Somijā svin pievienošanos NATO: somi no lieliem priekiem izpirkuši alu, kas radīts par godu šim notikumam 42
“Somu galvenā reakcija par iestāšanos NATO – “Beidzot!”” TV24 raidījumā “Ziņu top” pastāstīja etnoloģe, tulkotāja Gunta Pāvola.
Viņa atzina, ka somi svin iestāšanos NATO un viņiem tie ir lieli svētki.
Pragmatiskie somi vienlaikus arī atceras, kādēļ pie šī lēmuma Somija nonāca – šī lēmuma pieņemšanā lielu lomu nospēlēja Krievijas karš Ukrainā.
Tomēr Pāvola vairāk vēlas pievērst uzmanību tam priekam, kas valda Somijā, jo daudzviet valstī tiešām ir svētki. Par šo notikumu raksta laikraksti, cilvēkus lūdz sūtīt savus svētku aprakstus utt.
Viņa pastāsta, ka Somijā populārs ir kļuvis alus, kuru sāka ražot jau pagājušā gada maijā, ar nosaukumu “OTAN”, jeb NATO oficiālais nosaukumu franču valodā, kas somiski nozīmē: “Ņemu”.
Šis alus šobrīd esot izpārdots.
Jau vēstīts, ka Somija otrdien oficiāli kļuvusi par 31.NATO dalībvalsti, noslēdzot iestāšanās procesu ar nepieciešamo dokumentu deponēšanu.
Pēc dokumentu saņemšanas “mēs tagad varam pasludināt Somiju par Ziemeļatlantijas līguma 31.dalībvalsti,” paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kas pārstāv oficiālo alianses dibināšanas līguma teksta glabātājvalsti.
Iestāšanās dokumentus Blinkenam Briselē iesniedza Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlējies aizcirst NATO durvis, bet šodien pasaule redz, ka viņš kļūdījies un ka agresija un iebiedēšana nedarbojas.
“Somijai tagad ir spēcīgākie draugi un sabiedrotie visā pasaulē,” norādīja Stoltenbergs.
Vēlāk pēcpusdienā Briselē pie NATO galvenās mītnes tiks pacelts Somijas valsts karogs. Saskaņā ar alfabētisko kārtību angļu valodā, tas atradīsies starp Igaunijas un Francijas karogiem.
Oficiālā Somijas uzņemšana NATO notika alianses dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē, kuras galvenais mērķis ir apspriest Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu. Taču divas dienas ilgā sanāksme sakrīt arī ar NATO dibināšanas 74.gadadienu.
Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā pērn lika Somijai, kam ir 1300 kilometrus gara sauszemes robeža ar Krieviju, un tās kaimiņvalstij Zviedrijai atteikties no desmitgadēm uzturētās neitralitātes politikas.
