Solītais algu pieaugums – tikai daļai pedagogu 90
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ja šajā septembrī saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri algas cels tikai tiem pedagogiem, kuriem stundas likme ir zemāka par 8,5 eiro, tad algas skolotājiem nepieaugs lielākajā daļā Latvijas pašvaldību, jo lielākai daļai skolotāju jau ir lielāka atlīdzība nekā minētā likme. Tā liecina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) aprēķini.
Miljoni skolotāju algām
Pagājušajā nedēļā arodbiedrība arī paziņoja, ka IZM, neraugoties uz to, ka vēl nav zināms, pēc kādiem kritērijiem notiks skolu tīkla kārtošana, jau aprēķinājusi, cik varēs ietaupīt, skolu skaitam sarūkot.
“Pašreizējie IZM aprēķini liecina, ka, sakārtojot skolu tīklu, šogad pamata un vispārējā vidējā izglītības sektorā varēšot ieekonomēt četrus miljonus eiro, nākamgad – gandrīz 42 miljonus, bet 2025. un 2026. gadā – jau 56,6 miljonus eiro. Tiesa, pagaidām nav nekādu iespēju pārliecināties par šo aprēķinu korektumu, jo nevar pat aptuveni plānot, kāda būs pašvaldību atsaucība skolu optimizācijai un kādas būs kvantitatīvās vai kvalitatīvās prasības skolu saglabāšanai,” paziņoja LIZDA.
Kad “Latvijas Avīze” jautāja ministrijai, kāds ir pamats minētajiem skaitļiem, IZM Komunikācijas nodaļa atbildēja, ka minētās summas tomēr nav iecerētais ietaupījums, bet gan summas, kas no valsts budžeta būs jātērē, lai palielinātu to pedagogu algas, kam šobrīd ir zemākā pieļaujamā darba samaksa par likmi.
“Turpinās darbs darba grupā, kurā ir pašvaldību, Latvijas Pašvaldību savienības, VARAM, plānošanas reģionu, IZM un citi pārstāvji. Turpinās arī IZM ekspertu reģionu apmeklējumi. Tāpēc par pašvaldību skolu tīklu konkrētiem kritērijiem runāt ir pāragri. Tā kā šobrīd nav noteikti kritēriji bērncentrēta un cilvēkresursu efektīva skolu tīkla izveidei, līdz ar to vēl nevar veikt precīzus aprēķinus finansējuma efektivizēšanai,” paskaidroja IZM Komunikācijas nodaļā.
Tātad patiesībā IZM minētie skaitļi nozīmē, ka jau šogad, ceļot tikai minimālās pedagogu algas vispārējā izglītībā, būs vajadzīgi papildu četri miljoni eiro, 2024. gadā jau 42 miljoni eiro, bet pēc tam 56 miljoni.
Tiesa, lai algas augtu arī citiem pedagogiem, nepieciešamās summas ir vēl lielākas: jau šogad papildus nepieciešami deviņi miljoni, nākamgad – 83 miljoni, bet pēcāk ik gadu 138 miljoni eiro.
Valdības rīkojuma projektā paredzēts papildus nepieciešamos līdzekļus gūt, sakārtojot izglītības iestāžu tīklu, efektivizējot izglītības procesu un piešķirot papildu finansējumu no pašvaldību budžetiem un valsts budžeta, ievērojot solidaritātes un paritātes principu.
Par trešdaļu lielāka alga
Patlaban pedagogu minimālā pieļaujamā darba algas likme ir 900 eiro mēnesī. Saskaņā ar IZM sagatavoto valdības rīkojuma projektu par jaunu pedagoga algu paaugstināšanas grafika pieņemšanu no šā gada 1. septembra minimālā algas likme būs nevis par mēnesi, bet gan par darba stundu.
Kā jau minēts, iecerēts, ka tā būs 8,5 eiro stundā (pārrēķinot esošo mēneša likmi uz stundām, redzams, ka tagad minimālā pedagoga darba samaksa ir 7,5 eiro stundā), taču jau nākamā gada 1. janvārī tā pieaugs līdz 9,54 eiro stundā. Vēl gadu vēlāk minimālajai darba samaksai būtu jāsasniedz 10,35 eiro stundā. Tas nozīmē, ka minimālā pedagogu darba samaksa augs par aptuveni 30 procentiem.
Iepriekš līdz ar minimālās skolotāju algas paaugstināšanu proporcionāli tika celta alga arī citiem pedagogiem, taču patlaban IZM plāno palielināt tikai minimālo skolotāju algu. LIZDA prasa celt naudas summu, kas seko skolēnam, lai algas pieaugumu tomēr izjustu ikviens skolotājs, taču IZM to nesola darīt, tikai norāda, ka no 1. septembra plānots paaugstināt mērķdotācijas apjomu par vienu izglītojamo pirmsskolas, interešu izglītības, profesionālās ievirzes un profesionālajās izglītības programmās.
Jaunas reformas pieteikums?
LIZDA vadītāja Inga Vanaga uzsver: IZM piedāvājums meklēt nozarei nepieciešamo finansējumu skolu tīkla optimizēšanā, kā arī celt minimālo stundas likmi, nevis viena skolēna izmaksas, ir uzskatāms par radikāli jaunu pieeju un jaunas reformas pieteikumu. Savukārt jaunai reformai streika vienošanās gaitā nozare un to pārstāvošā arodbiedrība nav devusi savu akceptu. Streika vienošanās jaunas reformas neparedzēja.
LIZDA aprēķinājusi – tas nozīmē, ka septembrī algu pieauguma nebūs 23 pašvaldībās, tostarp Rīgā, citās lielākajās Latvijas pilsētās un lielākajā daļā Pierīgas novadu.
Saskaņā ar aprēķiniem 2024. gada 1. janvārī bez algas pielikuma paliktu 11 pašvaldību pedagogi, bet piecos novados algas neceltos līdz pat 2025. gada janvārim. Rīgā, kur ir lielākais pedagogu skaits, skolotāji nākamā gada sākumā tomēr varētu cerēt uz algas pieaugumu.
Līdz šim pabērna lomā allaž palikuši pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi: saskaņā ar IZM plānu viņu stundas likme arī turpmāk būs mazāka nekā skolu pedagogiem un darba samaksas likme izlīdzināsies tikai 2025. gadā.
Viena no pedagogu streika prasībām bija arī izlīdzināt darba slodzi, nosakot, ka skolotājiem mazāk laika jāatvēl stundu vadīšanai, bet vairāk – lai gatavotos stundām, labotu skolēnu darbus un veiktu citus pienākumus.
Taču slodžu izlīdzināšana tik drīz nenotiks, jo priekšlikumus slodžu izlīdzināšanai IZM sola gatavot vēl līdz oktobrim.
LIZDA sarunas ar IZM par streika vienošanās pildīšanu vēl turpinās, taču vismaz pagaidām arodbiedrība aicina skolotājus pieteikties trīs dienu streikam, kas sāksies 24. aprīlī ar pedagogu gājienu. Starp citu, LIZDA saskaitījusi, ka arodbiedrības pastāvēšanas laikā 29 gados notikušas pat 32 protesta akcijas.
Algu reforma augstskolās
No septembra paredzēts celt atalgojumu arī augstskolu pedagogiem. Zemākā mēneša darba alga pieaugšot par 13 procentiem. Tas nozīmē, ka profesoru algai būs jābūt vismaz 1982 eiro, asociētiem profesoriem nedrīkstēs maksāt mazāk par 1587 eiro, docentiem par 1270 eiro, bet lektori par vienu slodzi nedrīkstēs saņemt mazāk kā 1017 eiro. 2024. gadā šīs algas jau attiecīgi būs vismaz 2220, 1777, 1423 un 1139 eiro.
IZM gan norāda, ka augstskolās paredzēta arī plašāka algu reforma, kas paredz atteikšanos no sadrumstalotām slodzēm, kad akadēmiskais personāls ir ievēlēts dažādos paralēlos amatos, piemēram, vienlaikus fakultātē ir gan lektors, gan pētnieks, jo turpmāk visi amati ietveršot gan pasniegšanas, gan pētniecības pienākumus.
Tāpat arī akadēmiskajam personālam noteikšot 40 stundu darba slodzi nedēļā, šajā slodzē ietverot visus pienākumus.
Vairāk uztrauc skolotāju trūkums
Kā vērtējat IZM ideju atstāt lielu daļu skolotāju bez algas pieauguma?
* Linda Zaķe, Ķekavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja*: “Mūs tik ļoti neuztrauc, vai algas skolotājiem pieaugs vai ne. Vairāk uztrauc lielais skolotāju trūkums. Algas mūsu novadā nav tās sliktākās – vidēji skolotāji pelna 1200 eiro par likmi. Skolas ir lielas, skolēnu daudz, tāpēc algas nav tā lielākā problēma.
Esam veikuši aptauju, no kuras secinājām, ka skolotāju trūkst ne tik daudz algu dēļ, cik skolotāja profesijas zemā prestiža dēļ.
Būtu nepieciešama kāda valstiska programma, kā uzlabot skolotāju darba apstākļus un celt prestižu. Skolotāju amata prestižs ir ilgstoša problēma, kas nav tikusi risināta.”
* Česlavs Batņa, Saeimas deputāts (“Apvienotais saraksts”), bijušais Ādažu vidusskolas direktors*: “Uzskatu, ka šāda pieeja, kad lielai daļai skolotāju algas tiks iesaldētas, nav godīga. Taču domāju, ka ideja šādi rīkoties nav jauna, tā būs IZM dzimusi jau apmēram pirms gada, kad sāka runāt, ka jāizlīdzina pedagogu algas.
Piekrītu, ka tām būtu jābūt vienmērīgākām, taču tas jāpanāk citādā veidā. Esmu jau piedāvājis, ka darba samaksas bāze par stundu vadīšanu visiem pedagogiem varētu būt vienāda, taču pēc tam sāktos gradācija: par citiem pienākumiem maksātu atkarībā no skolēnu skaita, jo saprotams, ka nevar tomēr būt vienāda alga tam, kas strādā ar desmit bērniem klasē, un tam, kas strādā ar 27 bērniem klasē.
Gradācija varētu būt kādās trīs pakāpēs. Tad pedagogu algu sistēma būtu ne tikai vienlīdzīgāka, bet arī skaidrāka.
Lepojos, ka Ādažu vidusskolā skolotājiem ir labas algas – pat 1800 eiro par 40 stundu darbu. Tiesa, darba apjoms arī ir milzīgs, jo klasē vidēji ir 27,4 skolēni.”
* Ķekavas un Ādažu novads ir starp tiem, kam valsts piešķirto mērķdotāciju algām tuvākajos gados nav plānots celt.
