Somijas izlūkdienests brīdina: Krievija ir gatava izmantot bruņotos spēkus savu mērķu sasniegšanai 20
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Somijas Aizsardzības ministrijas publiskotajā ziņojumā par valsts militārā izlūkdienesta darbību 2020. gadā īpaša uzmanība pievērsta Krievijai, atzīmējot, ka arī Covid-19 pandēmijas apstākļos turpinājusies aktīva Krievijas militārā darbība apvidos Somijas tuvumā, kur notika militārās mācības ar tanku, lidmašīnu un karakuģu iesaisti.
Krievijas politika ir pastiprinājusi militāro konfrontāciju
Ziņojuma veidotāji galveno uzmanību pievērsuši situācijai Eiropas ziemeļos un Baltijas jūras reģionā, un arī tajos rajonos, kur atrodas Somijas miera uzturētāji.
Analītiķi atzīmē, ka Krievija apliecinājusi spēju un gatavību izmantot, kur tas nepieciešams, tajā skaitā Eiropā, bruņotos spēkus savu mērķu sasniegšanai. Šāda politika ir pastiprinājusi militāro konfrontāciju un aktivitāti Baltijas jūras reģionā, teikts ziņojumā.
Somijas militārpersonu ieskatā, “šobrīd tieša bruņoto spēku izmantošana ārpolitisku interešu īstenošanai visdrīzāk nav galvenā vai visiedarbīgākā metode”.
“Tomēr valstis gatavojas bruņota spēka lietošanai un attīsta attiecīgu potenciālu. Tas attiecas arī uz galvenajiem subjektiem Somijas militāri operacionālajā vidē, piemēram, Krieviju,” secina dokumenta autori.
Somijas militārpersonas satrauc Krievijas militārās klātbūtnes pastiprināšanās Arktikas reģionā, kas, apskata sastādītāju ieskatā, tuvākajos gados var kļūt par jaunu joslu lielvalstu pretstāvē. Krievija Arktikas reģionā ir izveidojusi piekto militāro apgabalu.
Tajā pašā laikā ziņojuma autori atzīst, ka Krievijai Arktikā ir ekonomiskas intereses, ko tai ir tiesības aizstāvēt. Klimata pārmaiņu dēļ kūst ledus un kļūst pieejami kuģošanai un resursu ieguvei jauni Arktikas rajoni, kuru apguvē ir ieinteresētas daudzas valstis, tajā skaitā Somija.
Pieaug Baltijas jūras reģiona militāri stratēģiskā nozīme
Somijas izlūkdienests konstatējis, ka gan Krievija, gan ASV pēdējā laikā ir sākušas biežāk veikt ziemeļu reģionā negaidītas mācības un manevrus, kas pazemina situācijas paredzamību.
Apskatā atzīmēts Baltijas jūras reģiona militāri stratēģiskās nozīmes pieaugums.
“Krievija ir izvērsusi spēcīgākas un tehnoloģiski modernākas ieroču sistēmas rajonos Somijas tuvumā, kā arī uzlabojusi savu bruņoto spēku kaujas gatavību un to projicēšanas spējas. Līdzīga tendence vērojama, tikai ievērojami lēnākos tempos, NATO dalībvalstu teritorijā šajā reģionā,” teikts ziņojumā.
Krievija ziņojumā pieminēta biežāk par citām valstīm – astoņas reizes. NATO alianse, par kuras tuvināšanos ar Somiju bažījas Krievija, tikai vienu reizi.
Pēc Somijas izlūkdienesta vērojumiem, 2020. gadā ārvalstu izlūkdienesti turpinājuši aktīvi darboties valstī.
“Pandēmijas sakarā ieviestie pārvietošanās ierobežojumi zināmā mērā traucēja ārvalstu izlūkdienestu operācijas, taču to darbības datorsistēmās un sociālajos tīklos aktīvi turpinājās.”
Līdz ar tehnoloģiju straujo attīstību ir nepieciešami pastāvīgi ieguldījumi jaunās sistēmās informācijas ieguvē un apstrādē, lai izlūkdienests spētu pildīt savus uzdevumus nemitīgi mainošos apstākļos.
Specializēta militārā izlūkdienesta izveidošana ir stiprinājusi Somijas kiberaizsardzības spējas.
Ziņojumā atzīmēts, ka 2019. gadā pieņemtajā likumā par militāro un civilo izlūkdienestu ir skaidri noteikti to uzdevumi, mērķi un pilnvaras, kas dod iespēju operatīvi izvērtēt apdraudējumus nacionālajai drošībai un reaģēt uz tiem.
Parlamentā ir izveidota komiteja izlūkdienesta darba pārraudzībai.
