Mediķi mudināja veidot sev nelabvēlīgus darba apstākļus. Risinājumi? 0
Neviens pret jauno normu neprotestēja…
Autore: Agija Kalve, speciāli Veselam.lv
Jau runājām, ka pašreizējais Ārstniecības likums pieļauj mediķiem apvienot darba slodzes vairākās darba vietās un tam nav kontroles mehānisma; turklāt ir pieļaujams pagarinātais darba laiks.
Turpinām vakar aizsākto tēmu par mediķu pārstrādāšanos.
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docente un zvērināta advokātes Solvitas Olsenas viedoklis par spēkā esošo Ārstniecības likumu nav visai glaimojošs. “Šī Ārstniecības likuma panta redakcija tapa pilnīgi nepamatoti. Laikā, kad ieviesa stingrākus darba aizsardzības noteikumus, tajā skaitā ierobežoja darba laika ilgumu, medicīnas darbinieki lūdza atļaut strādāt pagarinātu darbu laika. Neviens arī pret šādu normu neprotestēja. Pagarinātu darba laiku pieļāva tāpēc, ka medicīnas darbinieki par normālu darba laiku nevarēja saņemt taisnīgu atalgojumu un atalgojuma dēļ piekrita strādāt ilgāk. Ārstniecības likuma norma ir neloģiska un paredz darbiniekiem nelabvēlīgu situāciju. Darbinieku intereses nav kas aizstāv, jo medicīnas darbinieku arodbiedrība ir vāja gan tagad, gan tāda tā bija normas pieņemšanas laikā.
Latvijā trūkst tiesiskā regulējuma, lai uzskaitītu un kontrolētu kopējo nostrādāto stundu skaitu pie visiem darba devējiem. Mediķi, kas ir ārkārtīgi zemi atalgoti, neuzstās uz šādas sistēmas izveidošanu, jo, tikai strādājot vairāk, var nopelnīt izdzīvošanai nepieciešamos līdzekļus. Liela daļa mediķu strādā daudz vairāk kā būtu droši pašiem un pacientiem tāpēc, lai varētu izdzīvot,” S. Olsena izgaismo tieši Latvijai raksturīgu problēmu.
Ārstniecības likuma VIII nodaļas 53.1 panta sestajā daļā minēts, ka ārstniecības iestādei jāveic to darbinieku uzskaite, kuri strādā pagarinātu normālo darba laiku, taču Solvita Olsena uzsver, ka, “ja iestādē ierodas VDI, tad konkrētai ārstniecības iestādei jāparāda, cik stundu kurš darbinieks strādā, taču šī informācija nav jānodod, tikai jānodrošina informācijas pieejamība.”
Agrāk strādāt stacionārā bija prestiži, tagad tajos strādā entuziasti
Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste Dace Rezeberga uzskata, ka vienīgais veids, kā uzlabot esošo situāciju, ir samaksas principu regulācija. Viņa stāsta, ka laikā, kad absolvējusi Medicīnas institūtu, “strādāt stacionārā bija prestiži, tika labākie un izredzētākie izturēja konkursu, bet šobrīd ir pilnīgi otrādi – tie, kuriem galīgi nav ko darīt citur, var strādāt stacionārā. Trūkst aprūpes speciālistu, un tas ir atkarīgs no veselības aprūpes sistēmas nosacījumiem – augstāka samaksa pieejama, sniedzot ambulatoros pakalpojumus. Tas, protams, ietekmē motivāciju strādāt stacionārā, kur ir stresa pilns darbs un situācija ir ļoti mainīga. Ārsts ir prom no ģimenes, ir jāstrādā naktī, jāstrādā brīvdienās un svētku dienās, un samaksa ir mazāka. Līdz ar to šī disonance ir radījusi to, ka stacionārā, neatliekamajā palīdzībā paliek arvien mazāk ārstu, pēdējie entuziasti vēl turas, bet viņiem ir veselības problēmas tāpēc, ka viņi šādi ir strādājuši daudzus gadus.
Vajadzētu būt motivējošai darba samaksai. Mēs varam skatīties tikai uz nākotni – tie, kas ir aizgājuši, neatgriezīsies, tas ir vairāk kā skaidrs. Šobrīd kadri mums būtu jāpiesaista ar motivējošu darba vidi, motivējošu darba samaksu, izaugsmes iespējām, mācīšanās iespējām – visu, kas jaunam speciālistam šobrīd interesē. Jāaudzina jaunie rezidenti nākotnei.”
D. Rezeberga atgādina, ka “politiķiem ir noteikti jāsaprot, ka tā krūzīte ir pilna, tas viss ir uz robežas, kur tiek apdraudēta mātes un bērna veselība. Cilvēkiem tiešām vairāk uzkraut nevar.”
Mēs nesniegtu informāciju par mediķu darba stundām!
Savukārt Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) valdes locekle Arta Biruma par risinājumiem, kā cīnīties ar ārstu pārstrādāšanos, nenoliedz attiecīgās iestādes aktīvu rīcību: “Es domāju, mums pašiem ir jāizglīto cilvēki no pacientu drošības viedokļa – ka tas nav droši, un mums varbūt ir jādomā par risinājumiem veselības aprūpē, kas arī nodrošinātu kontroli, jo šobrīd mums nav tādu juridisku pierādījumu, ka tiešām ārsts ir strādājis citur. Katra slimnīca tomēr aizsargā savus darbiniekus, un, ja mums kāds prasītu, vai tas cilvēks ir strādājis vai nav, mēs visticamāk citai slimnīcai šādu informāciju nesniegtu, ja nebūtu kādi krimināli gadījumi, kas tiktu izmeklēti.”
Turklāt PSKUS plāno aktīvu darba rezultātu izvērtēšanu nākotnē. “Nākošgad mēs vērtēsim darba rezultātus – skatīsimies, vai ir kaut kādi faktori, kas tos ietekmē, un tad, iespējams, nonāksim līdz secinājumam, ka darbs citās vietās arī ietekmē darba rezultātu.”
Savukārt Rīgas 1. slimnīcas personāla direktore Ilze Noreiko nesaista ārstu nogurumu un stresu ar citām darba vietām vai summēto darba laiku. “Ja runājam par ārstu pārstrādāšanos, tad tas ir tikai tāpēc, ka mūsu slimnīcas ārsti un viņu darbs ir ļoti pieprasīts, veidojas rindas pie speciālistiem.”
Ārzemēs cīnās par īsāku darbalaiku, nevis algām
Taču vai šis problēmjautājums skar tikai Latviju? “Tā problēma, ka medicīnas darbinieki izdeg, ir zināma un ļoti aktuāla visās valstīs, tas nav nekas mums unikāls, vienīgi mums tā problēma ir daudz lielākā apmērā,” atzīmē S. Olsena. “Daļai no mediķiem ar zemajām algām ir jācīnās ne jau par dzīvošanu, viņi cīnās par izdzīvošanu, savu izdzīvošanu, un tas notiek uz pacientu rēķina, jo ārstēšanas rezultāti liecina, ka ir problēmas ar ārstēšanas kvalitāti.”
S. Olsena uzsver, ka valsts pienākums ir rūpēties par cilvēka dzīvību un veselību, tādēļ jānodrošina, lai pacienti, atrodoties ārstniecības iestādēs, būtu drošībā. “Atalgojums, ko šobrīd saņem medicīnas darbinieki par valsts sniegtajiem pakalpojumiem, nav taisnīgs par to darbu, ko viņi dara. Valsts budžetam ir ļoti daudz tādu tēriņu, kuri nav salīdzināmi ar cilvēka dzīvības vai veselības glābšanu. Bez uzmanīgajiem, zinošajiem un nenogurušajiem mediķiem mēs paši sev nevaram palīdzēt. Tas taču ir mums katram vajadzīgs, tas ir vienīgais, kas mūs var glābt neatliekamā situācijā, ja mēs satiekam zinošu un varošu mediķi. Bet nogurums un pārstrādāšanās mediķim, arī ļoti zinošam mediķim, spēju izdarīt darbu faktiski atņem.”
S. Olsena uzdod jautājumu par sabiedrības prioritātēm: “Vai sabiedrība tiešām ir gatava teikt, ka tomēr labāk ir skaistāk dzīvot, bet tie, kas mirst, lai nomirst. Vai sabiedrība tomēr saka, ka jums ir iespēja glābt tos, kas mirst, izglābt dzīvību un vēl atgūt atpakaļ kā reāli darbspējīgus cilvēkus? Primārais ir ārstēt slimus cilvēkus, un tad, ja paliks nauda, maksāsim par pilsētas svētkiem.”
S. Olsena atzīmē, ka darbinieki saviem spēkiem nevar atrisināt ar darbinieku aizsardzību saistītus jautājumus: “Šie jautājumi būtu jārisina gan lokālajām arodbiedrībām, gan centrālajai arodbiedrībai. Šis ir tipisks jautājums, ko, piemēram, citās valstīs sen arodbiedrība ar sava spēka ietekmi un akcijām ir atrisinājusi. Jo citās valstīs arodbiedrība vairs necīnās par algu, bet par īsāku darba laiku, vairāk brīvdienu, slodžu noteikumiem.
“Mums ir tādas ārstniecības iestādes, kurām acīm redzami ir mērķis nopelnīt pēc iespējas lielāku naudu un izvilkt no pacienta kabatām pēc iespējas vairāk. Tāpēc dažādos veidos iekļauj tādus darba līgumu noteikumus, kas ir ārkārtīgi neizdevīgi ārstiem. Bet viņi to var darīt tāpēc, ka tiem ārstiem ir tādas specialitātes, ka faktiski citas iespējas strādāt nav, un tad viņus var terorizēt,” vērtē S. Olsena.
Ieviešot ierobežojumus, medicīnas iestādes baidās zaudēt ārstus
LR Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders atzīmē, ka Valdības rīcības plānā iekļauts pasākums Nr.133.1, kurā noteikts: izstrādāt politikas plānošanas dokumentu par veselības nozares cilvēkresursu attīstību un nodrošināt ārstniecības personu, tai skaitā budžeta iestādēs strādājošo, darba samaksas sistēmas sakārtošanu un pakāpeniski līdz 2020. gadam izskaust “pagarināto normālo darba laiku” slimnīcās un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.
“Šobrīd Veselības ministrija kopīgi ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību un Latvijas slimnīcu biedrību turpina darbu, izstrādājot darba samaksas modeli. Tiek pārskatītas Ministru kabineta noteikumos noteiktās ārstniecības personu amatu kategorijas, samazinot to skaitu, tādējādi nodrošinot skaidrāku un pārskatāmāku ārstniecības personu klasifikāciju. Papildus darba grupā tiek strādāts, lai pārskatītu normālā pagarinātā darba laika un laika grafika tēmu, lai atteiktos no normālā pagarinātā darba laika piemērošanas veselības nozarē.
Vienlaikus jāatzīmē, ka atteikšanās no normālā pagarinātā darba laika varētu notikt, tikai ņemot vērā kopējo cilvēkresursu situāciju veselības nozarē un ārstniecības personu nepietiekamu skaitu, kā arī citus veicamos pasākumus atbilstošam ārstniecības personu nodrošinājumam (rezidentūras vietu skaita palielināšana, papildu finansējumu veselības nozarē strādājošo darba samaksas paaugstināšanai u.c.),” informēja Veselības ministrijas pārstāvis.
Ārzemju pētījumos ir pierādīts, ka ārstu stresa līmenis tieši proporcionāli ietekmē efektivitāti, uzmanību un iespēju kļūdīties, līdz ar to apdraudot pacientu drošību. Latvijā nav kontroles mehānisma ne ārstniecības personāla pārstrādāšanās konstatēšanai, ne pārtraukšanai. Ja medicīnas iestāde izvēlas iestrādāt savos darba līgumos vai koplīgumā punktus, kuri paredz informēšanu par blakus darbiem vai tos ierobežot, teorētiski ir iespējams samazināt darbinieku noslodzi, taču tas draud ar speciālista zaudējumu konkrētajai iestādei. Lai gan varētu apturēt medicīnas personāla pārstrādāšanos un izdegšanas varbūtību no darba devēja puses, tādā veidā tiktu liegta iespēja nopelnīt pienācīgu atalgojumu. Šeit veidojas apburtais loks, kurā iesaistīta ne tikai pacienta, bet arī paša mediķa veselība, drošība un labklājība. Vai tā būtu rīcība no arodbiedrību puses, sistēmas sakārtošana vai slimnīcas iekšējā motivācijas sistēma, bet problēma nedrīkst palikt bez uzmanības.
Portāls Veselam.lv turpinās rakstu sēriju par mediķu pārslodzi un nepilnīgo, netaisnīgo likumdošanu attiecībā pret mediķu darba stundām. Stāstīsim pieredzes stāstus, kāpēc mediķi izvēlas šādu darba slodzi un kā to iztur. Rakstīsim par pierādījumiem, kādas ir sekas pārslodzei. Meklēsim iespējamos risinājumus. Ja jums ir ko teikt par šo tēmu no pieredzes, varat rakstīt Veselam.lv redaktorei: [email protected]
