Soļojam pa kvēlojošām oglēm. Eksperiments, ejot pa oglēm 1
Gatavi pamēģināt
Priekšā ogļu klājiens. Tās gail ugunssārtas, izdvešot karstumu. Nupat vēl šajā vietā kūrās milzīgs sārts. Paši tajā likām pagales, vērojām, kā aizdegas, un nevilšus griezāmies prom – tik liela bija svelme.
Puisis ar dzelzs grābekli izlīdzina kvēlojošās ogles. Pēc tam darbarīku iemērc ūdens baļļā – nočūkst vien, uzvirmo dūmi. Eksperiments var sākties.
“Iešana pa 500 grādu karstām oglēm nav ne cirka triks, ne redzes māns, bet paņēmiens, kas palīdz saprast un noticēt – šķietami neiespējamais tomēr ir paveicams. Negrasos mācīt cilvēkiem staigāt pa uguni – tā būtu visai dīvaina nodarbošanās –, bet gan dodu iespēju pārvarēt bailes un iekšējās barjeras, kas traucē piepildīt mērķus un īstenot sapņus,” skaidro ugunsstaigāšanas instruktors Mārtiņš Vecvanags.
Eksperimentā piedalās uzņēmējs Mārtiņš Martinsons un uzņēmējdarbības maģistre, topošā lektore Zane Ezeriņa. Jāpiebilst, ka pasākums ir publisks, tajā pulcējas ģimenes, kas ir gatavas izmēģināt neparasto piedāvājumu – gājienu pāri kvēlojošām oglēm. Arī man dota iespēja piedalīties. Vēl gan nezinu, vai došos pāri ugunij.
Lai gan ielūkojos videosižetos internetā, kur ļaudis basām pēdām brien pa oglēm tā, ka uguntiņas vien šķīst, tomēr ar prātu nespēju aptvert, vai un kā tas iespējams. Turklāt – kā tas varētu attiekties uz mani…
Līdzīgās izjūtās atzīstas Zane. Otrs dalībnieks Mārtiņš jau reiz piedalījies ogļu gājienā un vēlas efektu pārbaudīt vēlreiz.
Kur radusies ideja
Vēsturiski un ģeogrāfiski staigāšana pa karstām oglēm nav retums. To darījuši jau Senajā Romā – ja varēja pāriet, tika atbrīvots no nodokļiem. Vismaz tā uzzinu ievadlekcijā. Vēlāk ogles minuši arī citur – gan vairākās šiītu musulmaņu sektās, gan dažās ortodoksālo grieķu un bulgāru kristiešu draudzēs. To darījuši arī bušmeņi, hindu indieši un japāņu daoisti. Iemesli dažādi – reliģiski vai saistīti ar īpašiem rituāliem.
Pasaulē kvēlojošo ogļu gājienu izmanto arī dziedniecībā. Daudzas kaites rodas no nelāgām domām un emocijām, emocionāla un dvēseliska piesārņojuma. Šo sliktumu atdod ugunij – tā attīra, enerģētiski uzlādē.
Viens no uzskatiem pauž, ka iet pāri gailošām oglēm iespējams, ja emocijas, spēks vai enerģija, kā nu kurš to dēvē, ir stiprāka nekā ugunij. Tātad galvenais ir pārliecība, domu spēks.
Mārtiņš Vecvanags ar šo gribas vingrinājumu pirmo reizi sastapies uzņēmuma darbinieku treniņā. Ieinteresējis, kas notiek ar cilvēku, soļojot pāri milzīgam karstumam.
Mūsdienu ugunsstaigāšanas pamatlicējs pasaulē ir amerikānis Tolijs Barkens. Viņš ilgu laiku pētījis senās tradīcijas, lai saprastu to dziļāko jēgu. Jau pagājušā gadsimta 70. gados Barkens izveidojis The Firewalking Institute of Research and Education, īpašu institūtu, kur sācis mācīt ugunsstaigāšanu. Pirmie meistari bija Ralfs un Osa Bekmani no Zviedrijas, kuri turpinājuši mācīt citus. Arī Mārtiņš skolojies pie viņiem, ieguvis īpašu sertifikātu. Latvijā patlaban darbojas trīs instruktori, kuri organizē līdzīgus pasākumus.
