Solvita Āboltiņa par koronavīrusu: “No Itālijas nebēgšu!” 6
Līdz 3. aprīlim izsludinātā karantīna Itālijā, lai koronavīruss neizplatītos pa visu valsti, skar ekonomiski attīstīto valsts ziemeļu daļu – Lombardijas reģionu, kur dzīvo ceturtdaļa iedzīvotāju.
Latvijas vēstniece Itālijā Solvita Āboltiņa pastāstīja, kā Itālija cīnās ar šo lipīgo infekcijas slimību “Covid–19”.
S. Āboltiņa: Kaut gan Itālijā ir diezgan laba veselības aprūpes sistēma, tomēr koronavīruss ir viens no tās lielākajiem izaicinājumiem, un daudzi slimnīcu gaiteņi tiek pārvērsti par intensīvās terapijas palātām. Ja tas būs nepieciešams, cīņai ar vīrusu tiks izmantoti arī kara hospitāļi, kas ir labā līmenī.
Kā izpaužas karantīna teritorijā, kur dzīvo 16 miljoni cilvēku, – vai ir ļauts iziet ārpus savām mājām?
Ja cilvēks nav slims, viņš var doties, piemēram, uz veikalu. Itāļi iepērk ne tikai ikdienas pārtiku, bet arī rezerves, ja gadījumā saslims. Tas, ka Itālijā varētu izbeigties pasta vai kādas citas iecienītas pārtikas preces, ir diezgan nenopietni. Tiesa, veikalos bieži neievēro ieteikto piesardzību neatrasties ļaužu pūlī tuvāk vienam no otra par vienu metru, lai neinficētos.
Tas, nenoliedzami, rada sava veida paniku.
Tomēr karantīnas noteikumi ir diezgan strikti, tie ierobežo cilvēkus. Valsts mērogā katrai pašvaldībai ir izdoti dekrēti, kas obligāti jāievēro tā sauktajās sarkanajās zonās. Katra pašvaldība vai reģions drīkst noteikt arī savas prasības.
Šobrīd Romā ir izdoti noteikumi, ka tiem cilvēkiem, kuri ierodas no karantīnas skartajiem reģioniem, vismaz divas nedēļas ir pienākums būt mājas karantīnā un par to informēt savu ģimenes ārstu. Ziemeļitālijas pilsētas ir diezgan tukšas un cilvēki ir diezgan nobijušies.
Vai vīrusa ietekmi jūt arī Romas kafejnīcās un restorānos?
Pagājušajā svētdienā kopā ar draugiem no Krievijas bijām vienā no iecienītākajiem Romas restorāniem, kurš bija tikpat pilns kā vienmēr. Nesen satiku savu paziņu no Milānas, kurš pastāstīja, ka milānieši tomēr izvairoties apmeklēt restorānus, savukārt bāri, kurus viņi tradicionāli apmeklē no sešiem līdz astoņiem pēcpusdienā, joprojām ir cilvēku pilni.
Viņi gan cenšoties viens no otra ievērot attiecīgo viena metra attālumu. Jāteic, ka tradīcijas, kas ir nostiprinājušās itāļu sadzīvē, nav tik viegli atceļamas pat šādās situācijās.
Daudzi neilgi pirms karantīnas izsludināšanas bailēs, ka netiks izlaisti no Lombardijas reģiona, esot devušies no inficētajiem rajoniem ziemeļos uz dienvidiem, kur ārstniecības iestādes nav tik labā līmenī kā ziemeļdaļā. Vai tas nav iespaidojis slimības izplatīšanos?
Itālijā ir ļoti spēcīgas ģimenes saites un ne viens vien mēģināja glābties pie saviem radiem dienvidos. Arī dienvidos ir konstatēti saslimšanas gadījumi, bet tur nevar runāt par sarkanās zonas izsludināšanu.
Vai slimības izplatība un augstā mirstība ir saistīta ar to, ka itāļi ir ilgdzīvotāji? Kā zināms, šis vīruss ir īpaši bīstams gados vecākiem cilvēkiem.
Jā, es varu piekrist – itāļi ir ilgdzīvotāji, ģimenēs ir vectēvi un vecāsmātes ļoti cienījamā vecumā: astoņdesmitgadīgi un vecāki. Jāņem vērā arī tas, ka itāļi ir ļoti komunikabli – satiekoties apskaujas, žestikulē, daudz runā…
Kā jūs, diplomāti, saņemat instrukcijas, kā rīkoties vienā vai otrā situācijā?
Visām vēstniecībām, kuru Romā ir vairāk nekā 170, reizi dienā tiek sūtīta informācija angļu valodā ar statistikas datiem. Paši itāļi informē pietiekami daudz gan savus iedzīvotājus, gan diplomātus par to, kāda ir reālā situācija. Itāļi ir avīžu lasītāju tauta. Informācija par vīrusu tiek publicēta katru dienu avīžu pirmajās lapās.
Vai jums nav radusies vēlēšanās uz kādu laiku pamest Itāliju un doties uz mājām, lai sevi pasargātu?
Iebraucu tikai uz dažām dienām un trešdien atkal došos uz Romu. Nevienu brīdi neesmu domājusi bēgt no Itālijas. Es pat neizskatu tādu versiju, ka šajā ziņā kaut kas varētu mainīties.
Vai mūsu valsts iedzīvotāji vēršas vēstniecībā, lai jūs, piemēram, palīdzētu dažam labam izkļūt no vīrusa epicentra?
Galvenokārt zvana pa tālruni. Cilvēkus, kuri patlaban ir Itālijā, interesē, vai viņi varēs atgriezties mājās. Tie, kas grib braukt uz Itāliju, vēlas saņemt informāciju, kas būs, ja viņi tomēr atbrauks. Mēs aicinām septiņreiz padomāt pirms lēmuma pieņemšanas. Jebkurā gadījumā, ja Latvijas pilsonis grib atgriezties mājās no vīrusa skartās teritorijas, tad mūsu valstij ir jāuzņem savi valsts piederīgie. Latviešu vidū nav iestājusies panika, ka vajadzētu ātri bēgt no Itālijas.
Ja cilvēks vēlas atstāt Ziemeļitāliju, lai dotos uz Latviju, tas ir iespējams. No Itālijas var izbraukt gan tie, kas aizbraukuši slēpot, kā arī tie, kas tur dzīvo, bet tikai tādā gadījumā, ja ir darba darīšanas vai kāds ģimenes iemesls, ko nevar atlikt. Bet, ja cilvēks ir jau saslimis vai inficējies, tad atļauts doties mājup tikai tad, kad ir pārliecība, ka veselības stāvoklis nerada problēmas apkārtējiem cilvēkiem.
Itāļi mēģina mobilizēties, aicina viens otru atbalstīt. Pagājušajā nedēļā gan premjerministrs, gan Valsts prezidents video uzrunāja sabiedrību, aicināja atbalstīt vienam otru, lai ātrāk varētu pārvarēt šo nepatīkamo vīrusu. Protams, Itālijā virmo arī spekulācijas par silto laiku, kas nīdēšot vīrusu. Tomēr galvenais ir izsargāties pašiem.
