Somija stiprina aizsardzību 0
Krievijas agresīvā politika mudina Somiju stiprināt aizsardzību, sadarbojoties ar ziemeļvalstīm un plānojot plašas militārās mācības, kurās pirmo reizi varētu piedalīties arī ASV.
Pārskata aizsardzības stratēģiju
Somijas un tās kaimiņvalsts Zviedrijas aizsardzības stratēģija gadu desmitiem bijusi balstīta uz neitralitātes ievērošanu un atturēšanos iesaistīties militāros blokos. Taču Krievijas 2014. gadā veiktā Krimas apgabala aneksija un iebrukums Ukrainā, kur gājuši bojā vismaz 10 000 cilvēku un sadursmes turpinās, mudina ziemeļvalstis pārskatīt savu aizsardzības stratēģiju, atzīmē izdevums “EUobserver”. Somijas aizsardzības ministrs Jusi Nīniste paziņojis, ka 2020. gadā tiek plānotas plašas militārās mācības, kurās piedalīties pirmo reizi ir uzaicināti arī ASV bruņotie spēki. “Somija pēdējos gados ir piedalījusies dažādās militārās mācībās ārvalstīs,” teica aizsardzības ministrs Nīniste, piebilstot, ka “ir laiks arī mums pašiem rīkot mācības”. Somija plāno rīkot mācības, kuru mērogs būtu salīdzināms ar manevriem “Aurora”, kas septembrī notika Zviedrijā. Šajās mācībās piedalījās 19 000 Zviedrijas karavīru, kā arī vairāk nekā tūkstoš karavīru no ASV, Francijas, ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm.
2020. gadā plānotās mācības Somijā būtu plašākie militārie manevri, kādus jebkad rīkojusi Somija. “Zviedrija paziņojusi, ka ir gatava piedalīties,” teica Nīniste, piebilstot, ka par šo tēmu ir ievadītas sarunas arī ar citām valstīm.
Lielākais izaicinājums – Krievija
Somijas aizsardzības ministra paziņojums sakrita ar ASV aizsardzības ministra Džeimsa Matisa vizīti Helsinkos, kur šonedēļ notika Ziemeļu grupas aizsardzības ministru apspriede, piedaloties 12 valstīm: Somijai, Dānijai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Nīderlandei, Norvēģijai, Polijai, Zviedrijai, Vācijai, Islandei un Britānijai. ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss uzsvēra, ka ASV cenšas palīdzēt tiem, kuri arī paši rūpējas par savu drošību. “Mans mērķis ir strādāt kopā ar partnervalstīm un papildināt mūsu aizsardzību ar trūkstošajiem spēkiem,” teica Matiss. “Vašingtonā tagad daudz labāk izprot drošības situāciju Somijā,” uzskata Somijas Starptautisko attiecību institūta pētnieks Šarls Saloniuss-Pasternaks. Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis atzina, ka Baltijas valstīs un Polijā izvietotie NATO spēku bataljoni ir labs savaldīšanas līdzeklis, kas nostiprinājis drošību pie alianses austrumu robežām. Apspriežot plānotās militārās mācības un sadarbību citās jomās, aizsardzības ministri iedziļinājās jautājumos, kā efektīvāk dot pretsparu Krievijas agresīvajai politikai, kas ietver karu Ukrainā, provokatīvus rietumvalstu gaisa telpas pārkāpumus, dezinformācijas kampaņas un kiberuzbrukumus. Norvēģijas izlūkdienests paziņojis, ka septembrī pret Norvēģiju tika vērsts Krievijas elektronisks uzbrukums, bloķējot globālās pozicionēšanas sistēmas signālus, kas ietekmēja lidojumus valsts ziemeļos. Tas bija laikā, kad Krievijā notika plašas militārās mācības “Zapad”. “Mēs esam sagatavojušies šādai Krievijas darbībai, tāpēc tā mūs neietekmēja,” teica Norvēģijas aizsardzības ministrs Franks Bake-Jensens.
Atzīstot Krieviju par lielāko izaicinājumu Eiropas drošībai, Ziemeļu grupas aizsardzības ministri vienojās par ciešāku sadarbību. Somija un Zviedrija, kas nav NATO dalībvalstis, ir palielinājušas aizsardzības izdevumus un paplašina sadarbību ar NATO. Kā izteicies NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, abām valstīm ir privileģētas attiecības ar aliansi, ietverot kopēju militāro plānošanu un izlūkošanas informācijas apmaiņu. Somijas un Zviedrijas bruņotajiem spēkiem ir tehniskās iespējas sadarboties ar NATO.
Mācības nesaista ar NATO
ASV aizsardzības ministra Matisa tikšanās ar Somijas prezidentu un Ziemeļu grupas valstu aizsardzības ministriem ir skaidrs signāls par šīs organizācijas augošo ietekmi, paziņojis ASV Aizsardzības ministrijas bijušais darbinieks Džims Taunsends. “Mēs gadiem ilgi centāmies panākt, lai ASV aizsardzības ministrs piedalītos Ziemeļu grupas apspriedē,” atzina Taunsends. “Matisa ierašanās Helsinkos apliecina, ka tas ir noderīgi pašreizējos apstākļos, galvenokārt Krievijas dēļ,” piebilda Taunsends.
Pēc sarunām ar Somijas prezidentu Sauli Nīnisti ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss atzīmēja Somijas apņēmību stiprināt savu aizsardzību, piebilstot, ka attiecības starp abām valstīm nekad nav bijušas stiprākas. Somija tradicionāli uzturējusi labas attiecības gan ar Austrumiem, gan Rietumiem. Jūlijā prezidents Nīniste uzņēma Krievijas prezidentu Putinu, bet augustā tikās Baltajā namā ar ASV prezidentu Trampu. Somijas plāns rīkot plašas militārās mācības 2020. gadā būtu redzamākais pasākums valsts drošības stratēģijā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, atzīmē “EUobserver”. Somijas bijušais ārlietu ministrs sociāldemokrāts Erki Tuomioja paziņojis, ka aizsardzības ministrs, paziņojot par mācībām, esot izvairījies šo jautājumu apspriest parlamentā, tāpēc viņš iebildīšot pret mācībām. Analītiķi uzskata, ka Vašingtonas iesaistīšanās ar Ziemeļu grupas starpniecību dod Helsinkiem iespēju izvairīties no manevru saiknes ar NATO. Jaunākā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka 59% somu ir pret valsts dalību aliansē, taču laiki mainās.
