Apsver dalību NATO: Somijā diskusijas par iestāšanos NATO notiek jau kopš PSRS sabrukuma 48
Gunta Paavola, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Diskusijas par iestāšanos NATO notiek jau kopš PSRS sabrukuma, un Somijas militārais aprīkojums ir saderīgs ar NATO. Somija ir NATO miera uzturēšanas programmas partnervalsts, tomēr somi līdzīgi kaimiņvalstij Zviedrijai līdz šim ir stingri turējušies pie militāras neitralitātes. Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Somija uzdrošinās saglabāt neitralitāti, ir obligātais dienests un spēcīga armija.
Somiju neviens nespēj ietekmēt
“Ko tu domā par NATO?”, pēc teju 30 Somijā nodzīvotiem gadiem pēkšņi sākuši jautāt mani somu draugi un paziņas. Kā jau visos sarežģītos jautājumos, arī šim nav vienas, ideālas atbildes. Gan iestāšanās, gan neiestāšanās ir aktīvi lēmumi ar neizbēgamām sekām.
No Latvijas puses raugoties, Somijas dalība NATO liktos kā loģisks solis. Bet kā tas izskatās no somu puses?
Neliels ieskats vēsturē: pēc Otrā pasaules kara Somija ir balansējusi starp PSRS un ASV, iesaistoties tikai tādās ārpolitiskās aktivitātēs, kas neskāra abu lielvalstu intereses. 1948. gadā Somija un PSRS noslēdza Draudzības un savstarpējās palīdzības līgumu, kas praksē nozīmēja, ka Somija allaž rēķinājās ar PSRS lielvaras interesēm arī pašcenzūras jeb finlandizācijas veidā.
18. janvāra telefonsarunā starp ASV prezidentu Džo Baidenu un Somijas prezidentu Sauli Nīnisti tika runāts par Eiropas drošību, saspringto situāciju pie Ukrainas robežām un iespējamiem risinājumiem, kā arī Krievijas darbības ietekmi uz Somiju un Zviedriju. Vismazāk Krievija vēloties Somijas statusa maiņu, pirmā prezidentūras gada noslēguma runā teica Džo Baidens.
Somijas premjerministre Sanna Marina ziņu dienestam “Reuters” apgalvojusi, ka ir “ļoti maz ticams”, ka Somija iestātos NATO šīs valdības pilnvaru laikā, tomēr valsts cieši turas pie tiesībām vajadzības gadījumā par to lemt pašiem.
“Mūs neviens nespēj ietekmēt. Nedz ASV, nedz Krievija, nedz kāds cits,” teica premjerministre.
Somi uzmanīgi seko Krievijas darbībām pie Ukrainas robežas un Baltijas jūrā, tostarp Kaļiņingradas apgabalā. Somu armijas ģenerālštāba gatavības nodaļas vadītājs Janne Hūsko stāsta, ka demilitarizētās Ālandu salas ir iespējams aizstāvēt arī bez karaspēka klātbūtnes no gaisa un ūdens.
Somi situācijas attīstībai seko cieši, tādēļ pēdējo dienu notikumi, kad Krievijas kravas lidmašīna izvēlējās neparastu kursu no Maskavas uz Leipcigu, 22. janvārī lidojot garām militārajai bāzei Tikakoski valsts vidienē, kur atrodas Somijas gaisa spēku galvenā mītne, un sešu Krievijas desanta kuģu atrašanās Baltijas jūrā, protams, pastiprina īstermiņa gatavību. Ilgtermiņa gatavības stiprināšanu somi uzsāka jau 2014. gadā, kad Krievija okupēja Krimas pussalu: Somijā tika mainīts reģionālās uzraudzības likums un izveidotas gatavības vienības.
Somiju slavē arī kaimiņi: Zviedrijas Aizsardzības augstskolas profesora palīgs Tomass Rīss somu plašsaziņas līdzekļiem stāsta par abu kaimiņvalstu signālu: “Esam gatavas un cīnīsimies, ja vajadzēs.” Viņš uzskata, ka Krievijai ir skaidrs priekšstats par to, ka Somija ir spējīga un gatava aizstāvēties, un ka diktators Putins nevar atļauties militārus zaudējumus, tādēļ koncentrējas uz Ukrainu.
Somija nerada draudus Krievijai
Krievijas centieni diktēt noteikumus savām kaimiņvalstīm Eiropā drīzāk noved pie pretējas reakcijas: decembrī izteiktā kategoriskā prasība pārtraukt NATO paplašināšanos Somijā tika uztverta kā suverenitātes apšaubījums. Somijas prezidents Sauli Nīniste intervijā vācu “Die Zeit” paziņojis, ka Krievijas prasības par buferzonas izveidošanu ES austrumu daļā nozīmē, ka ES dalībvalstīm vajadzētu izveidot vienotu līniju un runāt vienā balsī.
Krievijai būtu vērts atcerēties padomju laiku pieredzi: ja Maskava par kaut ko skaļi protestēja, Somijā interese par to pieauga.
Piemēram, sešdesmitajos gados PSRS vēstnieks Kovaļovs sūdzējās par somu alus “Karjala” (Karēlija) etiķeti, kur viens pret otru esot pacelti Rietumu taisnais zobens un Austrumu līkais. Rezultātā “Karjala” no maza alus zīmola kļuva par lielu.
Nacionālās koalīcijas līderis Petri Orpo, kas sen atbalstījis Somijas dalību NATO, norādījis, ka pienācis laiks diskusijai par to, vai Helsinkiem būtu jāiesniedz pieteikums uzņemšanai aliansē un ka, viņaprāt, iestāšanās tajā uzlabotu gan valsts, gan reģiona drošības situāciju. “Krievija nesen norādījusi, ka iespējamā Somijas un Zviedrijas dalība NATO spiedīs to uz militāru reakciju. Šāda valoda ir nožēlojama un vairāk runā par pašas Krievijas patiesajiem nolūkiem. Somija nerada nekādus draudus Krievijai,” norādījis lielākās opozīcijas partijas vadītājs.
Somija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kas pēc aukstā kara nav ievērojami samazinājusi savu armiju.
Apstāklis, ka tai ir 1340 kilometrus gara robeža ar Krieviju, kā arī atmiņas par Ziemas karu, kad somiem 1939./40. gadā nācās savu neatkarību ar ieročiem rokās aizstāvēt pret toreizējās Padomju Savienības agresiju, ir iemesls tam, ka drošības jautājumiem Helsinkos vienmēr ir augsta prioritāte.
Tajā pašā laikā Somijai ir cieši ekonomiskie sakari ar Krieviju, un drošības eksperti izsakās, ka prezidents Sauli Nīniste, iespējams, ir viens no tiem ES līderiem, pret kuriem Putins izjūt zināmu cieņu un ar kuru Kremļa saimniekam ir pastāvīgi sakari.
