Kremļa preses sekretārs: Somijas iestāšanās NATO rada “apdraudējumu Krievijai” 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Somijas prezidents Sauli Nīniste un premjerministre Sanna Marina vakar paziņoja, ka atbalsta valsts pievienošanos NATO, par ko informēja parlamenta frakcijas un partijas. Speciāla komiteja oficiālo lēmumu par valsts pievienošanos NATO paziņos svētdien.
Dalība NATO stiprinās Somijas drošību un arī aliansi
Prezidenta Nīnistes un premjerministres Marinas kopīgajā paziņojumā uzsvērts, ka dalība NATO stiprinās Somijas drošību. “Kā NATO dalībvalsts Somija stiprinās visu aliansi,” piebilduši abi valsts līderi. “Somijai uzņemšana NATO jālūdz nekavējoši. Ceram, ka nacionālā līmenī soļi, lai pieņemtu šo lēmumu, tiks sperti ātri tuvāko dienu laikā.”
Arī Somijas parlamenta Aizsardzības komiteja secinājusi, ka dalība NATO ir “vislabākā iespēja” valsts drošībai laikā, kad Krievijas iebrukums Ukrainā ir satricinājis drošības situāciju Eiropā. Pārliecinošs vairākums Somijas parlamenta deputātu ir pauduši atbalstu valsts dalībai NATO.
Premjeres Marinas Sociāldemokrātiskā partija plāno paziņot par savu lēmumu sestdien, bet pēc tam savu nostāju paudīs piecu partiju koalīcijas valdība. Svētdien gaidāma Ārpolitikas un drošības politikas ministru komitejas sēde, kurā oficiāli tiks lemts par vēršanos pie alianses ar lūgumu uzņemt Somiju NATO. Komitejas sastāvā ir valsts prezidents, premjere un līdz sešiem valdības ministriem. Pēc tam šo lūgumu izskatīs parlaments.
Kad Somija oficiāli būs lūgusi uzņemt valsti aliansē, visu 30 pašreizējo NATO dalībvalstu parlamentiem būs jāratificē šis lēmums. Process varētu ilgt vairākus mēnešus, un Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto prognozējis, ka par pilntiesīgu NATO dalībvalsti Somija kļūs ne agrāk kā oktobrī.
Kā atzīmējis Eiroparlamenta deputāts no Somijas Nils Torvalds, pirms nepilna gada atbalstu NATO pauda tikai aptuveni 20% somu, bet tagad – 76%. Izskaidrojums ir tikai viens – Krievijas uzbrukums Ukrainai, uzskata Torvalds. Viņš mudinājis NATO dalībvalstis padarīt iestāšanās procesu pēc iespējas īsāku: “Mēs esam tik tuvu dalībvalsts statusam, cik vien iespējams bez formālas dalības blokā. Formāla pievienošanās ir tikai dabisks nākamais solis. Savietojamība ar NATO un cieša sadarbība ilgā laikposmā arī varētu pazemināt šķēršļus, kas varētu pastāvēt citos apstākļos.”
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs apsveicis Somijas līderu paziņojumu, solot “raitu un ātru” pievienošanās procesu. “Tas ir Somijas suverēns lēmums, kuru NATO pilnībā ciena. Ja Somija izlems pievienoties, NATO to laipni sagaidīs,” izteicies Stoltenbergs.
Arī Eiropadomes prezidents Šarls Mišels apsveicis Somijas līderu paziņojumu, kuru viņš raksturojis kā vēsturisku soli Eiropas drošības stiprināšanai. “NATO un Eiropas Savienības vienotība nekad iepriekš nav bijusi ciešāka,” Mišels raksta tviterī, piebilstot, ka tas ir “spēcīgs atturošs signāls” laikā, kad Krievija turpina iebrukumu Ukrainā.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka Somijas iestāšanās NATO radot “apdraudējumu Krievijai”. “NATO paplašināšana un alianses tuvošanās mūsu robežām pasauli un mūsu kontinentu nepadara stabilāku un drošāku,” Peskovs sacīja, kārtējo reizi atkārtojot Kremļa tradicionālos apgalvojumus, kas tikuši izmantoti arī pret Ukrainu vērstās agresijas attaisnošanai. Analītiķi atzīmē, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina veiktais iebrukums Ukrainā ir veicinājis notikumu attīstību tieši tajā virzienā, pret ko brīdināja Kremlis, izraisot NATO paplašināšanos un alianses zemes robežas dubultošanos ar Krieviju.
Nīniste iesaka Krievijai “paskatīties spogulī”
Somijas prezidents Nīniste, kurš nereti tiek uzskatīts par vidutāju starp Krieviju un Rietumiem, paziņojis, ka Somijas pievienošanās NATO nebūs vērsta pret kādu citu valsti. Nīniste piebilda, ka Krievijai, kas Helsinkus brīdinājusi par sekām, kādas tiem draud pēc pievienošanās NATO, viņš atbildētu: “To izraisījāt jūs. Paskatieties spogulī.” Vēl tikai janvārī Somijas premjerministre pievienošanos NATO atzina par “diezgan neiespējamu” viņas pašreizējā amata termiņa laikā, kas beigsies nākamgad aprīlī. Tomēr pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 24. februārī atbalsts valsts dalībai NATO strauji pieauga gan Somijas politiķu, gan sabiedrības vidū.
Pirmdien publicētie Somijas sabiedriskās raidorganizācijas YLE veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka sabiedrības atbalsts dalībai aliansē sasniedzis rekordaugstu līmeni – 76%. Pēdējos gados līdzīgās aptaujās Somijas pievienošanos NATO atbalstīja tikai 20 līdz 30% respondentu. Somijai ir 1340 kilometru gara robeža ar Krieviju. Gadu desmitiem Somija bija saglabājusi militāro neitralitāti, bet pēc valsts pievienošanās NATO alianses un Krievijas robežas garums dubultosies.
Arī Somijas kaimiņvalsts Zviedrija gatavojas lemt par dalību NATO.
Krievijas iebrukums Ukrainā izraisījis fundamentālas pārmaiņas Zviedrijas ģeopolitiskajā domāšanā pēc vairāku gadsimtu neitralitātes ieturēšanas.
Britānijas premjerministrs Boriss Džonsons, pirms dažām dienām apmeklējot Zviedriju un Somiju, parakstīja drošības garantijas ar abām valstīm, apsolot militāru palīdzību arī laikposmā līdz to oficiālai iestājai NATO.
