinku municipalitāte.
Kā izpaužas šī ikdienas virtuālā veselības aprūpe? Klientam mājās ir dators, ko medicīnas māsas dēvē par reģistrācijas ierīci. Vairākas reizes dienā viņš saņem medicīnas māsas zvanu no centra ar atgādinājumu, ka jāizdzer ārstu izrakstītie medikamenti, ka jāpaēd veselīga maltīte, tad seko atgādinājums, ka pienācis laiks izpildīt fiziskos vingrinājumus, un māsiņa seko līdzi, lai tie tiktu veikti. Vēl vairāk – šādā virtuālā veidā ir iespējams noorganizēt virtuālo pusdienotāju grupu, kad klienti var sazināties ne tikai ar medicīnas māsu, bet arī savstarpēji pie virtuālā pusdienu galda, kur var iesaistīties sarunās. Digitālais servisa centrs klientiem ir piegādājis GPS izsekošanas ierīces un drošības aproci, kas ir līdzīga pulkstenim ar dažādām izvēlnēm.
Neesot iespējama situācija, ka kādam no klientiem kļūst slikti ar veselību, bet Digitālajā servisa centrā par to nav informācijas. Nākotnē attālinātā veselības aprūpe pakāpeniski nonākšot pie visu vecumu klientiem. Sociālā un veselības aprūpe ir cieši saistīta, tāpēc Somijā nav atsevišķas Veselības aprūpes ministrijas, kā tas ir Latvijā.
Pie slimniekiem ar mākslīgo intelektu
Lielu daļu Somijas medicīnas digitālo sasniegumu varēja apskatīt nesen Helsinkos rīkotajā “HIMSS& Health 2.0” Eiropas konferencē, ko organizēja Somijas inovāciju fonds “Sitra” un kur piedalījās 54 valstu pārstāvji, pat no Dienvidkorejas, ASV un Indijas. Bija ne tikai iespēja apskatīt šos sasniegumus, bet arī noklausīties vadošo Eiropas ārstu un veselības aprūpes darba organizētāju lekcijas par mākslīgā intelekta arvien aktīvāku ienākšanu medicīnā, par to, kā veicināt pacientu izpratni par savu veselības aprūpi, kā panākt arvien kvalitatīvāku veselības aprūpi ar mazākiem izdevumiem.
Personalizētā medicīna, biobanku un genoma banku izveide, ārstniecības procesu digitalizācija ir šo panākumu atslēga. Arī Latvijā ir spēcīgi informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmumi, diemžēl mēs joprojām neesam sasnieguši pienācīgu e-veselības līmeni, un ar nožēlu jāklausās, ka Veselības ministrija vērsusies policijā par iespējamo krāpšanu IT iepirkumu projektos iepriekšējās valdības laikā.
Profesors Ārno Palotie, kurš ir Somijas Molekulārās medicīnas institūta pētnieks un cilvēku genoma programmas direktors, pastāstīja, ka mērķis ir savākt personīgos veselības aprūpes un genoma datus no pusmiljona somu. Vairāk nekā 290 000 cilvēku jau ir parakstījušies, ka ļaus analizēt savus datus, bet līdz februārim jau 146 tūkstoši cilvēki bija gatavi savas ģenētiskās informācijas analīzei.
Somijas iedzīvotāji uzticas valsts pārvaldes iestādēm, kas kontrolē datu drošību, un līdz šim neesot bijis neviena skandāla par nelikumīgu datu noplūdi, sacīja Sociālo lietu un veselības aprūpes ministrijas stratēģiskā direktore Lisa Marija Voipio-Pulki.
Zinātnieks Marks Dalis, kurš pārstāv Somijas Molekulāro medicīnas institūtu, pastāstīja, ka biobankas un genoma programma palīdz mainīt mūsu izpratni par slimībām. Piemēram, nesen tika atklāts specifisks somu ģenētiskais priekšvēstnesis zarnu iekaisuma slimībai, kā arī astmai un diabētam.
Viens no vadošajiem Helsinku universitātes slimnīcas ārstiem Mika Korja atzina, ka diemžēl medicīniskas kļūdas notiek arī pasaules labākajās slimnīcās, bet mākslīgā intelekta ienākšana tās samazina. “Piemēram, galvas datortomogrāfijas precizitāte slimnīcā X ir 85%, bet, izmantojot mākslīgā intelekta piedāvāto attēla analīzes risinājumu, precizitāte jau ir 95 procenti.
Tie cilvēki, kuri parasti nav medicīnas profesionāļi, mēdz bieži atkārtot, ka mākslīgā intelekta risinājumi ar 5% kļūdu pakļauj pacientus medicīniskajam apdraudējumam. Šiem cilvēkiem ir grūti saprast, ka tieši šie risinājumi uzlabos šodienas medicīnas aprūpi, par spīti šim nelielajam kļūdas procentam,” atzīst ārsts Mika Korja.
