Solveigai Rajai šodien apaļa jubileja 0
Latvijas Nacionālā opera šodien, 7. aprīlī, ar lielu pateicību par radošo ieguldījumu 70 gadu jubilejā sveic izcilo latviešu operdziedātāju Solveigu Raju, liecina ieraksts LNO mājaslapā. Vairāk nekā divdesmit gadus viņas dziļais, sievišķīgi daudzkrāsaini tembrētais, gaišais soprāns apbūra Latvijas Nacionālās operas apmeklētājus.
Solveiga Raja ir izcila latviešu dziedātāja, kura vairāk nekā 20 gadus ar savu apburošo balsi un neatkārtojamo personību apbūra Latvijas Nacionālajā operas apmeklētājus un pierādīja, ka viņas māksla ir mērojama pasaules līmenī. Viņai piemīt balss spēks un plastika, dramatisks pārdzīvojums un dvēseles vissmalkākās vibrācijas, izturība, kā arī apbrīnojama vokālā tehnika.
Solveiga Raja mūsu operā parādījās tieši tajā brīdī, kad līdz ar Žarmēnas Heines-Vāgneres aiziešanu no skatuves teātris juta vislielāko nepieciešamību pēc jauna, perspektīva dramatiskā soprāna. Dziedātājas balss īpatnības un cilvēciskā būtība visspilgtāk atklājās Džuzepes Verdi, Rudžero Leonkavallo, Frančesko Čilea un Džakomo Pučīni operās. Neaizmirstamākās lomas, kuras viņa dziedāja uz Latvijas Nacionālās operas skatuves bija Amēlijas loma Džuzepes Verdi “Masku ballē”, Violeta “Traviatā”, Leonora “Trubadūrā”, Toskas loma Džakomo Pučīni “Toskā”, kā arī dejiskā Salome Riharda Štrausa operā “Salome”.
Solveigas balss ir skanējusi daudzviet pasaulē, ne tikai Latvijā, Igaunijā, Krievijā, bet arī Baltkrievijā, Gruzijā, Moldovā, Ukrainā, Bulgārijā, Dānijā, Norvēģijā, Rumānijā, Somijā, Šveicē, Vācijā, Zviedrijā un pat Kanādā.
Solveiga Raja ir dzimusi 1944. gada 7. aprīlī Cēsu pusē. Mācījusies J. Mediņa mūzikas vidusskolā, J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, bet 1966. gadā sākusi mācības Ļeņingradas konservatorijā pie profesores Antoņinas Grigorjevas. Vēlāk mākslinieces dzīvesbiedru – igauņu baletmeistaru režisoru Ennu Raju – pēc Ļeņingradas konservatorijas beigšanas sūtīja darbā uz Joškarolu. Arī Solveiga devās turp un vienu gadu aizvadīja pilsētas muzikālajā teātrī, bet tālākos divus – Kazaņas operas un baleta teātrī. Liktenīga kļuva tikšanās ar Kazaņas konservatorijas profesori Valentīnu Lazko. Visu Kazaņā iegūto Solveiga Raja lika lietā Tallinas operā, kur viņu aizveda tālākie dzīves ceļi. Tallinā Solveigas priekšnesumus noklausījās Rīgas operas pārstāvji un drīz vien viņa saņēma ielūgumu dziedāt Rīgā. 1976. gada sākumā dziedātāja kļuva jau par Rīgas operas teātra solisti.
Solveigas Rajas visspēcīgākā īpašība bija un ir viņas darba spējas un neatlaidīb. Dziedātāja vairākus gadus bija nodarbojusies ar mākslas vingrošanu, kas palīdzēja gan skatuves tēlam, gan dziedāšanai. Viens no visspilgtākajiem piemēriem bija viņas Salomes loma, ar kuru viņa apbūra daudzus Latvijas Nacionālās operas skatītājus. Solveigas vīrs baleta horeogrāfs Enns Raja speciāli viņai radīja horeogrāfiju šim uzvedumam un sarežģīto Salomes lomu viņa izpildīja ar visu savas personības un ķermeņa grāciju – dziedājumu turpināja deja, deju papildināja balss, gaitu vadīja mūzika.
Diriģents Rihards Glāzups, kurš ilgus gadus sadarbojās ar dziedātāju, apgalvoja: “Labu dziedātāju ir daudz, bet Solveiga Raja ir personība. Viņa dzied ar sirdi.” Un šo atziņu apstiprināja viņas pašas vārdi: “Mākslinieks nedrīkst iziet uz skatuves tikai tādēļ, lai parādītu – lūk, cik skaisti es dziedu! Svarīgi ir prast pateikt arī citiem kaut ko no tā, ko zinu, jūtu un domāju es.”
Šogad 70 gadu jubileju svin arī diriģents Ilmārs Lapiņš, kurš nupat savas jubilejas gadā Latvijas Nacionālajā operā diriģēja Pučīni “Bohēmu” ar solisti Ingu Kalnu Mimī lomā. Ilmārs Lapiņš ir Solveigas Rajas studiju biedrs un dziedātājai jubilejā novēl: “Solveiga ir viena no tām nedaudzajām māksliniecēm, kura dzied latviešu mūziku. Es viņai novēlu tikpat nenogurstoši cīnīties par latviešu mūziku, ne tikai pašai dziedot, bet arī mācot to saviem audzēkņiem – mīlēt savas tautas mūziku. Vēlu stipru veselību Solveigai un visiem viņas tuvajiem.”
