Rīta Korpivāra: Somija vairs nekad nebūs viena 0
Rīta Korpivāra, Somijas vēstniece Latvijā, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mana nu jau aizsaulē aizgājušā, toreiz 22 gadus vecā tēva militārais dienests sākās 1939. gadā ar Ziemas karu un ilga gandrīz līdz Otrā pasaules kara beigām. Mūsu vecāku kara pieredze ir ietekmējusi manu paaudzi un, tā vai citādi – arī manu bērnu paaudzi. Praktiski ikvienā ģimenē Somijā ir cilvēki, kas cīnījās, gāja bojā vai zaudēja savas mājas Otrajā pasaules karā. Tas izskaidro, kāpēc Somija ir uzturējusi lielu rezervistu armiju, vīriešu obligāto iesaukumu, investējusi modernā militārajā aprīkojumā, piemēram, pērn decembrī iegādājusies kara lidmašīnas F-35, kā arī rūpējusies par visaptverošu sabiedrības drošību valstī.
Par iestāšanos NATO somi ir diskutējuši gandrīz 30 gadus. Dalībai NATO vienmēr ir bijis atbalsts, taču līdz Krievijas agresijai Ukrainā tā bija mazākuma pozīcija. Tradicionāli vairāk nekā puse iedzīvotāju iebilda pret dalību šajā organizācijā. Papildus mūsu vēlmei uzturēt konstruktīvas attiecības ar Krieviju eksistēja arī daži vēsturiski mīti, kas ietekmēja sabiedrisko domu. Viens no tiem bija: Somija vienmēr ir izdzīvojusi viena. Lai arī attiecībā uz 1939.–1940. gada ziemas karu tā ir patiesība, tā tomēr nebija pati labākā situācija, jo Somija karu faktiski zaudēja. Lai gan mēs saglabājām savu neatkarību un teritoriālo suverenitāti, tomēr – ar prāvām zemes koncesijām Padomju Savienībai.
Ir svarīgi atzīmēt, ka Somija un tās pilsoņi vēlas uzturēt labas kaimiņattiecības ar Krieviju, ar kuru mums ir un būs kopīga robeža. Tas nozīmē vismaz to, ka mums ir daudz praktisku kopīgu jautājumu, kas prasa koordinētu rīcību un sadarbību.
Potenciālie draudi, ko rada Krievija, nav tas, no kā lielākā daļa somu ir visvairāk baidījušies, taču mēs esam ļoti labi apzinājušies vēsturi un to, kādu upuri prasīja savu robežu aizstāvēšana. Visu laiku augstāko līmeni ir sasniedzis ne tikai Somijas pievienošanās NATO atbalsta reitings, bet arī somu gatavība nepieciešamības gadījumā ar ieročiem aizstāvēt savas valsts teritoriju.
Krievijas iebrukums Ukrainā radīja fundamentālas izmaiņas drošības vidē Somijā un Eiropā, kā arī atgādināja pagātni, kad lielvaras reiz jau ir mēģinājušas diktēt suverēnu valstu politiku. Kopīgi pieņemtās starptautiskās vienošanās un Eiropas drošības politika nenovērsa karu Eiropā. Šī izmainītā drošības vide diktēja Somijas drošības politikas pārvērtēšanu un bija pamats Somijas lēmumam pieteikties dalībai NATO. Kopš 90. gadiem Somijas nostāja ir bijusi – nepieciešamības gadījumā izmantot iespēju pieteikties dalībai NATO.
Mēs bijām liecinieki tam, ka Krievijas rīcības neparedzamība un riska uzņemšanās kapacitāte ir palielinājusies. Krievijai ir daudz lielāka gatavība veikt operācijas ar augstu pašriska pakāpi, arī tādas, kas varētu beigties ar upuriem. Mēs bijām liecinieki arī tam, ka Krievija spēj izdarīt spiedienu uz vienu no savām kaimiņvalstīm, ātri izvietojot spēkus, un nogādāt pie robežas vairāk nekā 100 000 karavīru bez īpašas mobilizācijas. Krievija arī nereti un viegli piesauc masu iznīcināšanas ieroču – piemēram, kodolieroču un ķīmisko ieroču – izmantošanu, lai gan šādu ieroču lietošana ir aizliegta ar starptautiskiem līgumiem.
Tas viss vēl vairāk ir iedragājis uzticēšanos Krievijai. Decembrī publicētie Krievijas ultimāti ASV un NATO aizsāka stabilu sabiedrības atbalsta pieaugumu dalībai NATO, kas kopš tā laika ir vairāk nekā trīskāršojies, un jaunākās aptaujas liecina, ka pievienošanos aliansei atbalsta 76% somu. Par savu atbalstu paziņoja prezidents Sauli Nīniste un premjerministre Sanna Marina, un 188 no 200 parlamenta deputātiem nobalsoja par pievienošanos. Pēc tam tika parakstīts dalības pieteikums, kas tika iesniegts kopā ar mūsu dārgo kaimiņu Zviedriju maija vidū.
No sarunām ar Latvijas iedzīvotājiem varu secināt, ka Latvijā valda izpratne par to, ka Somija ir drošības garants un ka dalība NATO stiprinātu ne tikai pašas Somijas drošību, bet arī NATO un Baltijas jūras reģiona un Ziemeļeiropas drošību un stabilitāti.
Somija ir stabila un demokrātiska ziemeļvalstu sabiedrība, ES dalībvalsts un ilggadējs un ciešs NATO partneris, kas atbilst dalības kritērijiem. Somija ir konsekventa un uzticama dalībniece, kas kopā ar ES un tās galvenajiem partneriem aizstāv starptautisko kārtību un cilvēktiesības. NATO aizsargā savu dalībvalstu demokrātiskās vērtības un sistēmas, kas padara Somijas dalību tajā dabisku. Somija ir arī spēcīga ES aizsardzības sadarbības piekritēja.
Mēs esam labi sagatavoti dažādiem drošības apdraudējumiem. Šobrīd Somija nesastopas ar nekādiem tūlītējiem militāriem draudiem, taču mēs sekojam līdzi situācijai un gatavojamies dažāda veida situācijas attīstībai un attiecīgi rīkosimies, ja būs tāda nepieciešamība.
Kas mainīsies? Daudzi, šķiet, jūtas tā kā atviegloti. Debates par mūsu iespējamo dalību NATO ir beigušās, un ir izvēlēts skaidrs ceļš. Somi sagaida ātru iestāšanos, un vairākums piekrīt, ka tas palielinās mūsu drošību un samazinās kara iespējamību.
Pat ar visu dalību NATO mēs joprojām būsim vispirms paši atbildīgi par savu drošību un vēlēsimies labas attiecības ar visām tautām. Krievija paliek mūsu kaimiņš, un kādā brīdī mums būs jāizdomā, kā atjaunot attiecības. Tomēr vispirms viņiem jāizbeidz savs karš Ukrainā.
