Sollomina muiža Aglonā 0
Sollomina muiža uzcelta 1929. gadā. Tā to, Latgalei neraksturīgi lielu, apliktu ar pašdedzinātiem ķieģeļiem, nosauca aglonieši – par godu saimniekam Teodoram Sollominam, pašreizējās māju saimnieces Ineses Survilo vectēvam.
Liktenis gan nebija lēmis viņam ilgi saimniekot lepnajās mājās. Saimnieks nomira, un viņa sieva Malvīne palika viena. Uz rokām deviņus mēnešus veca meitiņa Helēna, ar mājas celšanai ņemtu kredītu Latvijas Bankā un 113 hektāriem zemes. Bet Malvīne nekrita panikā. Lai savilktu galus, pārdeva 30 hektārus zemes. Par graudu tiesu palīgos nāca radi un kaimiņi.
Padomju laiki Sollomina muižu nevarēja neskart. 1949. gadā čekisti slimo Malvīni iznesa pagalmā ar visu gultu, bet meitai Helēnai un viņas vīram Jāzepam piedāvāja darījumu: vai nu visi tiekat izvesti uz Krieviju, vai arī Jāzeps nāk par ciema izpildkomitejas priekšsēdētāju. Uz šo amatu neviens netīkoja, jo partizāni priekšsēdētājus vienu pēc otra vienkārši nošāvuši. Jāzeps, kurš gan šo amatu ilgi neieņēma, izdzīvoja, jo mācējis sadzert gan ar čekistiem, gan partizāniem. Brāļošanās ar partizāniem gan nākusi čekistu ausīs, un Sollomina muiža piedzīvojusi ne vienu vien kratīšanu, kājām mīdīti linu palagi un citas mantas. Vēlāk Jāzeps strādājis kolhozā par veterinārfeldšeri, bet Helēna bijusi brigadiere. Viņu meita Inese gribējusi iet tēva pēdās, taču tēvs strikti iebildis. Izmācījusies par sabiedriskās ēdināšanas tehnoloģi. 30 gadus dažādos godos svešās mājās klājusi galdus. Nu jau divus gadus to dara savās mājās, īpaši šim nolūkam uzbūvētā viesību mājā. Šogad neesot bijušas nevienas brīvas nedēļas nogales. Arī tūristi braucot no visas Latvijas. Melnā pirts, kur visiem obligāti jāiet pa pliko, vien ir ko vērta. Aglona nav apdalīta arī ar apskates objektiem, kas lieliski papildina saimnieku ģimenes sirsnību un profesionālo attieksmi pret ciemiņiem.
Patstāvīgā zemniekošanas atsākšana Sollomina muižā Inesei gan nebijusi viegla. Mazi bērni, vīrs – cukurslimnieks, tāpēc pašai bija jāiemācās darīt visus zemes darbus, ne tikai braukt ar traktoru, bet arī to remontēt. Kā liels atspaids nāca pašreizējais dzīvesbiedrs Ziedonis Grikovs, ar kuru saskatījusies, strādājot Aglonas internātskolā par auklīti un grāmatvedi. Tas kopīgiem spēkiem ar abu bērniem un viņu ģimenēm pamazām ļāvis izveidot Sollomina muižu par iecienītu lauku tūrisma un godu rīkošanas vietu. Arī pašiem saimniecība pietiekami plaša: 32 hektāri zemes un 14 hektāri meža, 10 slaucamas govis, deviņas cūkas, seši teļi, divi truši un viens ponijs.
Par Ineses gādātajiem priekiem vēderam būtu ko stāstīt ļoti daudz. Pieminēšu tikai, ka muižā var dabūt visu kaut ko no upenēm (tās aug hektāra platībā): sākot no želejas, upenēm putukrējumā un beidzot ar upeņu vīnu. Godā tiek celti arī latgaliešu ēdieni, piemēram, krupņīks ar guļbim (sātīga zemnieku zupa no cūku kauliem, putraimiem un kartupeļiem).
Uzziņa Raidījumu par Aglonas novada Sollomina muižu klausieties Latvijas Radio 1. programmā sestdien, 13. oktobrī, plkst. 16.05. Atkārtojums 20. oktobrī plkst. 6.03. |
