Tādam karam, kādu Krievija šobrīd īsteno pret Ukrainu, Somija militāri ir gatavojusies jau gadu desmitiem 0
Gunta Pāvola, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tādam karam, kādu Krievija šobrīd īsteno pret Ukrainu, Somija militāri ir gatavojusies jau gadu desmitiem, ziņu dienestam “Reuters” saka Somijas Bruņoto spēku komandieris ģenerālis Timo Kivinens un piebilst: “Ukraina ir ciets kumoss, un arī Somija tāda būtu.”
Ģenerālis precizē, ka somi ir gatavojušies karam, kurā tiek izmantota smagā artilērija, bruņotās vienības un gaisa spēki.
Atgādināsim, ka Somijā ir obligātais dienests, kurā brīvprātīgi var dienēt arī sievietes, un rezervē ietilpst apmēram 870 000 somu. Somu armijā miera laikos strādā apmēram 12 000 personu, apmēram trešā daļa ir civilie. Katru gadu tiek apmācīti apmēram 22 000 iesaucamo. Kara laika armijas sastāvs ir 280 000 kareivju.
Somijas nozīmīgais ieroču arsenāls ir ticis veidots visu pēckara laiku, tomēr ģenerālis uzskata, ka vislielākā nozīme ir somu motivācijai cīņā: “Vissvarīgākā aizsardzības līnija atrodas starp ausīm, kā to šobrīd pierāda karš Ukrainā.”
Ģenerālis Kivinens priecājas par Somijas lēmumu stāties NATO, jo kopīga gaisa telpa palīdzēs uzlabot agrīnās brīdināšanas kapacitāti. Somijas drošībai nāks par labu arī militārās alianses spēka parādīšanas faktors, tomēr galvenā atbildība par Somijas aizstāvēšanu ir jānes pašai Somijai, uzskata ģenerālis.
Vēl kāds svarīgs gatavošanās veids, kas ir prasījis laiku un resursus, ir bumbu patvertnes: Somijā tādas ir atrodamas praktiski visos daudzdzīvokļu namos, rindu mājās un apdzīvotajās vietās.
Savējo ar ģimeni aizgājām aplūkot pašās Krievijas pilna mēroga iebrukuma pirmajās dienās: miera laikos ēkas pirmajā stāvā esošajās telpās ir ierīkotas noliktavas katram dzīvoklim, bet tās viegli un, galvenais, ātri var pielāgot civiliedzīvotāju lietošanai. Arī trauksmes sirēnu skaņas ir pazīstamas katram somam, jo katra mēneša pirmajā pirmdienā pulksten 12 dienā visā valstī tās tiek izmēģinātas.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Somija pievērš daudz lielāku uzmanību ārvalstnieku, jo īpaši Eiropas Savienībā un ekonomiskajā reģionā neietilpstošo valstu pilsoņu, veiktajiem nekustamā īpašuma pirkumiem un veic nepieciešamās izmaiņas likumos, lai īpašums nevarētu atrasties tuvāk par kilometru Bruņoto spēku vai robežsardzes objektiem. Jau 2020. gadā stājās spēkā likums par valsts pirmpirkuma tiesībām, kas līdz šim ir ticis izmantots divas reizes, nepieļaujot nekustamā īpašuma pārdošanu Kemiensāri salā Turku arhipelāgā un Rovaniemi pilsētā.
Maija vidū veiktajā Eiropas Ārlietu padomes aptaujā eiropiešiem tika uzdots jautājums par vainīgo Ukrainas karā. Somijā vairāk nekā 90% atbildēja, ka Krievija, un tikai 5% domā, ka pie kara vainīga ir ES, ASV vai Ukraina. Salīdzinājumam: Eiropā kopumā attiecīgie skaitļi ir 75% un 15%, bet, teiksim, Itālijā attiecīgi 56% un 27%.
Vairāk nekā 87% somu uzskata, ka lielākais šķērslis miera noslēgšanai ir Krievija, un 91% attiecas pozitīvi pret Ukrainas bēgļu uzņemšanu.
Lielākā daļa atbalsta enerģētiskās atkarības izbeigšanu kaut uz klimata pārmaiņu samazināšanas rēķina. Spēcīgākais atbalsts Ukrainai nododamo ieroču finansējuma palielināšanai ir Polijā, Zviedrijā un Vācijā, un arī somi atrodas augšgalā.
Krievijas iebrukums Ukrainā ir licis somiem uzmanīgāk sekot notikumiem kaimiņvalstīs, rūpīgāk izvērtējot potenciālo ietekmi uz Somiju. Piemēram, Igaunijas premjerministres Kajas Kallasas teiktais, ka Krievijas uzbrukuma gadījumā Igaunija tiktu noslaucīta no zemes virsas, ja NATO aizsardzības plāni netiks mainīti, somiem liek pasmīnēt – šādas raizes esot liekas un Baltija, bez šaubām, tikšot aizstāvēta.
Arī Krievijas draudus Lietuvai par Kaļiņingradas dzelzceļa satiksmes ierobežošanu militāro zinātņu docents Ilmari Keihke neuztver nopietni, jo Krievijas spējas izdarīt spiedienu uz Lietuvu esot mazas arī NATO dēļ, un atgādina, ka Krievija braši draudēja arī Somijai un Zviedrijai pirms NATO lēmuma pieņemšanas.
“Ko mēs redzējām? Patiesībā neko.”
Pētnieks uzskata, ka Baltijas valstīm ir liela interese atbalstīt ukraiņus, jo tās atrodas priekšējā līnijā.
1344 km garā Somijas un Krievijas robeža kļūs par NATO austrumu robežu, kad Somijai un Zviedrijai izdosies atrisināt domstarpības ar Turciju. Robeža jau tagad ir daudz klusāka: cilvēku plūsmu ietekmējusi gan kovidvīrusa krīze, gan ES noteiktās sankcijas Krievijai.
Šobrīd robežu šķērso vairs tikai Somijas un Krievijas dubultpilsoņi, Krievijas pilsoņi ar Somijas uzturēšanās atļaujām vai radiniekiem un vasarnīcām somu pusē. Robežu sargā robežsargi ar suņiem – un tehnoloģijas, piemēram, mākslīgā intelekta vadītas tēlu atpazīšanas sistēmas, videouzraudzība, kustības atpazīšana, radari un virsmas vibrāciju sensori.
Īpaši rūpīgi tiek uzraudzīta dienvidaustrumu robeža, kur risku analīze uzrāda visvairāk robežas pārkāpēju. Tomēr robežu tuvumā dzīvojošie somi ir mierīgi: sak, ja mēs esam svarīgs stratēģiskais mērķis, tad kaimiņam klājas slikti.
