“Somā nēsāju negaršīgas konfektes”. Kristas Dzidzēvičas pretsaldumu programma 0
Daudzus moka saldumatkarība. Lūk, viens pieredzes stāsts, kā ar to tikt galā.
KRISTA DZIDZĒVIČA, Ogres apriņķa ziņu žurnāliste:
Saldumi man garšoja jau bērnībā. Nebiju smalkmaizīšu vai kolas cienītāja, bet ļoti patika vafeles un cepumi. Varēju apēst puskilogramu vafeļu vienā vakarā. Studiju laikā patika ar draudzenēm kaut kur aiziet, iedzert kādu kokteili. Pēc tam, strādājot bārā, sapratu, cik daudz sīrupu un citu saldu sastāvdaļu tiek pievienots šiem dzērieniem.
Nemaz nezināju, kā nedēļu var iztikt bez saldumiem, jo neapzināti kaut kas vienmēr tika apēsts. Ceļā no studijām uz prakses vietu nopirku šokolādes batoniņu. Ja neseko līdzi savam uzturam, tas var kļūt par ieradumu: vienreiz paķer šokolādi, otrreiz – bulciņu, trešo reizi – kolu. Ja asinīs visu laiku ir cukurs, to arī visu laiku vajag, rodas pieradums.
Pirms diviem gadiem nonācu slimnīcā. Atklājās, ka man ir nieru iekaisums, kas bija izplatījies līdz aizkuņģa dziedzerim. No slimnīcas iznācu pēc mēneša ar novārgušu organismu, mīnus 10 kilogramiem un pirmā tipa cukura diabētu. Pirmā doma bija – vairs nevarēšu ēst un dzert neko saldu. Tā, protams, nav, bet sākumā baiļojos, ko es vispār drīkstēšu ēst, vai man būs jāēd piecreiz mazāk, kā varēšu sportot.
Bija jāiemācās sadzīvot ar šo slimību. Sākumā ļoti sekoju līdzi tam, ko ēdu, dzēru vitamīnus, lai atgūtu veselību, tāpēc par saldumiem nedomāju. Slimnīcā cukuru nelietoju, biju jau no tā atradusi. Tiekot pāri kārdinājumam un atbrīvojoties no liekā cukura līmeņa, saldumus vairs tik ļoti negribas. Tas man pavēra jaunu skatījumu uz dzīvi. Sāku nodarboties ar sportu, pievērsos interesantu un garšām bagātu ēdienu gatavošanai. Tagad mans našķis var būt arī olīvas, ko agrāk neēdu.
Ēdot sabalansēti, jutos kā cits cilvēks. Bija psiholoģiska pārliecība, ka mans organisms ir tīrs. Man radās vairāk enerģijas, uzlabojās matu, ādas, nagu stāvoklis. Domāju, varbūt labi, ka nedrīkstu ēst saldumus, jo jūtos daudz labāk. Mana ķermeņa uzbūve nekad nav ļāvusi aizrauties ar našķiem, un tagad ir pamatots iemesls to nedarīt. Cilvēkam bez svara vai veselības problēmām to ir grūti paskaidrot. Viņš var ēst visu un tāpat izskatās lieliski.
Mans priekšstats par saldumiem ir mainījies. Cukura līmenim pazeminoties, man ir jāapēd kaut kas salds. Ja pulksten trijos naktī obligāti jāapēd trīs iecienītākās konfektes, tās negaršos kā parasti. Tāpēc izvairos ēst saldumus, jo zinu, kādā brīdī man tos nāksies uzņemt spaidu kārtā. Saldumi kā aizliegtais auglis ir zaudējuši savu vērtību. Protams, mēdzu ilgoties pēc siera kūkām, vafelēm, kas ir mani iemīļotākie našķi. Lai neļautos kārdinājumam, somā nēsāju negaršīgas konfektes, ko uztveru kā zāles.
