Olafs Zvejnieks: Naudas veselības nozarei nebūs – kas tālāk? 0
Iespējams, ka katrs iepriekšējais budžets ir veidots tikpat skaļi un kašķīgi kā šis un laika distance vienkārši dzēsusi agrāko pretrunu asumu. Tomēr subjektīvi šķiet, ka asumi nekad agrāk nav bijuši tik asi.
Vislielākā izgāšanās
Droši vien vislielākā valdības izgāšanās saistīta ar solījumu nepildīšanu par mediķu algu pieaugumu. Jau 2018. gadā, kad tika apstiprināti ambiciozie grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredzēja mediķu atalgojuma paaugstināšanu par 20%, daudzi izteica šaubas, ka valdība tam atradīs naudu.
Jāatgādina, ka plāns paredzēja 2019. gadā novirzīt tam 87,5 miljonus eiro, 2020. gadā – 191,2 miljonus, bet 2021. – 314,6 miljonus.
Te jāsaka, ka katru gadu t. s. fiskālā telpa jeb reālie brīvie līdzekļi, kurus valdība var pārdalīt, ir tikai nieka 150–200 miljonu eiro robežās, jeb 1,5–2% no valsts budžeta.
Ja kādai nozarei piesolītie līdzekļi ir tuvu vai pārsniedz šo summu, tad gandrīz ar garantiju var pateikt, ka solījumi izpildīti netiks. Tā bija arī šoreiz – 2019. gadā mediķiem solītos 87,5 miljonus izdevās “sakasīt”, bet 2020. gadam no solītajiem 191,2 miljoniem, kas jau pārsniedza fiskālās telpas robežu, atradās tikai 50.
Naudas nebūs arī pēc gada
Kā sarunā ar šo rindu autoru izteicās finanšu ministrs Jānis Reirs, ja valdība būtu piešķīrusi mediķiem visu solīto naudu, tad budžeta sastādīšanas procedūru ar to arī varētu pabeigt – jo reāli naudas būtu tikai šim palielinājumam un pārējām jau iepriekš budžetā paredzētajām pozīcijām, bet valstij esot arī daudz dažādu citu vajadzību.
Viņam taisnība, bet tas nemazina neapmierinātību ar tiesisko nihilismu, ka valdība un Saeima var pieņemt un pēc tam ciniski nepildīt pašas apstiprinātos likumus.
Uz šīs pieredzes fona šobrīd jau ar pilnīgu pārliecību var pateikt, ka arī 2021. gada budžetā neatradīsies solītie 314 miljoni, kas pusotru līdz divas reizes pārsniedz visu brīvo līdzekļu apjomu gada budžetā.
Un pilnīga taisnība ir visiem tiem, kas jau 2018. gadā norādīja, ka piedāvātais plāns ir populistiski solījumi, kas nav segti ne ar kādiem līdzekļiem, un pieņemts tikai priekšvēlēšanu gaisotnē.
Kāds ir plāns?
Taču arī pašreizējās veselības ministres partijas deputāti balsoja par minētajiem grozījumiem likumā un pašreizējā premjera partija arī – tā nav pašreiz opozīcijā esošās ZZS “mīna” citai valdībai, jo vairāk tādēļ, ka neviens nevarēja paredzēt ZZS zaudējumu vēlēšanās un nokļūšanu opozīcijā.
Nepildīti solījumi un cinisms galu galā valdības koalīcijai atspēlēsies,
jo reizi četros gados Latvijā notiek vēlēšanas, kurās vismaz daļa vēlētāju interesējas par to, kā gājis ar doto solījumu pildīšanu.
Viss teiktais liek uzdot jautājumu – kāds ir tālākais plāns veselības nozarei?
Manuprāt, iespējami trīs scenāriji:
1. neatrodot līdzekļus – lēna stagnācija un valsts finansētās medicīnas pakalpojumu kvalitātes turpmāka lejupslīde, privātajai maksas medicīnai pakāpeniski aizstājot valsts finansēto;
2. atgriešanās pie idejas par obligāto veselības apdrošināšanu, nozarei nepieciešamos līdzekļus atrodot darba devēju un ņēmēju kabatās;
3. visbeidzot, esošā mediķu algu celšanas plāna būtiska modifikācija, paredzētos līdzekļus novirzot nevis triju, bet, piemēram, daudz reālistiskākā desmit gadu periodā, taču tas nozīmē, ka risinājums jau tā sarežģītajai medmāsu un reģionu ārstu situācijai, kā arī reālai pakalpojumu pieejamībai netiek atrasts un situācija saglabājas slikta vēl daudzus gadus.
Būs interesanti paskatīties, ko veselības ministrs teiks ārstiem par tālāko perspektīvu pēc budžeta pieņemšanas.
