Solīšanas fenomens jeb rūpju nomākta cilvēka brīnumlīdzeklis 0
Priekos un bēdās solāmies būt kopā laulājoties, pēc tam solījumi kļūst ikdienišķāki – sieva apsola neatļauties spontānus dārgus pirkumus, vīrs – nelietot alkoholu (vai varbūt otrādi). Kāda nozīme ir dot šādus un līdzīgus solījumus, ja tie jāizsaka atkal un atkal no jauna? Vai uzklausot un dodot solījumus, kas netiek pildīti, nevaram zaudēt cieņu otra acīs vai pat iedzīvoties depresijā? Komentē ārste, psihoterapeite Inta Zīle.
Lai solītu, ir nepieciešami divi: jābūt vienam, kas ilgojas dzirdēt solījumu, un otram, kas sola.
Ilgas ir tikpat senas kā cilvēce. Cauri gadsimtiem ir novērota tendence: jo sliktāk cilvēks jūtas ikdienā un lielāka bezspēcība viņu pārņēmusi, jo ilgas pēc brīnuma, kas vienā mirklī atrisinātu visas problēmas un atbrīvotu no sliktās pašsajūtas, pieaug. Līdz ar to var teikt, ka solīšanas fenomens sākas ar rūpju nomāktu cilvēku, kurš ilgojas pēc brīnuma. Tas ir gluži kā atgriezties bērnībā, kad visi tic pasakām ar labām beigām.
Tik ilgi, kamēr viens ilgojas pēc burvju nūjiņas, pastāv arī solīšana.
Solīt var dažādu iemeslu dēļ:
1. Solītājs patiesi tic, ka varēs piepildīt ilgas un realitātē to arī izdara. Tā ir situācija, kad cilvēks, reāli izvērtējot savas iespējas, spēj pildīt solījumu.
2. Solītājs tic, ka varēs piepildīt ilgas, bet viņam ir kādi iekšēji neatrisināti konflikti, kas traucē to realizēt dzīvē.
3. Solīšanas brīdī solītājs tic, ka spēs pildīt doto solījumu, bet notiek kas ārkārtējs, kas neļauj solījumu pildīt.
4. Solītājs apzināti maldina, lai sasniegtu kādus sev vien zināmus savtīgus mērķus. Šiem solītājiem pieder cilvēki, kas savu vēlmju piepildīšanai mērķtiecīgi manipulē ar apkārtējiem un citādākas attiecības veidot neprot. Pamatā viņu solījumi darbojas tā iemesla dēļ, ka dotais solījums iedarbojas kā pretsāpju līdzeklis: īstermiņā mazina nomāktību vai trauksmi, bet ilgermiņā situācija pasliktinās, jo tiek palaistas garām un neizmantotas daudzas iespējas.
Solījumi jādod atbildīgi
Solīt atbildīgi spēj tie, kas jūtas gana pārliecināti par sevi un ir gana droši saņemt reakciju, kas sekos atteikuma dēļ, kā arī spēt risināt situācijas, kad viedokļi ir atšķirīgi. Piemēram, sieviete, pārbaudot vīrieti un robežas attiecībās, var censties kādu solījumu “izspiest”. Ja vīrietis šādā gadījumā mierīgi saka: “Es tevi mīlu, bet es to nedarīšu tāpēc, ka…”, sieviete pirmajā brīdī var sadusmoties par atteikumu, bet vēlāk tas pavērs abiem iespēju pārrunāt savas gaidas un cerības vienam no otra, būs iespējams pastāstīt, cik sieviete slikti jūtas, kad viņai pietrūkst vīrieša klātbūtnes un uzmanības. Tad vīrietis, piemēram, var piedāvāt izbrīvēt laiku kādām kopīgām aktivitātēm, kas sievietei ļaus sajusties mīlētai un pazudīs vēlme “zāģēt”.
Tāpat var gadīties, ka pārrunājot jautājumu par robežām, abi nonāk pie secinājuma, ka nav piemēroti viens otram un mierīgi izšķiras. Jebkurā gadījumā attiecībās vissvarīgākais ir sarunāties, dalīties savos pārdzīvojumos un būt gatavam uzklausīt partnera jūtas, kā arī dot laiku kā sev, tā otram. Būtiski ir nesteidzināt, mierīgi iepazīt partneri (cik godīgs, uzticams, mīlošs un spējīgs rūpēties) un tikai tad, ja ir savstarpēja pārliecība vienam par otru, domāt par bērnu radīšanu.
Depresija var pastiprināt ilgas pēc brīnumiem
Cilvēkam pieaugot un nobriestot parasti nāk apjausma, ka feja ar burvju nūjiņu ir tikai pasakās, tāpēc nāksies vien pašam iesaistīties situācijas risināšanā. Tomēr, ja ir ieilgusi neārstēta depresija, tad bezspēcības izjūta un ar to saistītās ilgas pēc brīnuma saglabājas. Neatrisinot depresijas pamatā esošos iekšējos konfliktus, cilvēki atkārtoti uzkāpj un viena un tā paša grābekļa. Tas ir kā ar sievietēm, kas tic – šī bija vīra pēdējā alkohola lietošanas reize, un tā bezgalīgi.
Tāpat neārstēta depresija var būt iemesls, kura dēļ var pārprast otra teikto, censties ar visiem iespējamiem līdzekļiem izspiest savu ilgu piepildījumu, kas savukārt sarežģī attiecības ar apkārtējiem. Ja apkārtējie pakļaujas un piepilda ilgas, iekšēji jau nekas nemainās, pēc brīža saņemtā vietā nāk atkal jaunas ilgas un prasības.
Rezumējot var teikt: jo labāk katrs jutīsies, jo mazāka vieniem būs nepieciešamība ilgoties pēc tukšiem solījumiem un otriem – tos dažādu iemeslu dēļ dot, bet nepildīt. Vieniem spēja izvērtēt otra dotā solījuma atbilstību realitātei pieaugs, līdz ar to otriem samazināsies iespēja veikli manipulēt ar citiem savu mērķu sasniegšanai. Līdz tam vēl garš ceļš mums visiem kopīgi ejams.
