Somijas dalība NATO ir diezgan būtiski mainījusi reģionālo aizsardzības arhitektūru 262
Anne Saloranta, Somijas vēstniece Latvijā, “Tepat, Eiropā”, AS “Latvijas Mediji”
Somijas dalība NATO ir diezgan būtiski mainījusi reģionālo aizsardzības arhitektūru. Tā ir stiprinājusi stabilitāti un drošību ne tikai Somijā, bet arī visā Baltijas jūras reģionā un Ziemeļeiropā. Somijas spēcīgās nacionālās aizsardzības spējas un noturība pret krīzēm stiprina NATO un piešķir papildu vērtību alianses kolektīvajai aizsardzībai. Bez pārspīlējuma var sacīt, ka Somija veido spēcīgu posmu NATO ķēdē.
Somijas valsts aizsardzība ir balstīta uz senām militāro un nemilitāro darbību tradīcijām. Īstenojot Somijas aizsardzības koncepciju, ko dēvē par visaptverošu drošības modeli, visa sabiedrība ar visām tās funkcijām un slāņiem ir labi sagatavota un spēj ātri mobilizēt resursus, kad un kur nepieciešams. Tā aicina piedalīties un sagatavoties valdībai, reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldes struktūrām, privātajam sektoram un uzņēmumiem, NVO un iedzīvotājiem. Katram no tiem ir svarīga loma, un visi kopā ir atbildīgi par sabiedrības svarīgāko funkciju nodrošināšanu un gatavību cīnīties pret dažādiem apdraudējumiem, ja tādi rodas. Būtiska ir visu dalībnieku sadarbība, arī drošības vides un tās risku analīze.
Somijas visaptverošais drošības modelis balstās uz septiņām sabiedrībai būtiskām funkcijām. Tās ietver vadību, starptautiskās un ES aktivitātes, aizsardzības spējas, iekšējo drošību, ekonomiku ar atbilstošu infrastruktūru un piegādes drošību, iedzīvotāju un pakalpojumu funkcionālo kapacitāti un, visbeidzot, psiholoģisko noturību. Šie principi ir izklāstīti valdības Sabiedrības drošības stratēģijā un citos valdības lēmumos un rezolūcijās.
Ārkārtas situāciju plānošana ir būtiska Somijas gatavības iezīme. Nedrošos laikos ir nepieciešami piesardzības pasākumi, un to nekad nevar būt par daudz. Runājot konkrēti, civilā sagatavotība nozīmē, ka katram iedzīvotājam ir jābūt nodrošinātam ar pašpietiekamības komplektu, kas ietver ūdeni, pārtiku un citas sadzīves lietas, lai viņš būtu spējīgs trīs dienas uzturēties mājās. Tas attiecas uz jebkāda veida krīzes situāciju; vai tā būtu, piemēram, dabas katastrofa, strāvas padeves pārtraukums vai agresijas akts.
Vispārējā karaklausība ir galvenais faktors, kas stiprina un aizsargā Somijas sabiedrības stabilitāti. Somijas konstitūcija nosaka, ka ikvienam vīrietim vecumā no 18 līdz 60 gadiem ir jāiziet militārais dienests. Sieviešu līdzdalība palielinās, un viņas var pieteikties brīvprātīgi. Militārais dienests var būt vai nu bruņots, kā tas ir lielākajai daļai iesaucamo, vai bez ieročiem, vai arī civilais dienests. Dienests ietver kvalitatīvas militārās apmācības, pēc kuru iziešanas iesaucamie tiek iekļauti Somijas Aizsardzības spēku rezervē. Rezervisti regulāri tiek aicināti uz mācībām, un nepieciešamības gadījumā sniedz būtisku papildinājumu Somijas militārajam spēkam. Rezervē ir gandrīz 900 000 Somijas pilsoņu. Lai cik iespaidīgi tas būtu, neviena sistēma nav ideāla. Somijas iesaukšanas modelis tiek pārskatīts un tālāk pilnveidots, lai tas arī turpmāk atbilstu vajadzībām un nākotnes standartiem.
Krievijas nelegālais iebrukums Ukrainā 2022. gada februārī, tā pāraugšana karā un Somijas straujā iesaistīšanās NATO arvien vairāk somu ir pamudinājis reģistrēties un apmeklēt brīvprātīgos aizsardzības un sagatavošanās kursus ārkārtas situācijām. Fakts, ka Somijai ar Krieviju ir 1300 kilometrus gara austrumu robeža, visticamāk, nodrošinās augstu kursu apmeklētības līmeni arī nākotnē.
Somijas vēstniecībai Rīgā nesen bija tas gods uzņemt ekspertu delegāciju no Somijas. Viņi ieradās, lai dalītos Somijas visaptverošajā drošības pieredzē ar saviem Latvijas kolēģiem un valdības iestādēm. Aprīļa beigās notikušais seminārs bija kupli apmeklēts, pulcējot vadošos politiķus, aizsardzības un drošības ekspertus, kā arī pilsoniskās sabiedrības dalībniekus. Viedokļu apmaiņa īpaši spilgti izpaudās jautājumā par Somijas ilgajām tradīcijām un pieredzi obligātajā militārajā dienestā un rezerves sistēmā. Notika vērtīgas diskusijas par Somijā gūtajām atziņām saistībā ar vispārējās iesaukšanas sistēmas atjaunošanu Latvijā. Somijas Drošības komitejas ģenerālsekretārs Petri Toivonens norādīja, ka Somijas sistēma ir unikāla ar savu pilsoņu integrācijas modeli un brīvprātīgo nemilitārās civilās aizsardzības apmācību. Viens no veidiem, kā paplašināt Latvijas civilās aizsardzības jomu, varētu būt privātā sektora un nevalstisko organizāciju integrācija sagatavošanās procesā.
Somijas un Latvijas starpā turpinās aktīva sadarbība un pieredzes apmaiņa, un, balstoties uz līdz šim notikušajām diskusijām, vēlāk plānots sasaukt otro sesiju. Somijas vēstniecība ir gatava atkal uzņemt kolēģus turpmākai domu apmaiņai.
