Somija vēlas būvēt tiltu vai tuneli pāri Baltijas jūrai uz Zviedriju, lai tai būtu alternatīvi transporta maršruti 6
Somija pēta iespējas, kā izveidot uzlabotus autoceļu un dzelzceļa savienojumus ar pārējo Eiropu, tostarp tiltu, kas stieptos pāri Baltijas jūrai uz Zviedriju, tā vēstīja ārvalstu medijs “Euronews“.
Somijas satiksme savienojumi ar Eiropu varētu tikt uzlaboti izbūvējot jaunus transporta koridorus pāri Baltijas jūrai uz kaimiņvalstīm Zviedriju un Igauniju. Ņemot vērā pieaugošo ģeopolitisko spriedzi un Eiropas Savienības (ES) plānus savienot kontinentu vienotā transporta sistēmā, jaunajā Somijas Rūpniecības konfederācijas (EK) publicētajā ziņojumā ieteikts būvēt tiltu vai tuneli starp Zviedriju un Somiju.
“Nodrošinot jūras transportu Baltijas jūrā, Somijai ir jāizveido jauni loģistikas maršruti un droši satiksmes savienojumi ar Eiropu,” sarunā ar “Euronews Next” sacīja Somijas Rūpniecības konfederācijas (EK) galvenā padomniece transporta un infrastruktūras jautājumos Tīna Hāpasalo (Tina Haapasalo).
“Gadījumā, ja Baltijas jūrā notiktu konfliktu eskalācija, mums ir nepieciešami alternatīvi transporta maršruti,” piebilda Hāpasalo. Lobiju grupa vēlas, lai Somijas valdība sāktu pētījumu, kurā galvenā uzmanība tiktu pievērsta trim fiksētā savienojuma iespējām, lai nodrošinātu labāku Somijas transporta savienojumu ar pārējo Eiropu pa Baltijas jūru.
No trīs piedāvātajiem maršrutiem kā pirmā tiek minēta iespēja uzbūvēt tuneli vai tiltu starp Helsinkiem un Stokholmu caur Turku un Ālandu arhipelāgu, kā otrā iespēja – tuneli vai tiltu Botnijas līci starp Vāsu Somijā un Ūmeo Zviedrijā, bet kā trešo – zemūdens tuneli Somu līcī starp Helsinkiem un Tallinu.
Potenciālais Helsinku un Stokholmas savienojums tālāk automātiski nodrošina arī savienojumu ar Kopenhāgenu pa Ēresunda tiltu – projektu, kas savulaik tika kritizēts kā pārlieku utopisks, bet tagad tiek slavēts kā ļoti veiksmīgs – saskaņā ar jaunākajiem datiem 2024. gadā Ēresunda tiltu šķērsojušas 7,5 miljoni transporta vienības.
Starp Kopenhāgenu un Malmi uzbūvētais Ēresunda tilts kalpo kā svarīga transporta artērija, kas savieno Zviedriju ar pārējo Eiropu, taču laikā, kad tas pirmo reizi tika atvērts satiksmei 2000. gadā, tas tika sagaidīts ar lielām šaubām.
Taču realitāte ir tāda, ka šis tilts ir pilnībā izmainījis ceļošanas un kravu transportēšanas paradumus starp Dāniju un Zviedriju, radot precedentu turpmākiem liela mēroga Ziemeļvalstu infrastruktūras projektiem. Ar vidēji vairāk nekā 20 600 tilta šķērsojumiem dienā, Ēresunda tilta peļņa 2024. gadā bija DKK 1,6 miljardi (apmēram 220 miljoni eiro), kas ir par 155 miljoniem DKK (apmēram 21 miljonu eiro) vairāk nekā 2023. gadā.
“Ziemeļvalstu vidū valda vispārēja interese izveidot labākus savstarpējus sauszemes transporta savienojumus, tādējādi nodrošinot arī labāku savienojamību arī ar tuvāko kaimiņvalstu infrastruktūru un ekonomiku,” sarunā ar “Euronews Next” sacīja Zviedrijas Upsalas universitātes Ekonomikas vēstures katedras viespētnieks Bjerns Haselgrēns (Björn Hasselgren).
Haselgrēns stāsta, ka pirms dažiem gadiem jau esot piedalījies līdzīgā diskusijā par labākajiem potenciālajiem transporta savienojumu variantiem starp Helsinkiem-Stokholmu-Kopenhāgenu. No ģeopolitiskā viedokļa šobrīd daudz kas ir tiešām ir mainījies un ienes jaunu gaismu šajā diskusijā. Tāpēc es domāju, ka no Somijas puses tagad būs vērojama daudz spēcīgāka virzība” viņš teica.
Tomēr kā saka eksperti šis infrastruktūras projekts, kura realizācijā jāiesaistās dažādām valstīm, prasīs ilgstošu izvērtēšanu un saskarsies arī ar ne mazums izaicinājumiem.
“Ja mēs runājam par savienojumu ar Zviedriju caur Ālandu salām, tas, iespējams, ir daudz sarežģītāks projekts nekā Ēresundas tilts, kas savā būtībā patiesībā ir diezgan vienkāršs. Tas, vairāk vai mazāk, tomēr ir tikai viens tilts ar dažiem savienojumiem,” sacīja Haselgrēns. “Mūsu gadījumā projekts skar Ālandu salu arhipelāgu, kas varētu būt apgrūtinošs faktors. Salīdzinot ar Ēresunda tiltu, te ir lielākas bažas par vides jautājumiem. Un es domāju, ka tas būtu viens liels izaicinājums abu valstu ekonomiskajai ģeogrāfijai,” viņš piebilda.
Tomēr Haselgrēns norāda, ka piedāvātais risinājums nav neiespējams un krasi mainītu transporta un loģistikas sistēmu starp Ziemeļvalstīm, īpaši Zviedriju un Somiju.
“Atgriežoties pie plašākiem politiskajiem mērķiem ciešākai sadarbībai starp valstīm, es domāju, ka tas būtu apsveicami. Manuprāt, tas tiešām varētu krasi mainīt Somijas dienvidu un Zviedrijas ekonomisko ģeogrāfiju.” Viņš piebilda, ka projekta realizācijas gadījumā būtiski pieaugtu dzelzceļa un autotransporta pārvadājumi kontinentālās Eiropas virzienā caur Dāniju un Vāciju, tāpēc būtu jāanalizē arī esošo transporta koridoru jauda Zviedrijas pusē.
Ņemot vērā infrastruktūras un attīstības projektu virzību pārējā Eiropā, piemēram, ES TEN-T, EK ir aicinājusi Somijas valdību rīkoties jau pašreizējā sasaukuma laikā. Piemēram, Fehmarnbelt tunelis, 18 km garais dzelzceļa un autoceļa savienojums starp Dāniju un Vāciju, pēc tā pabeigšanas 2029. gadā nodrošinās, ka brauciens ar vilcienu šajā posmā būs par divām stundām ātrāks, bet braucot ar mašīnu ceļā pavadītais laiks saruks par vairāk nekā vienu stundu.
Citi projekti, ko Eiropā plānots pabeigt līdz 2030. gadam, ietver “Rail Baltica”, kas nodrošinās ātru vilcienu satiksmi caur Baltijas valstīm uz Varšavu un un North Botnia Line, kuras ietvaros tiks izveidota elektrificēta divsliežu dzelzceļa līnija starp Zviedrijas pilsētām Ūmeo un Luleo.
Trīs EK ziņojumā iekļautos maršrutus iepriekš ir apspriedušas vairākas ieinteresētās personas valstī.
Piemēram, Somijas valdība 2024. gadā novirzīja 200 000 eiro priekšizpētes darbiem, lai izskatītu iespēju izveidot fiksētu savienojumu starp Ūmeo un Vāsu pāri Botnijas līča apgabalam, sauktam par Kvarken, ziņo Somijas sabiedriskā raidorganizācija “Yle”. Somijas Transporta infrastruktūras aģentūrai šogad ir jāpublicē ziņojums par šī savienojuma iespējamību.
“Protams, šim fiksētajam savienojumam, iespējams, varētu būt zināma ekonomiskā ietekme uz abiem reģioniem, taču šobrīd šķiet, ka nacionālā līmeņa ekonomiskā ietekme, piemēram, Somijā, būtu diezgan maza. Un tas tāpēc, ka pašreizējā jūras transporta sistēma šobrīd ir diezgan efektīva,” portālam “Euronews Next” sacīja Somijas Transporta infrastruktūras aģentūras plānošanas nodaļas direktors Jāko Knuutila (Jaakko Knuutila).
“Mēs, protams, esam uzturējuši dialogu ar Zviedrijas iestādēm, piemēram, ar Zviedrijas Transporta pārvaldi un Vesterbotenas apgabalu. Viņu reakcija ir bijusi atsaucīga un ļoti uz sadarbību vērsta” piebilda Knuutila. Tomēr aģentūra saka, ka ir pāragri komentēt trīs EK ziņojumā minētos ierosinājumus.
EK norāda, ka Somija šobrīd ir ļoti atkarīga no savu preču eksporta pa jūras ceļiem, jo gandrīz 100% no tās eksporta tiek transportēti jūras kravu veidā pāri Baltijas jūrai. “Jau tagad jāsāk domāt par šīs atkarības mazināšanu” sacīja Hāpasalo.
