Solīts prātā nekrīt? “Latvijas Avīze” pārbauda Rīgā izdarīto: Izglītība 4
Jau astoņus gadus Rīgā pie varas faktiski ir viens politiskais spēks “Saskaņa”, kas noteikti labprāt valdītu arī nākamo sasaukumu – pēc šī gada pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 3. jūnijā. “Latvijas Avīze” izpētīja, ko patlaban pie varas esošie politiķi rīdziniekiem solījuši pirms iepriekšējām – 2009. un 2013. gada – pašvaldību vēlēšanām un kas no tā izpildīts. No “Saskaņas centra” (2009. g.) un partiju apvienības “Saskaņas centrs” un “Gods kalpot Rīgai” (2013. g.) priekšvēlēšanu programmām izraudzījāmies praktiski pārbaudāmus solījumus. Izrādījās, ka daudzi solījumi vai nu īstenoti daļēji, vai nav izpildīti. Vakar “Latvijas Avīzē” publicējām, kas Rīgā īstenots dzīvokļu, satiksmes, infrastruktūras jomā, šodien– par to, kas izdarīts izglītības jomā.
Protams, ka Rīgas pašvaldība centusies celtniekiem ienesīgajā remontu un renovāciju sfērā. Tāpat nav pārsteigums, ka pildīts solījums apzinīgākajai vēlētāju daļai – pensionāriem, proti, apņemšanās saglabāt bezmaksas sabiedrisko transportu pensionāriem. Taču ne tik labi sokas ar solījumiem jaunākajiem rīdziniekiem. Piemēram, 2009. gadā politiķi apņēmās: “Katru gadu jāizveido jauns bērnudārzs”, bet 2013. gadā: “Divu gadu laikā tiks pilnībā atrisināta bērnudārzu rindu problēma.” Kāds patiesībā ir rezultāts, zina daudzi vecāki, kuru atvasēm rinda uz dārziņu pienāk tad, kad bērnam jau jāsāk iet skolā. Tomēr nevarētu teikt, ka Rīgas dome neko nav darījusi, lai solīto pildītu.
“Katru gadu jāizveido jauns bērnudārzs. (2009. g.) Divu gadu laikā tiks pilnībā atrisināta bērnudārzu rindu problēma.” (2013. g.)
Pilnībā izpildīti šie solījumi nav.
Nevarētu teikt, ka Rīgas dome neko nav darījusi, lai šos solījumus pildītu. Astoņos gados atvērti tikai divi pavisam jauni bērnudārzi. Uzsvars likts uz jaunu grupu atvēršanu esošajos bērnudārzos. Rīgas dome informē, ka laikā no 2009. līdz 2016. gadam atvērtas 152 grupas ar latviešu valodas izglītības programmām un 37 grupas ar mazākumtautību valodu izglītības programmām. Rīgas valdītāji lēš, ka tādējādi paveikuši darba apjomu, kas būtu līdzvērtīgs pat 19 jaunu bērnudārzu atvēršanai.
Kaut arī skaitļi liecina, ka lielākoties atvērtas latviešu grupas, realitātē tomēr Rīgā joprojām ātrāk uzaicinājumu uz bērnudārzu sagaida tie, kuri pieteikušies mazākumtautību bērnudārzos.
Šķiet, ka sabiedrības spiediena dēļ domes vadība īsi pirms vēlēšanām sākusi aktīvāk gādāt, lai arī uz latviešu grupām rindas samazinātos. Aprīļa beigās Rīgas dome paziņoja, ka uzņems mazuļus no pusotra gada jaunatvērtās latviešu grupās. Tās izveidotas septiņos bērnudārzos, kur līdz šim bija tikai krievu mācību valoda.
Rīgas dome uzsver, ka 2009. gadā aktīvajā rindā bija ap 7500 bērnu, šobrīd aktīvajā rindā ir mazāk nekā tūkstotis bērnu. 2016. gada nogalē pirmsskolas iestādēs kopumā bijis pat 500 brīvu vietu. Taču rindas joprojām ir bērnudārzos, kas atrodas Skanstes, Teikas, Torņakalna, Ziepniekkalna, Zolitūdes apkaimēs un pilsētas centrā. Jāatzīst, ka pieprasījumu pēc bērnudārziem centrā diez vai pat ir iespējams būtiski mazināt, jo centrā ir arī ierobežotas iespējas uzcelt jaunus bērnudārzus. Tomēr sakarīgi izskaidrot, kāpēc atteikusies no zemes gabala Tallinas ielā, kur bija iecerēts celt bērnudārzu, Rīgas domei nav izdevies.
