Somijā un Zviedrijā brīdina par velnarutka izplatīšanos 2
“Somijā izplatās augs, kas var nogalināt 15 minūtēs!” ar šādu sensacionāli satraucošu virsrakstu šodien klajā nācis somu tabloīds “Ilta – Sanomat”.
Pirms tam ar līdzīgu brīdinājumu uzstājās Zviedrijā iznākošais “Dalarnas Tidningar”.
Abi izdevumi vēsta, ka minētajās valstīs indīgais velnarutks esot sastopams aizvien biežāk.
Jāpiebilst, ka Latvijas florā velnarutks jeb “cicuta virosa” ir ierasts čemurziežu dzimtas augs mitrās grāvmalās un upju krastos.
Tas jau sen bēdīgi slavens kā viens no visindīgākajiem savvaļas augiem mūsu platuma grādos, bet Ziemeļvalstīs acīmredzot līdz šim nav bijis tik plaši izplatīts.
“Ilta – Sanomat” aptaujātie speciālisti norāda, ka velnarutks viegli sajaucams ar meža suņburkšķi “anthriscus sylvestris”.
Helsinku Universitātes slimnīcas speciālisti brīdina somus par velnarutka augsto toksiskumu un norāda, ka arī agrāk bijuši cilvēku un mājlopu saindēšanās gadījumi ar ūdens malā atrasto augu.
Somu un zviedru izdevumi aicina “neplūkt nezināmus augus likšanai vāzēs”. “Ja jūs nespējat tos atšķirt, tad labāk nepieskarieties nevienam,” “Ilta – Sanomat” bildusi bioloģe Suzanna Pimenova.
Somu speciālisti tomēr neuzsver, ka indīgs ir tieši velnarutka īpatnējais saknenis ar dobumiem vidū. Baltajam saknenim ir saldens pētersīļu aromāts. Tas garšo mājlopiem.
Taču jau 100 grami indīgo vielu cikutotoksīna saturošo sakneņa spēj nogalināt govi. Saindēšanās ar velnarutku parasti notiek pavasaros, kad plūdu izskaloti sakneņi nonāk upju un ezeru krastos, kur tos var atrast arī bērni.
Nāve pēc pamielošanās ar sakneni var iestāties stundas laikā. Par saindēšanos liecina putas uz lūpām, siekalošanās, zobu griešana, vemšana, kolikas, reibonis, bezsamaņa, krampji un vispārēja paralīze.
Apstājas elpošana. Uzskata, ka tieši velnarutku uzlējums bija tas, ko izdzēra sengrieķu filozofs Sokrāts, kad atēnieši viņam piesprieda nāvi it kā par Atēnu jauniešu prātu samaitāšanu un bezdievību
