Uguns spēks manai ģimenei 1
“Neesmu tas, kurš meklē adrenalīnu par katru cenu. Taču, ja kāds izaicinošs pasākums uzrunā tieši mani, saprotu – jā, to vēlos pamēģināt,” saka Mārtiņš Martinsons. Viņš pa kvēlojošām oglēm gāja jau otro reizi.
Ko Mārtiņš vēlējās iegūt
Vēlreiz pārbaudīt savas spējas. Pārliecināties, kā šī metode iedarbojas, kā cilvēki pievarē šķietami neiespējamo. Pasākumā viņš bija kopā ar trim bērniem, un tas bija papildu izaicinājums.
– Man vienmēr interesējis, cik daudz cilvēks spēj, kur ir robežas un kā tās pārvarēt. Esmu izaugsmes treneris jeb koučs, jau desmit gadu vadu starptautisku konsultāciju un apmācību uzņēmumu, kas palīdz komandām un cilvēkiem. Darbojamies ar stratēģiju izveidi, vadības un darbinieku efektivitātes veicināšanu. Jau trīs gadus sadarbojos ar Latvijas vīriešu basketbola izlasi. Tieši ar izlases treneru komandu pirmo reizi piedzīvoju iešanu pār kvēlojošām oglēm.
Par šādu iespēju biju lasījis un dzirdējis, bet vienmēr radās kāds šķērslis, iemesls, kāpēc tieši tajā dienā netiku, nevarēju piedalīties. Pagājušajā gadā beidzot radās iespēja šādu pasākumu organizēt mūsu basketbola treneru komandai. Jutu, ka komanda ir iekšēji gatava tam. Nezināju, protams, vai varēsim pāriet. Lai gan pasaulē ļoti daudzi cilvēki šķērsojuši ogļu klājienu, bažas tomēr palika. Arī par sevi nebiju īsti pārliecināts. Kas zina, vai izšķirīgajā mirklī nesaminstināšos. Nevarētu teikt, ka esmu pats drosmīgākais pasaulē…
Kāds cilvēks komandā uzreiz pateica – neiešu, un viss, nemaz nemēģiniet pierunāt! Ja kāds saka stingru nē, nenosodām, bet cienām viņa nostāju. Taču pārgāja visi, arī tas, kurš sākumā kategoriski atteicās.
Galvenais bija noskaņoties, pārdomāt savu mērķi, saprast, kāpēc gribu iet. Un tad spert soli svilinošajās oglēs. Iet ar šo pārliecību. Taču interesanti, ka ne vienmēr iekšēja gatavība ir noteicošā. Citā reizē redzēju, kā oglēm pāriet desmit gadu vecs zēns. Bez kādas gatavošanās vai noskaņošanās. Vecāki viņam sacīja – ja gribi, ej. Puika tikai paraustīja plecus – ā, te var iet, tad es eju – un aizsoļoja. Vēlāk uzzināju, ka bērniem ir citāda personības struktūra. Viņi skaidri zina, vai grib iet vai to noteikti nedarīs.
Pēc pirmās ugunsiešanas efekts turējās kādus trīs mēnešus. Varēju paveikt vienalga ko, pārējās grūtības šķita vien tādi ziediņi. Būtiski, cik daudz no uguns spēka paņem, kā pēc tam spēj to sevī vizualizēt, uzturēt karstu šo sajūtu.
Pagāja gandrīz gads, un nāca šis piedāvājums. Nolēmu, ka iešu vēlreiz. Tā kā šis bija pasākums ģimenēm, nolēmu ņemt līdzi bērnus. Sievai todien bija cits saiets, arī personības attīstības jomā. Pirms tam gan diezgan ilgi domāju, vai to vajag, bet biju taču redzējis, kā bērni iet. Nolēmu braukt kopā ar savējiem. Nezināju, vai bērni to gribēs, bet vēlējos dot viņiem šo iespēju. Nespiedu, ļāvu izlemt pašiem. Lielākie bērni ir pietiekami pieauguši, lai varētu pieņemt šādu lēmumu. Domāju: pat ja viņi nepāries, emocionāli saņems ļoti daudz no šā pasākuma. Pāriet – tas nav pašmērķis. Ne par katru cenu. Taču tas ir īpašs piedzīvojums.
Es gāju vispirms. Bija tikpat lieliski kā pirmoreiz! Pacilātība un prieks par savu varēšanu. Pēc tam pārgāja lielākie bērni, lai gan dēls sākumā šaubījās, teica, ka neies.
Man bija vēl viens pārdzīvojums un izaicinājums – pārgāju oglēm ar jaunāko meitu uz pleciem. Patiesi aizkustinoša sajūta – atbildība un uzticēšanās vienlaikus.
Pēc divām nedēļām
Šoreiz ugunsstaigāšana radīja jaunas pārdomas, ka to iespējams paveikt ne tikai pūļa iespaidā, bet arī apzināti.
Pavēroju, kas mainās bērnu attieksmē pret dzīvi. Pamanīju, ka šis pasākums devis viņiem lielāku pārliecību. Meita skolā gatavo stāstījumu par ugunsstaigāšanu un tās vēsturi, tātad tas bija arī impulss pasaules izzināšanai, zinātkārei. Šķiet, ka vecākie bērni kļuvuši pret mani atklātāki, vairāk ir gatavi runāt par ikdienas notikumiem skolā un ārpus tās. Tas noteikti radījis lielāku kopības izjūtu.
Ko Mārtiņš ieguva
* Ļoti laba iekšējā sajūta. Atkal esmu sevī kaut ko pārvarējis.
* Pieaugusi pārliecība, ka spēju izdarīt daudz vairāk.
* Uzlabojušās attiecības ar bērniem.
36,6°C konsultants MĀRTIŅŠ VECVANAGS, sertificēts ugunsstaigāšanas instruktors un personības attīstības treneris
