Somi analizē karu Ukrainā 0
Gunta Paavola, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vēl pirms dažām dienām somi sprieda, vai atļaut Igaunijai vest no Somijas atpirkto, pēc Vācijas apvienošanās pārpalikušo Austrumvācijas bruņoto spēku aprīkojumu uz Ukrainu, un atbildē uz Ukrainas lūgumu piegādāt bruņojumu Somijas aizsardzības ministrs Anti Kaikonens uzsvēra, ka saspringtajā situācijā Somijas bruņotajiem spēkiem ieroči ir nepieciešami pašiem. Somija ir vienīgā no Krievijas rietumpuses robežvalstīm, kura nav NATO sastāvā un kurā šobrīd nav Krievijas karaspēka.
ASV dzimušais, bijušais Somijas aizsardzības akadēmijas darbinieks, pieredzējušais Ziemeļvalstu drošības politikas pētnieks, Somijas aizsardzības politikas pētījuma “Cold Will” autors Tomass Rīss uzskata, ka Krievijas iebrukumam Ukrainā ir milzīga ietekme uz visām Krievijas robežvalstīm, jo prezidents Putins tagad ir pierādījis, ka pilnīgi neciena eiropeiskās miera un drošības normas. Somijas un Baltijas valstīm Putina rīcība ir ļoti satraucoša:
“Ja viņš ir gatavs izmantot šādu pamatojumu pret Ukrainu, attiecībā uz Somiju un Baltiju var notikt jebkas.” Rīss atzinīgi vērtē Ukrainas armijas cīņas spējas, tomēr uzskata, ka veiksmīgākais šī kara rezultāts būtu, ja Krievija sev sagrābtu tikai dažas Ukrainas teritorijas, piemēram, sauszemes piekļuvi Krimai. Rīss uzskata, ka Putina mērķis izveidot zonu ap Krievijas robežām, kurā esošās teritorijas par savu drošības politiku nelemtu pašas, šobrīd attiecas tikai uz Ukrainu, bet pēc pāris gadiem varētu apdraudēt arī Baltiju.
Somijas valsts aizsardzības universitātes profesors pulkvežleitnants Janne Mekitalo no kara mākslas fakultātes uzskata, ka Kijeva Ukrainai nozīmē labas iespējas aizsargāties, jo karš Sīrijā un abi Čečenijas kari Krievijai ir iemācījuši, ka uzbrukums pilsētai ar kaujas bruņumašīnām ir ļoti riskants, ja pretī stāv izlēmīgi aizstāvji. “Kijevā lielajos bulvāros un laukumos ir pietiekams apšaudes attālums gan vieglajiem prettanku ieročiem, gan prettanku raķetēm. Tur ir ļoti grūti ierasties ar bruņumašīnām, un tankiem vajag kājinieku aizsardzību. Savukārt, kājinieki paši pilsētā ir visai neaizsargāti,” Somijas nacionālajam ziņu dienestam YLE saka Mekitalo.
Cīnoties Kijevā, pretinieku spēki būs daudz līdzīgāki, saka pētnieks, un atgādina, ka kaujās pilsētā visbriesmīgāk cieš civiliedzīvotāji: tikai neliela daļa ir evakuēti, un Kijevā dzīvo desmitiem tūkstoši krievu. Krievija arī Čečenijas karā Groznijas cīņās nogalināja daudzus pilsētā dzīvojušos krievus.
No otras puses, Kijeva ir galvenais Krievijas uzbrukuma mērķis, lai ieņemtu valsts administratīvās ēkas un gāztu prezidentu Volodimiru Zelenski. No uzbrucēja viedokļa vislabāk būtu sasniegt mērķi pēc iespējas ātrāk ar specializēto vienību darbību. Jau raksta tapšanas brīdī ir skaidrs, ka Krievijai neizdevās sasniegt uzbrukuma mērķi: paralizēt Ukrainas aizsardzību ar īsu, bet intensīvu apšaudi, jo Ukrainas bruņotie spēki jau kara pirmajā dienā spēcīgi aizstāvējās.
Somijas prezidents Sauli Nīniste, kurš vēl pavisam nesen tika uzskatīts par rietumvalstu prezidentu, kurš vislabāk pazīst Krievijas vadoni, piektdien preses konferencē pēc NATO valstu ārkārtas sanāksmes komentēja Krievijas agresiju pret Ukrainu: “Eiropas attiecībās ar Krieviju ir notikušas fundamentālas izmaiņas. Ir grūti redzēt situācijas normalizēšanu”. Prezidents netika runājis par iespējamu Somijas iestāšanos organizācijā.
Nīniste atgādināja, ka nav nekā jauna Krievijas Ārlietu ministrijas draudos par nopietnām militāri politiskām sekām gadījumā, ja Somija un Zviedrija iestātos NATO. Arī Somijas premjerministre Sanna Marina mierināja somus, ka Somija nav apdraudēta, un situācija pie Somijas 1300 km garās robežas ar Krieviju ir mierīga. Premjerministre uzsvēra, ka, lai gan Krievijas rīcība parāda to, ka mūsdienu Eiropā karš ir iespējams, Somijas attiecības ar NATO nav mainījušās. Vai turpinās finlandizācija?
