Somija liek mainīt domāšanu. Vai latvieši no tā ko mācīsies? 9
Somijā pagriezienu domāšanā un tai sekojošo ražošanas orientēšanu uz augstas pievienotās vērtības produktiem un pakalpojumiem radīja ekonomiskā krīze, tikai agrāk nekā Latvijā.
“LB” rakstu sērijas “Jaunie laiki Latvijas ekonomikā” misija nav apzināties okupācijas laikā radītos zaudējumus, bet galvenokārt atbrīvoties no tās uzspiestās domāšanas.
Mērīšanās ar Somiju ir tam piemērs – kļūdains ir pieņēmums, ka Latvija, ja nebijusi okupācija, būtu vienā līmenī ar Somiju. Nebūtu. Mūsu ziemeļu kaimiņa ekonomika izrāvās uz priekšu jau pirms Otrā pasaules kara. Pēdējie divi pagriezieni notikuši mūsu acu priekšā.
Vēsturiskās paralēles, ar pārrāvumu
Līdzību starp Latviju un Somiju ir tikai tik daudz, ka gan Somija, gan Latvija bija no Rietumeiropas atpalikušas lauksaimnieciskas valstis. Kā arī tas, ka Somija tāpat bija cietusi karā un kļuvusi atkarīga no PSRS izejvielām.
Populāro pieņēmumu – ja Latvija nebūtu pievienota PSRS, tā būtu attīstījusies kā Somija, brošūrā “Latvijas un PSRS ekonomiskās attiecības…” 1990. gadā pirmais publicēja ekonomikas zinātņu doktors, LVU profesors Modris Šmulders.
“Mūsu valstīm ir daudz kopīga: pirms kara tās bija apmēram vienādā attīstības līmenī, atrodas tuvu kaimiņos, abas cietušas karā un abām ir ciešas saiknes ar Padomju Savienību. Pirms kara Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju bija par 15% lielāks nekā Somijai. Ja pieļauj, ka Latvijā būtu saglabāta saimniekošanas sistēma, kas ir līdzīga Somijas modelim, šeit arī pašlaik būtu tāds IKP uz vienu iedzīvotāju kā Somijā.”
Tā bija manipulācija ar statistiku – skaitīt Latvijas latus pirms devalvācijas, bet Somijas markas – pēc devalvācijas. Ja abas ekonomikas salīdzina pēc devalvācijas 1938. gadā, Somijas tautas ienākums uz vienu iedzīvotāju pārsniedza Latvijas līmeni par 78%, aprēķinājis statistiķis Jānis Kalniņš. Jā, aprēķinot vidējo IKP uz iedzīvotāju (ņemot vērā pirktspēju), pirmās brīvvalsts laikā (no 1920. gada) Latvijā tas bija 100 ASV dolāru, Somijā – 105. Taču īsi pirms kara Somija atrāvās.
Un otrs: Latvijas saimniekošanas sistēma nebija līdzīga Somijai. Somija ar strauju industrializāciju (rūpniecība deva 39% no IKP) atrāvās no “sviesta un bekona” zemes Latvijas, kur Kārlis Ulmanis turēja kursu uz agrāru valsti un valsts kapitālismu.
Ko tai laikā darīja “Nokia”? Papīra fabrika, izmantojot ūdensdzirnavas, apvienojās ar gumijas izstrādājumu rūpnīcu. Valsts dibināšanas pirmsākumā tā bija neliela galošu rūpnīca. Līdz ar elektroenerģijas izmantošanu vēl pirms kara tā strauji izauga par kabeļu un respiratoru ražotni.
Otrs pagrieziens – inovācija iegriež reindustrializāciju
“Pēckara periodā – no 1949. līdz 1989. gadam – tikai apmēram sestā daļa ekonomikas bija uz zināšanām balstīta, no 16 līdz 19%,” norāda Ville Kaitila, Somijas Ekonomikas zinātniskā institūta (ETLA) pētnieks. Viņa stāstā atklājas tas, ka tikai krīzes ir piespiedušas Somijas ekonomiku pārorientēties.
“Līdz PSRS sabrukumam jēlnaftas cena bija augsta, importa vērtība palielinājās. Vajadzēja vairāk eksportēt. Liberalizējām banku sektoru, sākās kreditēšana, sākās māju celtniecības bums, līdz burbulis ap 1990. gadu pārplīsa, lielākoties vietēju iemeslu dēļ. To papildināja Krievijas krīze 1998. gadā ar rubļa devalvāciju.
Eksports uz Krieviju, kurš samazinājās pakāpeniski, ap 1998. gadu nokritās līdz nullei. Savukārt Rietumu tirgos eksports bija stabils un veidoja pat 80%, bet to preču, kas bija paredzētas PSRS tirgum, kvalitāte bija zemāka un tādas Rietumu tirgū nevarēja atrast noietu,” skaidro ekonomists.
Dzīve piespieda ieviest inovācijas – šis politiski vadītais pagrieziens Somijā notika pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad ieguldījumi zinātnē un pētniecībā (“R&D”) tika veikti vairāk nekā jebkad agrāk (tie bija salīdzināmi ar ASV un Ķīnu, rādot pievienotās vērtības pieauguma līknes, pirkstu velk ekonomists).
Un ko “Nokia”? 1987. gadā “Nokia” pārtrauca ražot kabeļus un pievērsās mobilo telefonu ražošanai (apzināti izlaižu televizoru ražošanu). Inovācija reindustrializēja ražošanu.
“Tad tradicionālās apstrādes rūpniecības nozarēs sākās apsīkums. Bet informācijas un komunikācijas tehnoloģijās sākās augšupeja, lielumlielā to daļā jau bija pakalpojumi, ne tik daudz ražošana. Ne “Nokia” viena panāca izaugsmi, bet tā nenoliedzami bija izaugsmes spilgtākā izpausme, jo tā viena pati spēja radīt no 4 līdz 1,5% no IKP.
Līdz 1995. gadam augstās tehnoloģijas Somija vairāk importēja nekā eksportēja. Šis gads ir robežgads, pēc kura sākās eksporta pārsvars. Tas turpinās joprojām. “”R&D” īpatsvara palielināšana, atteikšanās no plastmasas iepakojumiem un precēm veicina koksnes produktu izmantošanu. Piemēram, salmiņu izgatavošanā. Šo “R&D” izpētes virzienu vēl straujāk pavērš arī jaunā Somijas kreisi centriskā valdība, kurā liela ietekme ir Zaļajai līgai,” uzsver Kaitila.
Cits piemērs – celuloze kā tāda nav augsto tehnoloģiju produkts, drīzāk gan produkts ar zemu pievienoto vērtību, bet Somijā tā joprojām ir starp trim eksportspējīgākajiem produktiem, norāda Ville Kaitila. Šovasar apmeklēju rūpnīcu, kurā somi iegūst celulozi no lietotajiem kokvilnas apģērbiem vai no koksnes celulozes izgatavo kokvilnas audumu. Celulozes produkts – šķiedra – jau ir augstas pievienotās vērtības produkts.
Trešais pavērsiens – pakalpojumi pārņem rūpniecību
Attīstītajās valstīs pakalpojumi veido trīs ceturtdaļas no IKP, un lielākā daļa jaunu darba vietu tiek radītas pakalpojumos, un šāda proporcija pērn bija arī Latvijā. Bet, lai mēs sevi varētu saukt par attīstītu valsti, svarīga ir pakalpojumu struktūra.
Tradicionāli Latvijai kā kravu un finanšu tranzītvalstij ir bijis augsts pakalpojumu īpatsvars. Atmirstot Latvijas “tilta” lomai, “patiltē” nav cita ekonomikas virzītājspēka kā vienīgi ražošana. “Re-industrializācija” bija ekonomikas ministra Kampara sauklis 2011. gadā, bet tā nenotika, jo attiecīgā fonda finansējuma avots bija iecerētā “LMT” un “Lattelecom” valsts daļu pārdošana.
Krievijas krīze deviņdesmitajos pagrieza Somijas ekonomiku inovāciju ekonomikas virzienā, pēdējā pasaules finanšu krīze – uz pakalpojumu ekonomiku. Tradicionālie pakalpojumi kopš gadsimtu mijas pieauga pusotras reizes, bet ar IKT jomā – trīs, trīsarpus reižu. Jā, arī Latvijā spilgti iezīmējas šis virziens – IKT pakalpojumi šai laikā četrkāršojušies, taču to īpatsvars nav palielinājies (4,5%).
Somijā daudzi tradicionālie rūpniecības uzņēmumi savu pamatdarbību ir pārveidojuši par pakalpojumu uzņēmumiem. Pakalpojumus sniedz 80% no nodarbinātajiem. Somijas “Nokia” tagad vairs nav pasaulē lielākais telefonu ražotājs, bet 5G risinājumu izstrādātājs. Tieši tāpēc Somijas ekonomisti atsakās no sarkanās atdalošās līnijas starp pakalpojumiem un ražošanu.
Vēl vairāk – viņi to uzskata par kaitējošu ekonomikas attīstībai. Tāpēc atgādinu “Nokia” stāstu, jo tas vislabāk raksturo domāšanas paradigmu maiņu Somijā. Lūk, Somijas ekonomika vienā teikumā: no galošām līdz kabeļiem, no telefoniem līdz 5G bezvadu tīklam!
Mēs ilgojamies pēc tā, lai Latvijā būtu sava “Nokia”. “Vēlreiz “Nokia”? Nu nē,” noraidošs ir Ville Kaitila. “Nē, nebūs, un arī nevajag vairs tādu kā “Nokia”! Viena kompānija, kas ražo vienu produktu, šai gadījumā mobilo telefonu, ir ļoti riskants bizness.
Somija pārslimoja tā saukto “holandiešu slimību”,” norāda somu ekonomists. Tā kopš 80. gadiem apzīmē atkarību no vienas budžetu barojošas nozares, parasti no dabas resursu ieguves, atstājot novārtā citas. Somijas gadījumā “Nokia” bija “uzdzinusi” tik augstas algas, ka tās kļuva nekonkurētspējīgas, un Somijā pirms pāris gadiem pazemināja darba algas gan valsts sektorā, gan privātajā, atgādina Ville.
Kas ir Somijas izrāviena pamatā
Ekonomisti – kādreizējais ETLA vadītājs Peka Īla-Antila kopā ar Karlu Dālmanu (Pasaules banka) un Jormu Routi definēja, kas ir veiksmīgas valsts pamatā.
Novatoriska uzņēmējdarbības vide kopā ar veselīgu makroekonomisko vidi, turklāt vēl Somijas valdību vēlme nodrošināt budžeta pārpalikumu (lai nākotnē spētu pildīt sociālās saistības novecojošai sabiedrībai) – tas viss makroekonomikas politikai uzrāda augstu politiskā brieduma pakāpi.
“Turklāt Somijai ir viena no pasaulē labākajām institucionālām vidēm: uzņēmēji darbojas likuma ietvaros, neparasti zems korupcijas līmenis, kā arī atvērtība un pārredzamība,” secināts grāmatā “Somija kā zināšanu ekonomika”. Savukārt pētījumā “Mazās valsts stratēģija globālās konkurences apstākļos”, ko Peka Īle-Antila ar līdzautoriem grāmatā izdeva 1998. gadā, kā panākumu atslēga uzsvērta otrā augstākā pasaulē (aiz Zviedrijas) izdevumu intensitāte zinātnei un pētniecībai, kas Somiju padarījusi par vienu no vadošajām IKT valstīm pasaulē.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
